LU konferenceIzgudrojumi smalkmehānikas, instrumentbūves, fizikas un ķīmijas jomās balstījās Apgaismības laikmeta zinātnes un tehnikas atklājumos. Tapa jauna veida instrumenti, mehānismi, ierīces, tehnoloģijas.
Viens no viskomplicētākajiem un visapbrīnotākajiem mehānismiem bija pulkstenis, ko izgatavoja smalkmehāniķi – pulksteņmeistari. Unikāli, skaisti, daudzfunkcionāli pulksteņi nonāca pilīs un retumu kabinetos.
Īpaši apdāvināti pulksteņmeistari, smalkmehāniķi – izgudrotāji spēja radīt arī neparastus šedevrus – automātus, kas spēja atveidot cilvēku vai dzīvnieku. Viens automāts (sengrieķu: αὐτόματον, automaton: ’tāds, kas darbojas pats no sevis’) tapa daudzu gadu darbā, sarežģītākajiem bija nepieciešamas pat 2000 detaļas.
Daudzi 18. gs. automāti ir pirmie androīdi.
Androīds (sengrieķu: ἀνδρός, andrós un εἶδος, eîdos — ‘cilvēkam līdzīgs) ir cilvēkam līdzīgs mehānisms vai fizikāls modelis; terminu jau ap 1740. gadu lietoja Eberhards Dāvids Haubers. Komplicēti mehānismi darbojās kā cilvēki: tie kustējās, muzicēja, rakstīja, spēlēja šahu. Tika atdarināta arī cilvēka balss un skaņas izveides process.
Automāti atdarināja arī dzīvniekus: pīli, pāvu, fazānus, ziloni, lauvu.
Cilvēku atdarinošas figūras tika izrādītas publikas izklaidei un pārvadātas no pilsētas uz pilsētu. Senie androīdi kļuvuši par literāru darbu un pat operu varoņiem.
Iluzionisms nav iedomājams bez asprātīgi un profesionāli izgatavotiem rekvizītiem un mehānismiem. Daudzi iluzionisti sevi pieteica kā mehāniķus; arī atļauju darboties tie saņēma kā mehāniķi.