LU konference(1851, Vozņesenska, pie Orenburgas, Krievija - 1933, Vīne, Austrija)
Cilvēks-rumpis
Lielākais mūslaiku pasaules brīnums
Kobeļkovs piedzimis bez rokām un kājām kā jaunākais no 17 bērniem. Viņa tēvs Vasīlijs Kobeļkovs bija bagāts Urālu zelta raktuvju īpašnieks, Vozņesenskas pilsētas galva.
Neskatoties uz iedzimtajiem defektiem, zēns uzauga vesels un ļoti zinātkārs. Viņš visu dienu lasīja grāmatas, šķirstot lapas ar degunu, vēlāk iemācījās pārvietoties, jāt, šaut, makšķerēt, ēst ar karoti un dakšiņu, rakstīt un zīmēt, turot rakstāmpiederumu starp zodu un labās rokas celmu. Līdz 18 gadu vecumam viņš bija ieguvis izglītību un pat sāka strādāt par kancelejas rēķinvedi pie tēva. 1870. gadā Nikolajs satika toreiz slaveno antreprenieri Vasiliju (Vilhelmu) Bergu (1819– 1886), kurš uzaicināja viņu uz Sanktpēterburgu strādāt savā cirkā. Pēterburgā Nikolajs savaldzināja sabiedrību ar savām spējām, viņš viegli ievēra diegu adatā, pielādēja pistoli ar patronām un šāva sveces liesmā, trāpot mērķī. Gadu vēlāk viņš devās plašā Eiropas turnejā. Viņa popularitāte bija tik liela, ka Nikolaju pat iepazīstināja ar imperatoru. Kobeļkovs prata septiņas valodas. 1876. gadā, kādas turnejas laikā Vīnē viņš satika astoņpadsmitgadīgo atrakciju parka īpašnieka meitu Annu Vilferti (1856 - 1912), iemīlējās un apprecējās. Anna Nikolajam dāvāja 11 pilnīgi veselus bērnus, no kuriem 6 pieauga.
Vīnē Kobeļkovs iegādājās (1900) zemes gabalu Prātera parkā un ierīkoja tur cirkus atrakcijas, kur strādāja viņš pats, viņa sieva un bērni, vēlāk arī Nikolaja mazbērni. Pēc mīļotās sievas Annas nāves turnejas laikā (1912) sērās satriektais Kobeļkovs pārtrauca savu darbību un sāka dzīvot noslēgti tuvinieku lokā. Kobeļkovs atstāja milzīgu bagātību saviem daudzajiem pēcnācējiem, kuri joprojām dzīvo Vīnē.
Kobeļkovs kļuva par izturības un drosmes simbolu
1872, 1874 Rīga (īpaši izrādēm celtā būvē pretī Vērmaņdārzam)
K. Mautner. Rumpfmensch Kobelkoff. 1931.06.20 Rigasche Rundschau (Biogrāfija)