LU konference
Viens no visizcilākajiem 18. gs. 2. puses iluzionistiem. Pineti iedibinājis modernā iluzionisma pamatus. Pateicoties Pineti, iluzionisms kļuva par respektējamu skatuves mākslas žanru. Pineti priekšnesumos skatuvi dekorēja grezni, bet vienlaikus vienkārši rekvizīti: zīda aizkari, apzeltīti galdi un divas lielas kristāla lustras. Viņš bija tērpies brokāta mētelī un galma tērpā ar zīda zeķēm, cieši pieguļošās satīna īsbiksēs un kurpēs ar sudraba sprādzēm. Pineti valkāja pūderētu parūku un pārģērbās trīs vai četras reizes vienā izrādē.
Pineti sākotnēji bijis fizikas un ģeometrijas profesors Romā, rādīja eksperimentus saviem skolniekiem un draugiem, tad sāka uzstāties publikai.
Demonstrējis savu mākslu Parīzē (1780), apceļojis Portugāli, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Krieviju. Kopā ar Pineti uzstājās viņa sieva.
Pineti zaudējis ievērojamus līdzekļus, neveiksmīgi iesaistoties gaisa balonu būvniecībā. Miris Ukrainā.
25. maijā, 1797
Rādīs nelielu, 1 ½ pēdu garu figūru - Konstanopoles lielo sultānu. Šī figūra izdara dažādas kustības, gluži kā dzīva būtne. Palocot galvu, tā rāda jā un nē. Vienā rokā tai ir zvans, bet otrā āmurs, ar ko tā sit pulksteņa stundas, ko tai paprasa. Uz pamatnes pie kājām vienā pusē tai ir sunītis, kas sāk riet, bet otrā – kanārijputniņš, kas kustina spārnus, tiklīdz sunītis sāk riet, itin kā tas būtu dzīvs.
Priekšnesums beidzas ar metamorfozi, ar dzīvu kanārijputniņu. Tas pēc sava kunga pavēles dažādu dāmu rokās mirst un atkal atdzīvojas.
26.maijā
Trešā izrāde.
Šajā priekšnesumā rādīs dažādas dīvainas un smieklīgas mašīnas, par kurām viņš nevēlas neko skaidrot, lai nelaupītu skatītājiem prieku. Bet par vienu viņš vēlas pastāstīt, proti:
Tiks rādīts skaists mehāniskais indiešu fazāns, ar savām īstajām spalvām. Tas stāv ar ziediem pildītas vāzes vidū. To vispirms ļauj paturēt rokās un aplūkot, tad novieto uz atsevišķa galda teātra vai zāles vidū. Tiklīdz sākas mūzika, var redzēt, kā fazāns sāk kustināt spārnus un knābi, arī ievilkt elpu - tieši tā, it kā tas būtu dzīvs. Turklāt to, ko orķestris spēlē, fazāns ar savu patīkamo balsi cītīgi atkārto, nekļūdoties ne ar vienu noti. Vēl viņš atskaņo arī to, ko publika izvēlas. Lai parādītu šīs mašīnas brīnumaino dabu, mūzikas cienītāji tiek lūgti ņemt līdzi savas mūzikas notis, lai cik sarežģītas tās būtu, kā kaprīzes, variācijas, pasāžas, tad tie ar patiku varēs klausīties fazāna precīzo dziedājumu pavadījumā.
27. maijā
Teātra namā. 1797. gada 24., 25., 26., 27. maijā
4 izrādes, caurbraucot uz Pēterburgu
Ikreiz gaidāms jauns, neatkārtots eksperiments
Tiek rādīti divi zvani, kas ir piestiprināti pie divām nelielām kolonnām, ko ļauj skatītājiem paturēt rokās un aplūkot, tad novieto uz atsevišķa galda. Lielākais zvans sit stundas, un mazākais ceturtdaļstundas.
Katram skatītājam tiks ļauts ņemt rokās un apskatīt mazu skaistu medību ieroci; pēc tam kāds no klātesošiem to pielādēs ar nedaudz šaujampulveri...
Turpinājumā Pineti kungs rādīs divas kristāla glāzes ar sudraba vākiem un lūgs kādiem kungiem un dāmām to briljanta gredzenus, dimanta auskarus vai līdzīgus gredzenus un dažādas monētas, ko iemetīs glāzēs. Tad pēc viņa norādījuma atskanēs mūzika, un glāzes sāks mūzikas taktī dejot, itin kā tās vadītu deju meistars.
Sabiedrībai tiks parādīts neliels koka koferis, kam ir atslēga un slēdzene. To ļaus izpētīt, tad novietos uz galda teātra zāles vidū, un viens no sanākušajiem koferi aizslēgs un atslēgu paņems pie sevis. Pēc pavēles koferis pats atveras, sabiedrībai par prieku.
Turpinājumā skatītājiem tiks ļauts izpētīt vērtīgu tintnīcu no zelta un sudraba, tad kāds ar paša izvēlētu spalvu varēs pats kaut ko uz sava papīra uzrakstīt. Pēc tam, kad kāds no klātesošajiem dod slepenu pavēli, rakstīšanas laikā melnā tinte spalvā pārvēršas dažādās krāsās, pēc izvēles. Ikvienam ir brīv paņemt līdzi savu spalvu un papīru.
Teātris ir tā ierīkots, ka ikviens no visām pusēm var šos eksperimentus vērot, neko nezaudējot. Būs arī liela iluminācija un mūzika. Katra izrāde ilgst divas stundas.