LU konferenceJohans Štrauss dzimis Ozolu muižas (Paulsgnad) Sizaru mājās, audēja Jēkaba Štrausa ģimenē. No 14 gadu vecuma (1856) septiņus gadus mācījies par krāsotāju Jelgavā. Mācību laikā sācis apgūt akrobāta, vēderrunātāja, žongliera, virvesstaigātāja un iluzionista prasmes. Jau 1857.gada 20. augustā viņš piedalījies cirka izrādē Rīgā kā voltižētāja māceklis.
1863. gadā Johans Štrauss saņēma krāsotāja amata apliecinājumu par veiksmīgi noslēgtu apmācību.
1866. gadā Štrauss sāka nerimstošus ceļojumus un maģiskos priekšnesumus mūža garumā. Pirmās lielākās uzstāšanās plašai publikai notiek Sankt-Pēterburgā. Seko uzstāšanās Londonā un Parīzē. Šeit viņš visus pārsteidzis, pārejot Sēnu, aizsietām acīm pa augstu gaisā nostieptu virvi.
1868. gadā Štrauss ar maģijas izrādēm viesojas Madridē, Vīnē, Berlīnē.
1869. gadā viņš atgriežas Krievijā, uzstājas Pēterburgā, Polijā. No 1871. gada Štrauss ceļo pa Kaukāza un Austrumu apgabaliem, uzstājas Karabahā, Tiflisā (Tbilisi), vasarā ieceļo Teherānā. 1873. gadā Štrauss uzstājas Maskavā.
1876. gadā Štrauss ieceļo Sibīrijā; vasarā atzīmētas izrādes Irkutskā, viņš uzstājas arī Krievijas karaspēku daļās; no Sibīrijas viņš dodas uz Japānu, Ķīnu, Mongoliju, Indiju, atpakaļceļā uz Eiropu apmeklē Kabulu, Buhāru, Samarkandu.
1885. gadā Štrauss uzstājas Rīgā, pārpildītajā Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, tā atzīmējot 25 darba gadus.
Drīzumā Johans Štrauss no Rīgas devās uz Berlīni, Hamburgu, Vīni, Parīzi atrast un iepirkt dažādus aparātus un palīglīdzekļus savam arodam. Ap 1895. gadu Johans Štrauss atkal ir Latvijā.
1897./1898.gadā Štrauss uzstājas Samarkandā, Buhārā, tam seko izrādes Kaukāzā. Kā impresārijs Štrausam pievienojies trešās sievas Annas brālis. 1899. gada pavasarī turneja turpinājās gar Melnās jūras krastu. Jūnijā Štrauss pa Donu ar tvaikoni dodas uz augšu, pārceļas uz Volgas baseinu un turpina ceļu pret straumi. Viņš uzstājas daudzās Pievolgas pilsētās: Caricina – Saratova – Voļska – Samāra – Simbirska – Kazaņa – Sarapala – Perma.
1899. gada ziemā Štrauss ir Urālos, Sibīrijā, Omskā, Krasnojarskā, Jeņiseiskā, Irkutskā. Pēc neilgas atgriešanās Latvijā (1902), Štrauss atkal dodas uz Urāliem. Ap 1909. gadu Štrauss atkal atgriezies, uzstājies Liepājā, Rīgā.
Johans Štrauss dzīves nogali pavadīja pieticībā un trūkumā. Pēdējo gadu dzīvojis Rīgā Helēnes (tagad Lienes) ielā 13.
Štrausa arhīvu Misiņa bibliotēkas Rokrakstu krājumam atstājis Johana Štrausa trešās sievas Annas Kārkliņas brālis, literāts un pedagogs Zeltmatis (Ernests Kārkliņš, 1868- 1961).
Štrausa dzīvesstāstu aprakstījis vēsturnieks Dr. Uģis Niedra.