LU konferencedzim. fon Mēdema
Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām darbībām. 1787
Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. von Medem (1754 – 1833).
Nachricht von des berüchtigten Cagliostro Aufenthalt in Mitau im Jahre 1779 und dessen magischen Operationen. Berlin und Stettin: bey Friedrich Nicolai, 1787.
Rekes atziņas un atmiņas par tikšanos ar Kaljostro vispirms publicētas laikrakstā Berlinische Monatsschrift (1786. gada maijs), tad izdotas atsevišķi vācu un krievu valodās (1787). Reke nebija gribējusi publiskot savu apceri, sākotnēji (1779) tā tika uzrakstīta, lai nodotu glabāšanā Jelgavas brīvmūrnieku ložai, vēlāk (1787) stāsts papildināts un komentēts.
Rekes grāmata atmaskoja Kaljostro, tā radīja sensāciju vāciski lasošo cilvēku lokā ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā. Krievijas imperatore Katrīna II uzaicināja Reki uz Pēterburgu (1795), pateicībā piešķīra Elīzai fon der Rekei mūža pensiju un Glūdas muižu.
Kaljostro persona Jelgavas augstākajās aprindās, jo īpaši Kurzemes hercogam pietuvinātajā Mēdemu dzimtā radīja fascinējošu iespaidu, viņu uzskatīja par brīnumdari, kas apveltīts ar pārdabiskām spējām. Kaljostro pats vēstīja, ka viņu vada Augstākie gari, un viņš atrodas pravieša Elijas pakļautībā, kas varējis atmodināt mirušos un ticis uzņemts debesīs ugunīgos ratos.
Viens no Kaljostro mulsinošākajiem, bet iedarbīgākajiem piedāvājumiem bija saziņa ar garu pasauli un mirušo gariem.
Emocionālā un izglītotā Elīza fon der Reke dedzīgi ilgojās sazināties ar savu mirušo jaunāko pusbrāli Johanu Frīdrihu fon Mēdemu (1758 - 1778). Sēras padziļināja Elīzas jau tā izteikto interesi par maģiju, mistiku un alķīmiju. Viņa akli uzticējās Kaljostro, kurš bija solījis Elīzai, ka mistiska sapņa jeb transa laikā viņa sarunāsies ar brāļa garu:
“Tomēr, lai jūs ātrāk ievestu svētajā misticismā, es centīšos, ja iespējams, šonakt ar maģiska sapņa palīdzību jums nodrošināt svarīgu sarunu ar jūsu mirušā brāļa garu par svēto misticismu. Tikai, kad jūs guliet, jums jānolemj runāt ar brāli par maģiju, tiklīdz brālis jums parādīsies sapnī. Es iedošu jūsu tēvam aizzīmogotu vēstuli, kurā būs jautājums, par kuru jūsu sapnī gribu gūt slēdzienu.
Rekes vēlme nepiepildījās, mistiskais sapnis neparādījās. Uztraukums un saspringtā gaidīšana pirmajās divās naktis viņai pilnībā atņēma miegu. Trešajā naktī - pēc dažu Svēdenborga lappušu izlasīšanas - viņai izdevās uzreiz aizmigt, taču ap pusnakti viņai sākās visnemierīgākie sapņi, nemiers, karstums, sirdsklauves un tādas konvulsīvas kustības visos locekļos, ka viņa nespēja kustēties un nākamajā rītā gulēja gultā, vāja un nogurusi, nespēdama piecelties. Kaljostro pieprasīja atpakaļ aizzīmogoto vēstuli un sadedzināja to.
Kaljostro neveiksmi skaidroja tā, ka Elīzas ilgas pēc brāļa bijušas lielākas par kaislību pret maģiju, jo Elīza mīlēja maģiju ne tikai maģijas dēļ, bet tāpēc, ka nāve bija atņēmusi viņai to, kam viņas dvēsele bija visvairāk pieķērusies.
Elīzu fon der Reki pārņēma dziļa vilšanās, tomēr viņa joprojām ticēja dabas apslēptajiem spēkiem un iespējai sazināties ar garu pasauli. Viņas mērķis bija augstāku garu vadībā darboties cilvēces labā. Tomēr reliģiozās un tikumīgās Elīzas uzticēšanās zuda pēc pāris Kaljostro priekšlasījumiem, kuros viņš runāja par fizisko mīlestību un izteica divdomīgus mājienus. Vispirms Kaljostro bija runājis par Bībelē minēto stāstu, kā uz Zemes radušies vareni milži: “Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus” (VD, 1. Mozus, 6 : 1- 4). Vēl Kaljostro klāstīja, kā ar maģiskiem līdzekļiem piedabūt negribīgu sievieti iemīlēties.
Reke attiecās Kaljostro pavadīt ceļojumā uz Pēterburgu pie Katrīnas II. Reke tolaik neapšaubīja Kaljostro pārdabiskās spējas, tikai lēnām viņa saprata, ka Kaljostro ir avantūrists un krāpnieks, kas viņas skumjas, ilgas un aizrautību ar mistisko ir izmantojis saviem nolūkiem.