(1793, Turīna, Itālija – 1863, Drēzdene, Vācija), skatuves vārds - Bartolomeo Bosko
Izcils iluzionists, manipulators, īpaši uzpirksteņu spēles, 12 izšauto ložu ķeršanas meistars, demonstrējis mehāniskas ierīces.
Slavena kļuva Bosko galva: runājoša un dziedoša mākslīgā galva, kas kustina muti.
Bosko runas manierei, skatuves tēlam (spica, melna bārdiņa, ūsas) piemita dēmoniskums, suģestējoša līdzība ar Mefistofeli. Bosko izcili pratis reklamēt savas izrādes. Viņš ietekmēja franču modi, radās vizītsvārki un zābaki à la Bosco.
Uzstājies visur, pilsētu laukumos, paviljonos, teātros, arī gandrīz visos Eiropas galmos, Anglijā, Krievijā, Tunisijā un Ēģiptē.
Bosko bija tik ievērojams, ka pēc viņa nāves ne mazāk kā pieci citi iluzionisti uzstājās ar viņa vārdu, cenšoties izmantot Bosko slavu.