Zinātniskās recenzēšanas process

Kas ir zinātniskā recenzēšana?

Zinātniskā recenzēšana ir viens no svarīgākajiem posmiem akadēmiskās publicēšanās procesā. Recenzēšanā angļu valodā parasti tiek lietots termins "peer review", ko var tulkot kā recenzēšana, koleģiālā recenzēšana vai zinātniskā recenzēšana.  Zinātniskā recenzēšana ir zinātniskā darba vērtējums, ko veic zinātnieki eksperti, process, kurā zinātnieki ("kolēģi") novērtē citu zinātnieku darba kvalitāti. “Process, kurā kādu zinātniskā pētījuma vienību, piemēram, manuskriptu, projektu, mērķfinansējuma saņemšanas priekšlikumu vai akadēmisko darbu vērtē citi – pētnieka kolēģi –, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un spēja spriest par izvērtējamā darba novitāti, pamatotību un nozīmīgumu. Parasti tā ir iesniegtā darba kritiska analīze” (2). Šādu procesu var ilustrēt kā dialogu starp redaktoru, recenzentiem un korespondējošo autoru.

Zinātniskā recenzēšana ir bijusi zinātniskās komunikācijas sastāvdaļa jau kopš pirmo zinātnisko žurnālu publicēšanas vairāk nekā pirms 300 gadiem. Par pirmo žurnālu, kas zināmā mērā izveidoja recenzēšanas procesu, tiek uzskatīts "The Philosophical Transactions of the Royal Society" (redaktors Henrijs Oldenburgs (1618- 1677)). Recenzēšana ir efektīvs pētniecības vērtēšanas veids, kas palīdz atlasīt visaugstākās kvalitātes darbus publicēšanai.

 

Zinātniskās recenzēšanas mērķis

Zinātniskā recenzēšana nodrošina iesniegtā darba novērtēšanu, vispirms nosakot publicējamā pētījuma novitāti, nozīmību, oriģinalitāti un noderību attiecīgās zinātnes nozares attīstībā. Recenzēšana ir ļoti svarīga, lai uzturētu augstus zinātniskās komunikācijas standartus, nodrošinātu zinātnisko žurnālu kvalitāti, atsijājot zinātnes nozares līmenim neatbilstoša satura rakstus. Recenzēšana novērtē arī iepriekšējo pētījumu izmantošanu, kas nodrošina pētnieciskā darba pēctecību. Recenzēšana nosaka atbilstību zinātniskumam, novērtē datu, rezultātu un secinājumu uzticamību, palīdz novērst kļūdainas vai neprecīzas informācijas publicēšanu.

Recenzēšana sniedz autoram piekļuvi nozares ekspertu viedokļiem, kas palīdz autoram uzlabot savu darbu pirms tā publicēšanas. Recenzēšanu var uzlūkot kā sadarbības procesu, kurā autors iesaistās dialogā ar saviem kolēģiem un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti un atbalstu, lai uzlabotu savu darbu. Autors iegūst jaunu ieskatu par viņa pētniecības metodēm un iegūtajiem rezultātiem.

Recenzēšana motivē autorus iesniegt pēc iespējas kvalitatīvākus rakstus, iepriekš zinot, ka tie tiks recenzēti. Recenzēšanas procesā darbi tiek uzlaboti, sniedzot rakstam recenzenta ieguldītā darba pievienoto vērtību.

 

Recenzēšanas veidi

Pastāv vairāki recenzēšanas veidi, visbiežāk sastopamie ir:

• daļēji anonīma recenzēšana jeb vienpusēji akla zinātniskā recenzēšana (single blind review) – recenzentam ir atklāta autora identitāte, autors nezina, kas recenzē. Recenzentu skaits var būt dažāds, visbiežāk raksta recenzēšanai tiek uzaicināti vismaz 2 recenzenti. Šis recenzēšanas veids ir vispopulārākais eksakto zinātņu un medicīnas nozares rakstu recenzēšanā.

Pozitīvi:

+ vieglāk novērtēt darbu saistībā ar autora iepriekšējo veikumu

+ anonīmam recenzentam vieglāk būt godīgam

Negatīvi:

- informācija par autoru un savukārt recenzenta anonimitāte var vieglāk izraisīt nekritisku vai pārāk kritisku attieksmi pret darbu, diskrimināciju pēc autora vecuma, dzimuma, rases, izcelsmes valsts, akadēmiskā statusa. Recenzentu var ietekmēt autora iepriekšējās publikācijas, kā arī iespējamā konkurence

- recenzenti var pasteigties pirmie publicēt savu pētījumu, ja tas sakrīt ar recenzējamo pētījumu

-iespēja negodprātīgiem recenzentiem iesniegt nepamatotus atzinumus, negatīvas recenzijas, kavēt recenzēšanas procesu un zagt idejas

 

• pilnīgi anonīma recenzēšana jeb dubultaklā zinātniskā recenzēšana (double blind review) – ne recenzents, ne autors nav savstarpēji identificēti. Šāds recenzēšanas veids vairāk tiek izmantots humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Vēl tiek izmantota trīspusēji anonīma zinātniskā recenzēšana (triple-blind review), kurā netiek identificēti ne recenzenti, ne autori, ne redaktori.

Pozitīvi:

+ objektīva pētījuma  izvērtēšana

Negatīvi:

- šādu anonimitāti ir sarežģīti nodrošināt, pie tam ir iespējams autora identitāti uzminēt pēc rakstības stila, pētījuma tēmas (īpaši, ja tā ir specifiska), citējumiem un pašcitējumiem, metodoloģijas,  tēmas prezentēšanas kādā konferencē

 

• atklāta zinātniskā recenzēšana (open peer review). Tā ir uzskatāma kā daļa no atvērtās zinātnes (Open Science) koncepta, recenzēšanas process  ir pilnībā vai daļēji atvērts pētnieku kopienai vai sabiedrībai. Šāds recenzēšanas veids palīdz atbalstīt pāreju uz atvērto zinātni, padarot pārredzamākus un atklātākus visus pētniecības dzīves cikla aspektus.

8.att. Atklātās un anonīmās zinātniskās recenzēšanas koncepts (19)

 

Atklātās recenzēšanas iezīmes:

• autoru un recenzentu vārdi ir zināmi abām pusēm
• recenzijas tiek publicētas kopā ar rakstu
• plašākai sabiedrībai ir iespēja piedalīties recenzēšanas procesā (vairākiem recenzentiem vai plašai attiecīgās nozares pētnieku kopienai)
• raksta manuskripti tiek publiskoti pirms recenzēšanas
• iespējams publiskot, recenzēt un komentēt arī raksta pēdējo gala versiju vai publicēto rakstu
• tieša, savstarpēja diskusija starp autoriem un recenzentiem un/vai starp recenzentiem
• atvērto platformu izmantošana (piemēram, The Winnower, Copernicus Publications), tādējādi recenzēšana ir atdalīta no publicēšanas, jo to veicina cita organizatoriskā struktūra, nevis izdevējs

Pozitīvi:

+ autori iesniedz kvalitatīvākus manuskriptus, ja raksts uzreiz tiek publiskots

+ identificē iespējamos interešu konfliktus un neobjektivitāti

+ identificē un ierobežo apzinātus un neapzinātus aizspriedumus, negodīgus un ļaunprātīgi negatīvus recenzentu ziņojumus, nevēlamu toni un valodu

+ uzlabo recenziju kvalitāti, atklātību, sniedz papildus informāciju par rakstu, recenzenta darbu. Recenzenti ir motivēti sniegt rūpīgas un izsmeļošas atsauksmes un nodrošināt, ka viņu komentāri ir konstruktīvi.

+ efektīvāk novērš plaģiātismu

+ manuskripti var būt pieejami publiskai recenzēšanai uzreiz pēc to iesniegšanas. Manuskripts tiek ātri pārbaudīts un publicēts atvērtā platformā, uzreiz var notikt tieša, savstarpēja diskusija starp autoriem un recenzentiem un/vai starp recenzentiem

+ paātrinās recenzēšanas process, ievērojami paplašinās zinātnieku loks, kas var iesaistīties recenzēšanas procesā

+ plašākas sabiedrības iesaistīšana dod labāku iespēju identificēt metodoloģiskus trūkumus vai citas neatbilstības pētījumā

+ jau publicēto rakstu recenzēšanas un komentēšanas iespējas. Raksts tiek publicēts kopā ar recenzijām, iespējams pievienot komentārus, notiek ātrāka zinātnisko rezultātu izplatīšana. Rakstus var publicēt platformās F1000Research, The Winnower vai ScienceOpen.

+ palīdz uzlabot konsekvenci un samazina neobjektivitātes iespējamību, jo var apkopot un salīdzināt vairāku recenzentu viedokļus par konkrēto darbu

+ atklātie recenzentu jautājumi un autoru atbildes sniedz vērtīgu kontekstu par izmantotajām metodoloģijām un pētniecības procesiem

+ ļauj recenzentiem saņemt atzinību par savu darbu. Iespējams publicēt recenzijas, piešķirt tiem DOI indeksus, tādējādi recenzijas kļūst par atvērtu citējamu pētniecības publikāciju

+ atklātās recenzijas var palīdzēt citiem recenzentiem veidot izsvērtākas, konstruktīvākas un saturiski kvalitatīvākas recenzijas

+ publicējot rakstus recenzēšanai atvērtajā platformā, iespējams izveidot no publicēšanas atdalītu recenzēšanas procesu. Pēc recenzēšanas autors var iesniegt publikāciju jebkuram žurnālam, kā arī žurnāls var vērsties pie autora ar publicēšanas piedāvājumu.

+ veicina zinātnisko diskusiju un sadarbību

Negatīvi:

- atklātuma dēļ var rasties neobjektivitāte, recenzents grib būt pieklājīgs, nevēlas kritizēt pazīstamu, atzītu zinātnieku darbu, nevēlas būt negatīvs

- recenzents baidās no kaitējuma un atriebības, jo viņa identitātes atklāšana var izraisīt autora naidīgumu, sabojātas attiecības, negatīvas sekas attiecībā uz pētījuma finansējumu, darba izredzēm un paaugstināšanu amatā, ja recenzenta karjera atkarīga no autora

- risks publicēt nerecenzētu rakstu, īpaši dzīvības zinātnēs

Atklātajā recenzēšanā pastāv daudz modeļu, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku atklātību recenzēšanas procesā vai pēc tā. Pašlaik tiek uzsvērti divi veidi, kā praktiski pielietot atklāto recenzēšanu – pamatā saglabāt pašreizējo recenzēšanas sistēmu, vienīgi padarot atklātas recenzijas un recenzentu identitāti; izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, kas ir atvērta sabiedrībai (19).

Atklātā recenzēšana var ietvert vairākus tās pielietošanas veidus – pie raksta norādīti recenzentu vārdi, anonīmu vai atklātu recenziju publicēšana pie raksta ar/ bez autora un redaktora atbildēm, raksta publicēšana atvērtā platformā uzreiz pēc tā vispārīgas pārbaudes, diskusiju forums anonīmiem vai atklātiem komentāriem).

 Papildus vēl var minēt citus recenzēšanas modeļus –

• Pārskatāmā recenzēšana (transparent review) - kopā ar rakstu tiek publicētas recenzijas, autora atbildes un redaktora vēstules (recenzents var izvēlēties vai atklāt savu identitāti)
• Kopīgā recenzēšana (collaborative review) - divi vai vairāki recenzenti iesniedz kopīgu recenziju vai autors recenzē manuskriptu viena vai vairāku recenzentu vadībā

Pozitīvi:

+ nojauc barjeru starp autoru un recenzentu

Negatīvi:

- pietrūkst neatkarīga, procesā neiesaistīta sprieduma, izplūst robeža starp autorību un novērtēšanu

• Recenzēšana pēc publicēšanas (post publication peer review) - recenzēšana notiek komentāru vai diskusiju foruma veidā, papildina citus recenzēšanas veidus

Pozitīvi:

+ saņem plašāku atsauksmju un recenziju klāstu, nekā parastā recenzēšana, tiek pievienoti arī komentāri par citiem un jaunākiem pētījumiem

Negatīvi:

- var piesaistīt arī neprofesionālus un strīdīgus komentārus

- pretrunā pašreizējai publicēšanas kārtībai, ka publicēts raksts ir pabeigts, to izmanto citēšanas sistēmā, kļūdas tiek labotas, iesūtot vēstules redakcijai

Recenzēšanas ilgums

Recenzēšanas process var ilgt divas nedēļas līdz vairākiem mēnešiem, atkarībā no žurnāla redakcijas lēmuma par papildus recenzentu piesaisti raksta izvērtēšanai. Un gala versijas publicēšanu ietekmē arī žurnāla numura sagatavošanai patērētais laiks.

Raksta iesniegšana

Informācija par raksta publicēšanas procesu, raksta noformēšanas un iesniegšanas noteikumiem, kā arī par recenzēšanu parasti ir ievietota žurnāla vai žurnālu izdevēja tīmekļa vietnē.

Redaktora izvērtējums, recenzentu izvēle

Rakstu vispirms saņem un pārskata žurnāla redaktors.

Redaktors

• izvērtē vai raksta tēma un raksts ir piemērots žurnālam
• nosaka manuskripta atbilstību pētniecības, ētikas un publicēšanas standartiem
• pārbauda raksta oriģinalitāti, pētījuma stratēģiju, metodes, secinājumus, atbilstību rakstu noformēšanas un valodas pamatprasībām

Pēc vispārējas raksta izvērtēšanas redaktors izvēlas recenzentus, komunicē ar tiem un nodod rakstu recenzēšanai.

Recenzenta pienesums

Recenzijā iekļauj viedokli par vispārīgajiem jautājumiem – raksta nozīmību, kvalitāti, līmeni, atbilstību žurnālam un tā pārstāvētajai tēmai, novērtē manuskriptu kopumā, kā arī detalizēti vērtē katru manuskripta sadaļu. Recenzijā var minēt būtiskos jautājumus un problēmas, kā arī konkrētas un tehniskas piezīmes.

Recenzijas tiek veidotas vai nu neformālā stilā, vai arī tiek pieprasīts formāls recenzijas noformējums. Recenzijai var izmantot strukturētu formu, kurā tiek uzdoti jautājumi par dažādiem raksta aspektiem. Recenzentam jāsniedz atbildes uz jautājumiem anketas vai novērtējuma skalas formā, neformālā stila recenzija var sastāvēt no kopsavilkuma, svarīgo un mazāk svarīgo jautājumu iztirzājuma. Recenzentam būtu  jāsniedz atbildes uz visiem redaktora izvirzītajiem jautājumiem.

Recenzenti vērtēs vai:

• darbs ir oriģināls
• pētījuma plānojums un metodoloģija ir atbilstoša un aprakstīta tā, lai citi varētu atkārtot autora paveikto
• autors ir iepazinies ar visu attiecīgo jaunāko zinātnisko literatūru
• rezultāti ir pienācīgi un skaidri izklāstīti
• secinājumi ir ticami, nozīmīgi un pamatoti ar pētījuma rezultātiem
• pētījumā izmantotās datu kopas apstiprina rakstā sniegtos rezultātus

 Pēc raksta izskatīšanas, recenzents iesaka raksta turpmāko virzību:

• pieņemt publicēšanai bez labojumiem
• pieņemt publicēšanai ar minimāliem labojumiem (precizējumi, papildus citāti)
• pieņemt publicēšanai ar būtiskiem labojumiem (papildus eksperimenti un analīze,  literatūras vai teorijas sadaļas papildināšana, argumentu vai secinājumu uzlabošana)
• iesniegt vēlreiz pilnībā pārstrādātu manuskriptu
• noraidīt manuskriptu

Recenzents sagatavoto recenziju nosūta redaktoram, kurš saņem visu recenzentu vērtējumus, lemj par raksta turpmāko virzību un savu lēmumu nosūta autoram. (Skat. arī ceļveža nodaļu “Recenzenta darbs”)

 Autora atbilde recenzentiem

Turpmākā autora rīcība ir atkarīga no saņemtā vērtējuma.

Ja redaktors un recenzenti iesaka rakstu publicēt ar minimāliem vai būtiskiem labojumiem, tad autoram jālabo tekstu atbilstoši ieteikumiem, norādot konkrētas vietas tekstā, kur veiktas izmaiņas. Atbildes jāveido precīzi, akurāti, korekti, pieklājīgi, secīgi atbildot uz visiem jautājumiem un komentāriem, neizvairoties no neērtiem vai sarežģītiem jautājumiem. Detalizēti un argumentēti jāpamato arī atteikums veikt recenzenta ieteiktās izmaiņas.

Ja manuskripts ir noraidīts, bet to iespējams iesūtīt atkārtoti kā pārstrādātu un uzlabotu darbu, tad pēc izmaiņu veikšanas rakstu vēlreiz var iesniegt redakcijā.

Ja manuskripts ir galīgi noraidīts, tad jāveic izmaiņas un uzlabojumi un manuskriptu var iesūtīt citam žurnālam (var izvēlēties augstāka vai zemāka līmeņa žurnālu atkarībā no veiktajiem uzlabojumiem).

Manuskripti tiek noraidīti, jo

• raksts iesniegts nepareizajam žurnālam - tas neatbilst žurnāla mērķiem un darbības jomai vai neatbilst žurnālā aplūkotajiem jautājumiem
• manuskripts nav īsts žurnāla raksts, piemēram, tas ir drīzāk žurnālistika vai disertācijas nodaļa, neatbilst akadēmiskās rakstīšanas principiem
• manuskripts ir pārāk garš vai  īss
• tēma nav aktuāla vai skaidri definēta
• manuskripts nesniedz nekādu jaunu ieguldījumu attiecīgajā tēmā
• nepietiekami izstrādāta teorētiskā sadaļa
• neatbilstoša, neprecīza, kļūdaina rezultātu interpretēšana un aprakstīšana, pētījuma rezultātiem neatbilstoši secinājumi
• nepiemērotas metodes un metodoloģijas pielietošana, nekorektas pētījuma metodes, par maz pētītā materiāla
• nekorekti dati un/vai to interpretācija, nepareizas vai nepietiekamas datu statistiskās apstrādes metodes
• nav skaidrojuma par eksperimentu veikšanas ētiskajiem aspektiem, manuskripts ir apmelojošs vai neētisks
• teksts ir grūti uztverams, teksts ir valodnieciski, stilistiski un gramatiski slikts un kļūdains, pievienoti kļūdaini attēli, tabulas
• nepietiekama vai novecojusi izmantotā literatūra
• manuskripts ir slikti noformēts

Recenziju izvērtējums, redaktora lēmums

Pēc atbildes vēstules un uzlabotā manuskripta nosūtīšanas jāgaida atbilde no redaktora.

Ja recenzenti un redakcija pieņem labojumus un uzskata, ka informācija ir pietiekama, tad manuskripts tiek pieņemts publicēšanai. Ja vēl ir nepieciešami papildus labojumi, autors saņem nākošo recenziju un veic darba labojumus un atbild uz jautājumiem. Recenzēšanas process beidzas kad saņemts apstiprinājums par manuskripta pieņemšanu publicēšanai.

Dažkārt žurnālu izdevniecībās pastāv prakse – ja iesniegtais raksts konkrētam žurnālam nav piemērots, to var iesniegt citam, atbilstošam izdevēja publicētam žurnālam, to atkārtoti nerecenzējot.

Iegaumē!

Atzīme par to, ka publikācijai veikts recenzēšanas process nereti ir atrodama jau pie konkrēta raksta (tostarp arī pie pos-print versijām), vai arī tā jāmeklē informācijā par žurnāla vai izdevēja sniegtajiem pakalpojumiem tīmekļvietnē. Drukātajiem žurnāliem un grāmatām atzīme par recenzēšanu var būt atrodama uz vāka, titullapas, titullapai otrā pusē vai arī izdevuma beigās.

PAPILDU MATERIALI:

Open Peer Review e-kurss atvērtā piekļuvē (Autorība: FOSTER)

Videoieraksts “What is Peer Review?” (Autorība: Wiley):

Videoieraksts “Peer Review in 3 Minutes” (Autorība: NC State University Libraries)

Videoieraksts “How peer review can make research more trustworthy” (Autorība: Cambridge University Press)

Finding Article Reviewers (Autorība: Open Research Europe)

Izdevēju materiāli par zinātnisko recenzēšanu:

What is peer review? (Autorība: SAGE Publications)

What is peer review? (Autorība: Elsevier)

Understanding peer review (PDF) (Autorība: Taylor and Francis Group)

Understanding the peer review process (Autorība: Taylor and Francis Group)

What is peer review? (Autorība: Wiley)

The MDPI Editorial Process (Autorība: MDPI (Basel))