Izvairīšanās no plaģiātisma

Akadēmiskais godīgums

• Pētnieku, mācībspēku un studentu zinātniskā darba veikšanas princips, ievērojot augstākos profesionālisma standartus, precizitāti, objektivitāti, patiesumu, atbildību, godīgumu, morāles un ētikas normas akadēmiskajās nodarbībās, publikācijās, komunikācijas un publicitātes pasākumos, kas veido izglītības un zinātnes kvalitāti, prestižu, akadēmiskās vides un institūcijas tēlu.
• Viens no akadēmiskā godīguma nosacījumiem ir plaģiātisma novēršana.

Akadēmiskā godīguma dokumenti

• Zinātnieka ētikas kodekss (Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome) (31)

Vērtējot plaģiātismu, kodeksā tiek uzsvērts, ka  

“2.12. Cita zinātnieka darba vai tā fragmentu kopēšana savos darbos bez atsauces uz autoru vai avotu kvalificējama kā plaģiāts un autortiesību pārkāpums.

2.13. Savu iepriekšējo publicēto darbu atkārtota publicēšana bez atsaucēm uz tiem ir ētiski nepieņemama. Vienus un tos pašus zinātniskos datus var izmantot tikai tad, ja ir norādīts pirmpublicējums”.

• Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodekss (14)

Dokumenta 6. punktā minēts viens no akadēmiskās ētikas principiem – “Godprātība un taisnīgums – raksturo krietnu, argumentētu, savstarpējā uzticamībā balstītu rīcību, kas attur no interešu konflikta, korupcijas riska, maldināšanas, savtīguma, vērtējuma neobjektivitātes, plaģiātisma”.

Raksturojot studiju procesu, kodeksā tiek minēts, ka “19. Mācībspēki atbalsta un uztur akadēmisku un profesionālu godīgumu, neradot nosacījumus akadēmiskā negodīguma izpausmēm, seko līdzi studējošo darba izstrādes procesam, sniedz konsultācijas, nodrošina atgriezenisko saiti, nepieļauj plaģiātu, norakstīšanu, citu intelektuālā īpašuma negodprātīgu izmantošanu vai cita veida akadēmiskā godīguma pārkāpumus” un “32. Studējošie atbalsta un uztur akadēmisku un profesionālu godīgumu, nepieļauj plaģiātu, norakstīšanu, citu intelektuālā īpašuma negodprātīgu izmantošanu vai krāpšanos.”

Sadaļā par zinātnisko darbību tiek uzsvērts, ka “22. Akadēmiskais personāls un studējošie godprātīgi un ar cieņu izturas pret citu personu intelektuālo īpašumu, nepieļaujot plaģiātu un krāpšanos. Kā zinātnisko pētījumu un publikāciju autorus norāda tikai tos zinātniekus, kuri ir piedalījušies attiecīgā zinātniskā pētījuma īstenošanā, atbilstoši starptautiski pieņemtiem autorības kritērijiem. Kolektīvi veikta zinātniskā pētījuma rezultātu publicēšanu saskaņo ar visiem līdzautoriem.”

• Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē (15)

Dokuments “nosaka, kas ir akadēmiskais godīgums un ar to saistītā rīcība, uzskaita biežāk sastopamos akadēmiskā godīguma principu pārkāpumus akadēmiskajā vidē un LU saimes pienākumus akadēmiskā negodīguma novēršanai.” Akadēmiskā vai vispārējā personāla akadēmiskās ētikas pārkāpumus, t.sk. arī plaģiātismu, izskata LU Akadēmiskās ētikas komisija, studējošo pārkāpumus izskata attiecīgās fakultātes dekāns, fakultātes dome, promocijas padome.

Noteikumu 10. punktā var iepazīties ar izvērstu skaidrojumu, kas ir plaģiāts, 29. punktā sniegts izsmeļošs akadēmiskā godīguma principu pārkāpumu raksturojums, ietverot arī plaģiātisma jēdzienu. Uzsvērts, ka “28. LU vadība nodrošina akadēmiskajam personālam centralizētu piekļuvi plaģiātisma atpazīšanas rīkiem regulārai rakstisko darbu pārbaudei studiju laikā.”

Noteikumos par akadēmisko godīgumu tiek skaidrota kārtība, kā rīkoties, ja saņemts iesniegums par akadēmiskā godīguma pārkāpumu vai plaģiātu, kā arī noteikti potenciālie soda mēri par akadēmiskā godīguma, t.sk. plaģiātisma, pārkāpumiem.

Kas ir plaģiātisms?

• Plaģiātisms ir cita autora darba (publicēta vai nepublicēta) vai tā daļas (ieskaitot atsevišķas frāzes, teikumus, pētniecības datus, attēlus u.c.), kā arī cita autora ideju, koncepciju un argumentu uzdošana par saviem un izmantošana bez atsauces uz izmantotā darba autoru un darbu.
• Plaģiātisms ir autortiesību un akadēmiskā godīguma pārkāpums.
• Plaģiāts – zinātnisks darbs vai tā daļa, kas pēc satura, struktūras un argumentācijas atbilst cita autora darbam.
• Plaģiātisms ir viens no galvenajiem pārkāpumu veidiem izglītībā, pētniecībā un akadēmiskajā vidē (fabricēšana, falsifikācija, plaģiātisms (FFP) (2).

Plaģiātisma veidi

• Tīšs – apzināti izmanto cita autora darbu bez tā citēšanas.
• Netīšs – nezinot izmanto jau iepriekš publicētam darbam līdzīgu materiālu.
• Nejaušs – trūkst zināšanas un izpratne izmantoto informācijas resursu citēšanā.
• Bezatbildīga informācijas resursu izmantošana – nolaidīga, neprecīza un nepareiza citu autoru darbu izmantošana un citēšana.
• Pašplaģiātisms – plaģiātisma paveids, sava darba vai tā daļas atkārtota izmantošana tiešā veidā vai to papildinot, ikreiz uzdodot to par oriģinālu darbu vai neuzrādot, ka darbs jau bijis publicēts vai iesniegts.

Plaģiātisma tipi

• Visa kāda cita autora darba uzdošana par savu.
• Kopēšana un ielīmēšana – cita autora darba daļas izmantošana, nemainot tā saturu un formu.
• Savārstījums (mozaīkas plaģiātisms) – no dažādiem informācijas resursiem iegūtu fragmentu apkopošana, ar vai bez attiecīgās atsaukšanās uz tiem. Izmantotie fragmenti var tikt apstrādāti un izmainīti.
• Kompilācija – darbs tiek veidots, savācot, apkopojot un apstrādājot jau iepriekš publicētu tekstu un datus, lai izveidotu jaunu, oriģinālu darbu.
• Pārfrāzēšana – izmantotā teksta gramatikas konstrukciju maiņa, vārdu aizstāšana, teikumu pārkārtošana bez oriģinālavota atzīšanas.
• Tulkošana – darba tulkošana no oriģinālvalodas un izmantošana bez tulkotā resursa citēšanas.
• Neeksistējošu, neizmantotu informācijas resursu citēšana, ka arī informācija, kas sniegta par resursu atsaucē vai izmantoto avotu un literatūras sarakstā, ir nepilnīga, neprecīza, nav iespējams atrast un identificēt izmantoto resursu.
• Idejas plaģiātisms – cita autora idejas, koncepcijas, viedokļa vai argumenta izmantošana bez tā citēšanas. Necitējot var izmantot vispārīgas zināšanas, var neatsaukties uz autoru, ja tas nav identificējams.
• Tekstveidnes plaģiātisms – veidnes teksta (piemēram, ievada, secinājumu, darba struktūras, zemsvītras piezīmju utt.) vai valodas izmantošana bez oriģinālavota atzīšanas.
• Ilustratīvo materiālu un mākslas plaģiātisms (attēlu, grafiku, tabulu, multivides darbu u.c.) izmantošana bez autora atļaujas vai atsaucēm uz tiem.
• Koda plaģiātisms – algoritmu, programmas kodu, funkciju izmantošana bez atļaujas vai atsauces uz tām.
• Citēšana bez mēra – netiešs plaģiātisms, jo formāli darbs nav plaģiāts. Darba autors atbilstoši noteikumiem atsaucas uz visiem izmantotajiem informācijas resursiem,  pārfrāzējot un pareizi noformējot citātus. Taču darbs nav oriģināls, jo tajā tikpat kā nav autora radīta satura, tas ir citu autoru darbu virknējums. Līdz ar to šāds darbs nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu akadēmiskajā pētniecībā vai kā pietiekams zinātniskā grāda iegūšanai.

• Darba pasūtīšana vai pirkšana.

   

  • 

   

5. att. Tīmekļa vietnes Turnitin veidotā plaģiātisma tipu tabula, sakārtota plaģiātisma tipu nozīmības secībā (25)

10 plaģiātisma tipi

1) cita autora darba uzdošana par savējo;

2) liela apjoma tekstu kopēšana no cita darba, bez izmaiņām tā saturā;

3) atslēgvārdu un frāžu nomainīšana darbā, saglabājot tā satura būtību jeb „meklēt–aizstāt” paņēmiens;

4) pārfrāzētu vairāku darbu vai to daļu savienošana vienā tekstā;

5) savu iepriekšējo darbu daļēja vai pilnīga atkārtota izmantošana, neveidojot atsauci, jeb pašplaģiāts;

6) precīzi citētu darbu kombinēšana ar pārkopētām darbu daļām bez pienācīgas atsauces jeb hibrīda veidošana;

7) vairāku kopētu teksta fragmentu apkopošana jeb mozaīka;

8) neeksistējošu informācijas resursu citēšana vai neprecīzas informācijas norādīšana par tiem;

9) pienācīga atsaukšanās uz izmantotajiem informācijas resursiem, bet bez darba autora paša ieguldījuma;

10) korektu atsauču izmantošana darbā, tomēr pārāk daudz saglabājot citētā darba struktūru un saturu.

Plaģiātisma kontroles sistēmas

• Teksta salīdzināšanas programmatūra
• Sistēma pārbauda iesniegto darbu, atpazīst sakritības un sniedz līdzības atskaites ar citiem informācijas resursiem, kas iekļauti sistēmas datubāzēs – tiešsaistes resursiem, grāmatām, žurnālu rakstiem, konferenču materiāliem, studentu darbiem.
• Vērtīgi pārbaudīt ne tikai studentu iesniegtos darbus, bet arī rakstus, zinātniskās un tehniskās atskaites, mācību grāmatas, mācību materiālus un citus resursus, ko ir sagatavojis akadēmiskais, zinātniskais un jebkurš cits personāls.
• Sistēmas atklātos plaģiātus izvērtē un interpretē eksperts vai ekspertu komisija.
• Plaģiātisma atklāšanu ietekmē
  • autora prasmes slēpt plaģiātu – pārfrāzēšanas paņēmienu izmantošana;
  • programmatūras iespējas atklāt tehniskas manipulācijas ar tekstu plaģiātisma slēpšanai, atpazīt tulkojumu;
  • datubāzes saturs – iekļaujot plašāk izmantotos nozares informācijas resursus, mašīntulkošanas rīkus, abonēto datubāzu un tīmekļa saturu, paveras plašākas iespējas tekstu pārbaudē;
  • teksta īpatnības – plaši izmantotu frāžu lietošana.

Latvijas augstskolās kopš 2014. gada tiek izmantota Vienotā datorizētā plaģiātisma kontroles sistēma.

Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte izmanto arī tekstu līdzības noteikšanas rīku Turnitin. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem tekstu labošanas un plaģiātisma novēršanas rīkiem. Turnitin piedāvā Originality Check platformu, kas automātiski pārbauda, cik liela darba daļa ir uzskatāma par neoriģinālu saturu (iespējamo plaģiātu).

Kā novērtēt plaģiātismu

Nosakot plaģiātisma pārkāpuma smagumu, izvērtē

• izmantotā darba apjomu (no dažiem vārdiem līdz visam darbam);
• izmantotā darba oriģinalitāti (no vispārīgām zināšanām līdz oriģinālai idejai);
• plaģiāta novietojumu darba tekstā/kontekstu (teorētiskā sadaļa, metodoloģija vai hipotēze, secinājumi);
• autora akadēmiskās rakstīšanas pieredzi, darba stāžu (bakalaura programmas students vai vadošais pētnieks).

Izvērtējot plaģiātisma pārkāpumu, svarīgi noteikt tā nozīmību.

Maznozīmīgi pārkāpumi ir:

• nepareizi noformēts citāts bez negodīgiem nodomiem;
• plaģiātisms saistībā ar maznozīmīgu uzdevumu vai ļoti nelielu daļu nozīmīgā patstāvīgajā darbā;
• neatļauta sadarbība ar citu studentu saistībā ar maznozīmīgu uzdevumu;
• maznozīmīgā uzdevumā atsaukšanās uz informācijas resursu, kas nav izmantots;
• aptaujas daļas vai darba pētījuma metodoloģijas “nejaušs” vai “netīšs” plaģiātisms.
• Nozīmīgi nodarījumi ir:
• būtisks plaģiātisms saistībā ar nozīmīgu uzdevumu;
• plaģiātisms darba nozīmīgā sadaļā (piemēram, hipotēze noslēguma darbā, pētniecības ideju zagšana, pētījumu rezultāti, secinājumi);
• vairāki maznozīmīgi pārkāpumi. (2)

Organizācija “Eiropas akadēmiskās integritātes tīkls” iesaka lēmumos par studentu veiktu maznozīmīgu plaģiātismu uzsvērt turpmāku mācīšanos, tāpēc kā soda mēru studentiem piemēro brīdinājumus, prasību atkārtoti iesniegt pārstrādātu darbu vai apgūt papildu akadēmiskās rakstīšanas kursu. Lēmumos par nozīmīgu un/vai tīšu pārkāpumu var tikt piespriests nopietnāks soda mērs, tai skaitā studiju pārtraukšana vai atskaitīšana. Abos gadījumos mēri ir jāpieņem konsekventi, pārredzami un taisnīgi. (2)

“Noteikumos par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē” “akadēmiskā godīguma pārkāpumus atkarībā no pārkāpuma smaguma iedala šādi:

• 8.1. nevēlama prakse (1. pakāpe) – neliela apjoma pārkāpums, kas izdarīts nezināšanas dēļ vai bez ļaunprātīga nolūka un nerada būtiskas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nenodara kaitējumu LU; lēmumu par nevēlamas prakses sekām pieņem mācībspēks vai darba vadītājs;
• 8.2. būtisks pārkāpums (2. pakāpe) – akadēmiskajā vidē nepieļaujama rīcība, kas neatkarīgi no apjoma un nolūka rada negatīvas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nodara kaitējumu LU; lēmumu par būtiska pārkāpuma sekām pieņem struktūrvienības vadītājs;
• 8.3. smags pārkāpums (3. pakāpe) – akadēmiskajā vidē nepieļaujama rīcība, kas izdarīta ar ļaunprātīgu nolūku un rada būtiskas negatīvas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nodara būtisku kaitējumu LU; lēmumu par smaga pārkāpuma sekām pieņem LU rektors vai pilnvarota persona, pamatojoties uz dekāna vai LU Akadēmiskās ētikas komisijas priekšlikumu.” (15)

Kā izvairīties no plaģiātisma

• Studēt – apgūt zināšanas, pēc iespējas vairāk iepazīties ar zinātniskiem informācijas resursiem.
• Mācīties pastāvīgi domāt, saprast, analizēt un apgūt informāciju.
• Apgūt zināšanas par akadēmisko godīgumu, citēšanu un plaģiātismu.
• Censties izprast darba uzdevumus, konsultēties un sadarboties ar darba vadītāju.
• Attīstīt akadēmiskās rakstīšanas prasmes.
• Pētījumam un akadēmiskajai rakstīšanai veltīt pietiekami daudz laika, izveidot pētījuma veikšanas plānu (vismaz aptuvenu) ar uzdevumiem un termiņiem.
• Pareizi un atbildīgi citēt – norādīt izmantoto informācijas resursu vai idejas autoru.

6. att. Veidi kā izvairīties no plaģiātisma (12)