Zinātnieku nakts 2025Vēsma Klūga, LU bibliotēkas eksperte
No 26. septembra līdz 18. novembrim Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā skatāma LU bibliotēkas izstāde “Grāmata Tavā plaukstā – miniatūrizdevumi LU bibliotēkas krājumā”. Izstādes mērķis ir ne vien parādīt Latvijas un latviešu izdevēju poligrāfijas sasniegumus miniatūrizdevumu radīšanā, bet arī atklāt LU bibliotēkas krājuma bagātīgo daudzveidību. Kopumā eksponēti 82 miniatūrizdevumi un mazformāta izdevumi no LU bibliotēkas Miniatūrizdevumu kolekcijas un Misiņa bibliotēkas krājuma, kas sakārtoti pa tematiem: proza, dzeja, izdevumi bērniem, kalendāri un vārdnīcas.
Ieskats vēsturē
Kas ir miniatūrgrāmata? Lai gan īstas definīcijas nav, tomēr galvenais kritērijs ir izmērs, kopš Miniatūru grāmatu biedrības 8. konklāva (Conclave of the Miniature Book Society) 1990. gadā pastāv vispārpieņemts noteikums, ka grāmata tiek uzskatīta par miniatūru grāmatu, ja tā fiziski nevienā virzienā nepārsniedz 100 mm jeb 10 cm (apmēram 4 collas), Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tā nedrīkst būt lielāka par 3 collām – 76, 2 mm jeb 7,62 cm. Miniatūrgrāmatu formāts tiek mērīts milimetros. Miniatūrizdevumus, kurus nav iespējams lasīt ar neapbruņotu aci, devē arī par mikrogrāmatām.
Miniatūrajai grāmatai ir sena vēsture – valda uzskats, ka šumeru māla plāksnītes ar ķīļrakstu, kas datētas ar 2500. g.p.m.ē., bija pirmās miniatūrās grāmatas. Ir ziņas, ka romiešu dzejnieks Marks Valerijs Marciāls (Marcus Valerius Martialis; ap ~40. g.- ~104. g.) ir pieminējis miniatūras grāmatas, uzsverot to funkcionālo mērķi – šādas grāmatas ir parocīgi ņemt līdzi ceļojumā. Pirmās miniatūrgrāmatas, tāpat kā visas pārējās tolaik, tika rakstītas ar roku. Vairums pētnieku tomēr uzskata, ka miniatūrizdevumu izcelsme meklējama tikai sākot ar viduslaikiem – pirms aptuveni 500 gadiem tika iespiesta pirmā miniatūrā grāmata, kādu mēs to pazīstam šodien. Līdz mūsdienām ir ļoti maz saglabājušos maza izmēra inkunābulu, kas iespiestas pirms 1500. gada, viena no tām ir Matiasa Moravija (Mathias Moravus) Neapolē 1486. gadā iespiestā “Officium Beatae Virginis Mariae”, tās izmēri: 3 x 2 collas jeb 76, 2 x 50,8 mm.
16. gs. tipogrāfijās tika pilnveidoti un ieviesti jauni šriftu veidi. Venēcijas iespiedējs Alds Manūcijs (Ald Mannucci, 1449-1515) ieviesa kursīvu, Nīderlandes iespiedēji Elzevīri (Elsevier) sāka lietot oktāvformātu, kas gan bija nedaudz lielāks par pašlaik pieņemto miniatūrgrāmatu standartu, tomēr formāta samazināšana veicināja citus izdevējus ražot arvien mazāka izmēra grāmatas. Viens no nozīmīgākajiem augstvērtīgā kvalitātē iespiestajiem miniatūrizmēra darbiem 16. gs. ir “Kalendarium Gregorianum”, ko 1585. gadā Antverpenē iespieda Kristofs Plantēns (Christoffel Plantijn, 1520-1589), iezīmējot Gregora kalendāra ieviešanu pirms trijiem gadiem, kalendāra izmērs kvadrātformātā bija 1 colla jeb 25,4 mm. Šo darbu zinātnieki ir atzinuši par kultūrvēsturisku un daļu no civilizācijas zināšanu bāzes, tas vairākkārt ir reproducēts no oriģināla.
Vairāk nekā divus gadsimtus – līdz 19. gs. beigām – par mazāko grāmatu pasaulē tika uzskatīta 1674. gadā Holandē, 23 gadus vecā tipogrāfa Benedikta Šmita (Benedict Schmidt), izdotā “naga lieluma” grāmata – C. van Langes (C. van Lange) dzejolis “Bloem-Hofje”, grāmatas izmērs – 8 x 12 mm. Atklāts, ka viņš, iespējams, izgatavoja šo miniatūrizdevumu kā izstādes priekšmetu, lai radītu sensāciju un demonstrētu savas tehniskās spējas. Mikrogrāmata iesieta sarkanā apzeltītā ādā ar smalki kaltu zeltītu aizdari.
Ievērojams 18. gs. miniatūrizdevums ir 1749. gadā Parīzē publicētais Cicerona (Marcus Tullius Cicero, 106-43 p.m.ē.) darbs “De Amicitia dialogus ad T. P. Atticum”, ko 1750. gadā izdeva K. J. B. Boša dēli (C. J. B. Bauche Fils), kura izmēri ir 74 x 54 mm.
Sākumposmā miniatūrizdevumi tika veidoti galvenokārt ērtības labad – tos viegli varēja nēsāt vestes kabatā, piestiprināt pie jostām vai ievietot dāmu rokassomiņās un lasīt jebkurā vietā. Studenti varēja nēsāt savu mazo bibliotēku kabatā, tirgotāji, slēdzot darījumu, ātri no jostas izvilkt nelielu, bet pilnīgu rokasgrāmatu par preču cenām. Paziņojumus pārrakstīja miniatūrā formātā, lai tos būtu vieglāk uzglabāt, miniatūras Bībeles mūki varēja nēsāt kabatās, miniatūrās etiķetes grāmatās dāmas varēja ātri ieskatīties, lai uzzinātu par pareizu uzvedību. Maza izmēra grāmatiņas bija piemērotas arī bērnu mazajām rociņām. Grezna iesējuma izdevumi visos laikos bijuši kolekcionēšanas priekšmeti. Līdz pat 20. gs. sākumam miniatūrgrāmatu saturs galvenokārt ir reliģiska rakstura, piemēram, lūgšanu grāmatas un Bībeles, vēlāk – arī enciklopēdijas, vārdnīcas, stāsti, dzeja, slavenas runas, politiskā propaganda, ceļveži, gadagrāmatas, kalendāri, bērnu stāsti un arī labi pazīstamu grāmatu miniatūrizētas versijas.
Tomēr par īsto miniatūru grāmatu zelta laikmetu tiek uzskatīts 19. gadsimts, kad tehnoloģiskās inovācijas poligrāfijā ļāva radīt arvien mazākus un mazākus burtus. Pēc industriālās revolūcijas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā arī papīru kļuva vieglāk izgatavot, un grāmatu iesiešana kļuva lētāka. Liels solis uz priekšu grāmatu miniaturizācijā bija gadsimta otrajā pusē, 1869. gadā, atklātā fotomehāniskās reproducēšanas metode, kas praktiski novērsa visus šķēršlus teksta samazināšanai. To izgudroja franču izcelsmes fotogrāfs un litogrāfs G.N.Skamonī (G.N. Skamoni, 1835-1907). Var uzskatīt, ka mazās grāmatiņas bieži vien bija katra laikmeta jaunāko tehnoloģiju sasniegumu paraugs, kur poligrāfijas un tipogrāfijas meistari centās demonstrēt savas prasmes un meistarību. Fotogrāfijas izgudrošana apvienojumā ar iepriekš minēto, pavēra ceļu arī jauniem miniatūru grāmatu veidiem. Latviešu valodā mazformāta grāmatas sāka parādīties 19. gs. 2. pusē.
1904. gadā izdevniecība “David Bryce and Son” Glāzgovā miniatūrizdevuma formātā izdeva Šekspīra (William Shakespeare, 1564-1616) kopotos darbus 40 sējumos, viena sējuma apjoms – no 300 līdz 512 lappusēm. Grāmatu formāts – 33 x 50 mm, maketa josla – 25 x 42 mm, to iespējams lasīt bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Sākot ar 1907. gadu izdevniecība “Schmidt & Gunther” sērijā “Liliput-Bibliothek” izdeva vācu klasiķu darbus un vārdnīcas miniatūrā formātā – 50,8 x 25,4 mm.
1932. gadā ASV izdevniecība “Commonwealth Press” izdeva grāmatu “The Rose Garden of Omar Khayyam” – publicēšanas laikā tā bija mazākā grāmata pasaulē – 7,85 x 6,2 mm. Komplektā tika iekļautas arī miniatūrgrāmata ar izmēru 37 x 45 mm un grāmata ar 12,5 x 14,5 cm izmēru. Visi trīs izdevumi ievietoti grāmatas izmēra futlārī (22,5 x 24 cm) un teksta lasīšanai pievienots salokāms palielināmais stikls misiņa ietvarā. Šī grāmata (7,85 x 6,2 mm) palika mazākā pasaulē līdz pat 1950.-to gadu sākumam, kad 1952. gadā Amsterdamā tika publicēta grāmata ar izmēriem 6 x 6 mm.
20. gs. 30. gadus var uzskatīt par miniatūrizdevumu pirmsākumu Latvijā. Tolaik izdevniecība “Zelta ābele” izdeva dāvinājuma miniatūrizdevumus, dažus arī numurētus un autoru parakstītus. 1939. gadā iznāca Jāņa Sudrabkalna (1894-1975) dzejas krājums “Klodijai”, grāmatas izmērs bija 80 x 96 mm, savukārt Jāņa Ezeriņa (1891-1924) novele “Mērkaķis” ar izmēru 110 x 94 mm neiekļaujas miniatūrgrāmatas izmēra standartā, līdz ar to būtu dēvējama par mazformāta izdevumu. 2. pasaules kara laikā 1942. gadā “Zelta ābele” laida klajā Edvarta Virzas poēmu “Straumēni” 98 x 70 mm izmērā.
Izdevēji pie formāta 6 x 6 mm neapstājās, 1960. gadā izdevniecība “Waldman & Pfitzner” Minhenē Vācijā izdeva četras mikrogrāmatas, viena no tām bija “The Olymic Oath”– olimpiskais zvērests vācu, angļu, franču, spāņu, krievu, somu, zviedru un itāļu valodā – 5 x 5 mm formātā, sīko tekstu var lasīt tikai ar palielināmo stiklu. Grāmatas ievietotas organiskā stikla kastītēs ar iebūvētiem palielinājamajiem stikliem. 20. gs. 60. gadu vidū japāņu poligrāfijas uzņēmums “Toppan” izdeva četru nosaukumu grāmatas, kuru izmērs bija 3,3 x 3,5 mm. Neskatoties uz mikroskopisko izmēru, grāmatas tekstu var skaidri izlasīt ar palielināmā stikla palīdzību. Izdevējs atzina, ka šīs publikācijas mērķis bija noteikt ofseta litogrāfijas minimālās robežas.
Nākamo soli grāmatu izmēru samazināšanā spēra Vācija – izdevniecība “Edition Leipzig” 1971. gadā, par godu Starptautiskajai grāmatu mākslas izstādei, izdeva miniatūrgrāmatu “Bilder-ABC”, kuras izmērs bija 2,5 x 3,0 mm. Grāmatas 28 ilustrētās lappuses iespiestas uz japāņu zīdpapīra, tā iesieta sarkanā ādas iesējumā ar zelta reljefu un ievietota futlārī, kas izgatavots no organiskā stikla.
Arī turpmākajos gados izdevēji visā pasaulē mērojās spēkos, izgatavojot arvien mazāka un mazāka formāta grāmatas. Jau pieminētā izdevniecība “Toppan” 1979. gadā 500 eksemplāru metienā izdeva 2 x 2 mm izmēra grāmatu. Šis rekords noturējās tikai pusgadu, kad citai japāņu kopānijai – “Bijou Book Hoshino” – izdevās iespiest 1,4 x 1,4 mm izmēra grāmatu. Tā tika iespiesta 200 numurētos eksemplāros un iesieta sarkanā aitādā.
1985. gadā Lielbritānijas izdevniecība “Glinffer Press” ierobežotā tirāžā – 85 eksemplāros – klajā laida populāru bērnu dzejoli “Old King Cole”, tās bija 12 vienpusēji drukātas lapas ar izmēru 1 x 1 mm. 1986. gadā tā tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā mazākā litogrāfiskā grāmata pasaulē (Smallest Lithographic Book in the World).
Arī mūsdienās notiek miniatūrgrāmtu iespiešana. Grāmatas “Miniature books : their history from the beginnings to the present day” autors Luiss Bondi (Louis Bondy) izteicis viedokli, ka cilvēce vienmēr ir ilgojusies pēc galējībām – tāpat kā tā ir mēģinājusi uzkāpt augstākajos pasaules kalnos, izpētīt okeānu un kosmosu, celt visaugstākās ēkas, tā vienmēr ir sajūsminājusies arī par vismazāko un grāmatas šajā mazajā pasaulē ieņem goda vietu.
21. gs. mikrogrāmatu izdošana notiek arī ar nanotehlogoģiju palīdzību. 2007. gadā Kanādā tika izgatavota mikrogrāmata “Teeny Ted from Turnip Town”, tās teksts iegravēts uz mikroshēmas, kas ir šaurāka par cilvēka matu – ar izmēriem 0,07 mm x 0,10 mm – tās lasīšanai nepieciešams skenējošais elektronu mikroskops. Grāmatai ir arī savs ISBN numurs – 9781894897174. Ginesa pasaules rekordu grāmata to ir atzinusi par visu laiku mazāko grāmatu.
2013. gadā japāņu izdevniecība “Toppan” laida klajā mazāko iespiesto mikrogrāmatu “Shiki no Kusabana” – 22 lappušu biezu grāmatu – tajā ir japāņu ziedu nosaukumi un melnbaltas ilustrācijas, lappušu izmērs ir līdzīgs adatas acij – tikai 0,75 mm, grāmatiņa iespiesta, izmantojot banknošu drukāšanas tehnoloģiju, tā apskatāma uzņēmuma Poligrāfijas muzejā Tokijā un ir saņēmusi arī Ginesa rekordu grāmatas sertifikātu. Šīs divas mikrogrāmatas tad arī ir visvismazākās – ar neapbruņotu aci gandrīz neredzamas.
Miniatūrizdevumi ir iecienīti kolekcionēšanas priekšmeti – ja pirmsākumos tās mērķis varēja būt praktiskums, tad vēlākā periodā svarīgāks ir nevis saturs, bet gan prasme un meistarība, kas ieguldīta to izgatavošanā. Var teikt, ka miniatūrgrāmatu kolekcionēšanas iemesls reti ir to lasīšana, lai gan ar palielināmo stiklu to var izdarīt. Miniatūrgrāmatu izplatītāja “Miniature Books USA” īpašnieks Angels Aribals (Angel Aribal) ir teicis, ka miniatūras lietas mūs vienmēr fascinē, jo tās uzrunā mūsu iekšējo bērnu un noskaņo mūsu prātus iztēlei neatkarīgi no tā, cik jauns vai vecs mēs esam. Grāmatu izmērs mudina lasītāju rīkoties ar tām ļoti uzmanīgi un – jo mazākas tās ir, jo vairāk uz tām skatās.
Izstāde
LU bibliotēkas Miniatūrizdevumu kolekcija tika izveidota pēc vēsturnieka LU profesora Alberta Varslavāna (1929-2010) 163 miniatūrgrāmatu dāvinājuma saņemšanas 2005. gadā. Mazo grāmatu kolekcionēšana bija profesora vaļasprieks, viņš mērķtiecīgi no katras valsts centās atvest kādu maza izmēra grāmatu. Galvenais nav bijis grāmatas saturs, bet gan izmērs. Saņemtā dāvinājuma iespaidā LU bibliotēkas darbinieki apzināja arī savā krājumā esošos mazizmēra izdevumus un sāka veidot atsevišķu kolekciju, šobrīd tā ietver 882 nosaukumus 1163 eksemplāros un atrodas LU bibliotēkas Krātuvē, ievietotas atbilstoša izmēra kastēs. Bagātīgu miniatūrgrāmatu klāstu glabā arī Misiņa bibliotēka. Izstādē aplūkojamas 82 grāmatas.
No izstādē 11 eksponētajām prozas grāmatām vismazākā ir Zentas Mauriņas “Dzīvesvieda” (1. attēls) – atziņu un pārdomu apkopojums, ko 1993. gadā izdevusi izdevniecība “Avots”, tās izmērs ir 83 x 55 mm. No izdevniecības “Zelta Ābele” izdevumiem izstādē aplūkojams mazformāta izdevums – 1939. gadā izdotā Jāņa Ezeriņa novele “Mērkaķis” ar Oļģerta Ābelītes (1909-1972) grafikām, tā iesieta sarkanos auduma vākos ar zeltītu attēlu vidū, grāmatai ir papīra apvāks, grāmatas izmērs: 110 x 94 mm. Savukārt Ernesta Birznieka-Upīša (1871-1960) “Pelēkā akmens stāstus” 1838. gadā “Zelta Ābeles” iespieda 700 numurētos eksemplāros un visi eksemplāri ir autora parakstīti. Grāmata iesieta zilos auduma vākos, nosaukums sudraba krāsā, grāmatas izmērs ir 122 x 87 mm. Izstādē apskatāms Misiņa bibliotēkas eksemplārs ar 210. numuru.
Izstādē aplūkojamas arī trimdas sākuma gados, 20. gs. 40.-to gadu beigās, latviešu bēgļu nometņu Vācijā izdotās, paplāna papīra vākos iesietas, mazizmēra grāmatas, kas, saprotamu iemeslu dēļ, nav augsti amatniecības izstrādājumi, bet gan funkcionāli un ar latviešiem svarīgiem tekstiem, piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa eseja “Piemini Latviju!” (2. attēls), ko 1948. gadā izdevis apgāds “Selga” Kemptenē (Kempten), grāmatai 15 lappuses un 107 x 78 mm izmērs. Izstādē eksponētas arī divas apgāda “Gauja” Veidenē (Weiden) 1948. gadā izdotās mazformāta noveles: Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā” (63 lpp., 105 x 77 mm) un Jāņa Ezeriņa “Viesības Kalnāres pilī” (103 lpp., 125 x 95 mm).
Padomju grāmatniecībā miniatūrgrāmatu izdošana bija ļoti attīstīta, šādā formātā tiražēja sabiedriski politisko literatūru, marksisma un ļeņinisma klasiķu, padomju funkcionāru sacerējumus un to autoru darbus, ko tā laika ideoloģija pieļāva kā publicējamus. Latvijā izdevniecība “Liesma” izdeva daiļliteratūru – oriģinālliteratūru un ārzemju autoru tulkotos darbus, t. sk., arī miniatūrizdevumu formātā. Izstādē eksponēta Jāņa Petera (1939-2025) Krišjānim Baronam (1835-1923) veltītā eseja “Trīs dārgas mantas” ar tekstu paralēli latviešu, krievu un angļu valodā un melnbaltām Valda Villeruša grafikām, grāmatai ir 246 lappuses ar izmēru 81 x 70 mm cietos vākos. Aplūkojamas arī 1986. gadā izdotās Oskara Vailda (Oscar Wilde, 1854-1900) “Miniatūras” ar Artura Ņikitina (1936-2022) ilustrācijām mazformāta, 101 x 86 mm, izdevumā, tam ir 95 lappuses, zaļa auduma iesējums ar uz vāka spiestu autora vārdu un grāmatas nosaukumu ar zeltītiem burtiem, teksts un ilustrācijas grāmatā brūnā krāsā.
Ekspozīcijā apskatāmas 14 dzejas grāmatas. Senākā ir Erneta Dinsberģa (1816–1902) grāmata “Mātes mīlestība, ko desmit dziesmās izteicis E. Dinsberģis”, ko mazformāta (129 x 90 mm) izdevumā 1874. gadā Jelgavā izdevuši brāļi Buši. Izstādē aplūkojama 1. daļa no “Ziņģu grāmatiņas : 100 ziņģes : sakrātas iz labākajiem latviešu dziesminiekiem : četrās daļās, katra ar 100 citām dažādām ziņģēm” (3. attēls), ko 1887. gadā Jelgavā izdevis Johans Frīdrihs Šablovskis (1840-1918). Izdevumā 100 dzejoļi sakārtoti pa tematiem: “Tēvijas un tautas ziņģes”, “Mīlestības ziņģes”, “Stāstu un gaudu ziņģes” un “Dažādi”, katrai ziņģei norādīts pēc kāda “meldiņa” jādzied, piemēram, ar Nr. 16. ievietots Lapas Mārtiņa (1846-1909) dzejolis “Tavas acis”, kas jādzied “Pie straujas upes sēdēja” melodijā. Krājumā ievietoti vairāki Kaudzītes Matīsa (1848–1926), Vensku Edvarta (1855-1897), Jura Alunāna (1832-1864) u .c. autoru dzejoļi. Izdevumam ir 128 lappuses ar 108 x 75 mm izmēru.
Īpašu uzmanību pelna Jāņa Raiņa dzejoļa “Lauztās priedes” tulkojums 52 valodās, ko atsevišķā miniatūrizdevumā 1972. gadā izdeva izdevniecība “Liesma”, grāmata iesieta pelēkos auduma vākos ar spiestiem sudraba krāsas burtiem, tai ir krāsains papīra apvāks. Grāmatas izmērs – 86 x 68 mm, tajā ir 139 lappuses, publicēts autora rokraksta faksimils un Aleksandra Stankeviča (1932-2015) ilustrācijas melnā un sarkanā krāsā.
20. gs. 90. gados Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja “Teātra anekdošu” apgāds īpašā miniatūrgrāmatu sērijā izdeva latviešu dzejnieku darbus. Izstādē aplūkojami divi no tiem: Māra Čaklā (1940-2003) “Slepeni ugunskuri” un Knuta Skujenieka (1936-2022) “Kā putu zīmes” (4. attēls). Katrā grāmatā ir arī autoru rokraksta faksimils, abas miniatūrgrāmatas izdotas 1992. gadā ar izmēru 81 x 53 mm.
21. gs. mazizmēra grāmatu klāstu izstādē pārstāv Jāņa Ziemeļnieka (1897-1930) dzejas apkopojums “Vīzija naktī”, ko sastādījusi Inta Kalniņa un 2003. gadā izdevusi izdevniecība “Avots”, grāmatai ir 197 lappuses un 108 x 74 mm izmērs.
Izstādē eksponēti 23 maza formāta un miniatūrizdevumi bērniem. Senākie izdevumi ir reliģiska satura, kas iepazīstina bērnus ar Svētajiem Rakstiem. 1850.-to gadu vidū (1854-1865) ”Kristīgu rakstu gādātāju biedrība” sāka izdot reliģiski moralizējošu stāstiņu maza formāta sēriju ”Grāmatiņas priekš tiem mīļiem bērniņiem” (5. attēls), tie bija reliģiski lokalizējumi Baltijas vācu mācītāja un literāta Johana Teodora Bērenta (Johann Theodor Berent, 1784-1866) tulkojumā latviešu valodā, pavisam iznāca apmēram 60 laidieni ar didaktiskām vāku ilustrācijām. Septiņi laidieni ir aplūkojami arī izstādē, visu izdevumu izmērs ir 115 x 81 mm. Savukārt 1863. gadā izdotās miniatūrgrāmatas “Kabatas pātaru grāmatiņa bērniem priekš vieglākas līdzņemšanas laukā un ganos” (6. attēls) nosaukums jau pasaka priekšā kādam nolūkam tā domāta – “priekš vieglākas līdzņemšanas laukā un ganos”, grāmatiņas izmērs ir vien 84 x 61 mm, tai ir 76 lappuses. Izdevums iespiests Vilhelma Ferdinanda Hekera (Wilhelm Ferdinand Häcker, 1774-1842) 1804. gadā dibinātajā ģimenes spiestuvē “W.F. Häcker”, jāpiemin, ka Hekers 1806. gadā kļūst par Rīgas pilsētas tipogrāfu.
Izstādē aplūkojams arī izdevniecības “Zelta Ābele” 1941. gadā izdotais mazformāta, 127 x 93 mm, Kārļa Skalbes (1879-1945) pasakas “Kaķīša dzirnavas” izdevums, tam ir 47 lappuses ar ilustrācijām.
Vācu okupācijas laikā Latvijā darbojās sociālās palīdzības organizācija “Tautas Palīdzība”, izstādē eksponētas divas šīs organizācijas 1942. gadā izdotās miniatūrgrāmatas bērniem: Annas Brigaderes (1861-1933) “Annele, Lulīte, Tincīte, Julcīte”, izmērs – 44 x 75 mm un “Tautas pasakas”, izmērs – 88 x 65 mm, abām grāmatiņām ir 16 lappuses ar melnbaltām Margaritas Kovaļevskas (1910-1999) ilustrācijām.
Izstādē aplūkojama Doku Ata (1861-1903) “Laimīgā vasara un citi stāsti un pasakas”, ko 1947. gadā 2. pasaules kara bēgļu nometnē Eslingenā Vācijā izdevis Jānis Liepiņš. Grāmatai ir 64 lappuses ar ilustrācijām, tās izmērs – 104 x 86 mm. Grāmatā esošais zīmogs “Latviešu nometnes “Spakenberga 3” bibliotēka” liecina, ka tā atradusies latviešu bēgļu nometnē Špakenbergā (Spakenberg bei Geesthacht).
Arī mūsdienās izdevēji ir iecienījuši mazformāta grāmatas bērniem, jo šāda izmēra grāmatiņas ar izteiksmīgiem un krāsainiem attēliem noteikti piesaista uzmanību un rosina gan iztēli, gan zinātkāri un ir ērtas lietošanā. Piemēram, izdevniecības “Zvaigzne ABC” 2013. gadā izdotais izdevums “Dzīvnieki”, kas sastāv no sešām atsevišķām, 89 x 89 mm izmēra, cieto lapu grāmatiņām, kas ievietotas kastītē, katra miniatūrgrāmata veltīta kādam faunas pārstāvim. Cits izdevniecības 2019. gada izdevums “Es mācos runāt” ar vienkāršiem attēliem un vārdiem iepazīstina mazuli ar apkārtējo pasauli. Savukārt, izdevniecības “Egmont Latvija” 2007. gadā izdotā “Mazā saskaitīšanas grāmatiņa” (7. attēls) 92 x 90 mm izmērā uzskatāmi, ar ilustrāciju palīdzību, mazajiem lasītājiem māca saskaitīšanas pamatus.
Izstādē aplūkojami 20, dažādos laikos, izdoti kalendāri. Latvijas vācu grāmatniecības vēsturi pārstāv izstādē vismazākā formāta kalendāri – tikai 55 x 35 mm un tie ir Ernsta Plātesa (Ernst Plates, 1821-1887) grāmatu izdevniecībā iespiestie kabatas kalendāri “Rigaer Porte-monnaie Kalender für das Jahr…” (8. attēls), kalendārā 1864. gadam ir 12 mēnešu kalendārs ar vārda dienām, kalendāra beigās ievietota informācija par diližansa jeb pasta karietes kustības grafiku un braucienu cenu no Rīgas uz Mītavu (tagad Jelgava) un Tērbatu (tagad Tartu).
Ar pagājušā gadsimta sākumu īpaši uzplauka dažādu organizāciju, pamatā veikalu un ražotāju, miniatūrizmēra kalendāru izdošana, izstādē var aplūkot Ludviga P. Vītola grāmatu un rakstāmlietu tirgotavas “L.P. Vītola Piezīmju kalendāru 1910. gadam” 93 x 57 mm izmērā un H.A. Briegera ziepju un smaržu fabrikas izdotu kalendāru 1914. gadam 92 x 56 mm izmērā. Oriģinālu kalendāru (9. attēls) izdeva Provizora Aleksandra Jāņa Tomberga Parfimēriju fabrika – kalendārs 1933. gadam izveidots pūdernīcas formā ar greznu vāka noformējumu 73 x 70 mm izmērā un ietver gan 12 mēnešu kalendāru, gan, protams, fabrikas produktu reklāmas. 20. gs. 30. gados tika izdoti arī miniatūrizdevumi ar nosaukumiem “Laimes kalendārs”, Dāmu kalendārs” utml.
Interesants ir LU Studentu Padomes Grāmatnīcas bezmaksas mazizmēra, 105 x 68 mm, “Piezīmju kalendārs 1939./40. gadam” (10. attēls), kas LU bibliotēkā nonācis līdz ar filozofijas zinātņu doktora Viļņa Zariņa privātkolekciju. Kalendāram ir 64 lappuses un tas aptver laika posmu pa mēnešiem no 1939. gada septembra līdz pat 1940. gada decembrim. Kalendārā ir informācija par tā brīža Latvijas valdības ministriem, svinamajām dienām, pasta tarifiem, uzrādīti LU tālruņu numuri, galvaspilsētas teātru vietu izvietojums katrā teātrī un vietu cenas, Rīgas publisko bibliotēku, arhīvu un muzeju adreses un darba laiki, Rīgas sabiedriskā transporta maršruti un biļešu cenas, kā arī studentiem noderīgu lietu iegādes vietas, piemēram, kur nopirkt labas kvalitātes papīru un pildspalvas.
1959. gadā miniatūrizdevuma suvenīra kalendāru “Rīga: 1960. gads” izdeva Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes Paraugtipogrāfija, tā izmērs ir 45 x 65 mm. Kalendāram ir 31 lappuse, katra mēneša atvērumā ir kāds no Rīgas skatiem. Februāra mēnesī redzams toreizējās Komjaunatnes krastmalas (tagad – 11. Novembra krastmala) attēls (11. attēls).
No 14 izstādē eksponētajām vārdnīcām vismazākās ir 20. gs. 60.-tajos gados vācu izdevniecības “Langenscheidt” Leipcigā sērijā “Langenscheidt`s Lilliput Dictionary” izdotās divvalodu vārdnīcas: “Langenscheidt`s Lilliput Dictionary : English-French”, “Langenscheidt`s Lilliput Dictionary : English-Spanish” un “Langenscheidt`s Lilliput Dictionary : Spanish-English”. Visām vārdnīcām ir 640 lappuses, tās iesietas elastīgā, tumši sarkanā mākslīgajā ādā ar izmēru 50 x 36 mm. Izdevniecība laidusi klajā vārdnīcas visās iespējamās Eiropas valodu kombinācijās.
Tikai pāris milimetrus lielākas, ar izmēru 52 x 37 mm, ir izdevniecības “Avots” sākot ar šī gadsimta sākumu izdotās divvalodu vārdnīcas, kurās iekļauti ap 6000 attiecīgās valodas vārdu. Par šiem izdevumiem izdevniecība raksta: “[..] vārdnīca ir liliputizdevums, ko var izmantot kā suvenīru, kā arī šeit ir 6000 plašāk lietojamo vārdu, kas ir sākums mācoties […] valodu. Vārdnīca ir mazā izmērā 5 x 4 cm, līdz ar to var viegli paņemt līdz ceļojumā vai izbraucienos”. Izstādē redzamas piecas šīs sērijas grāmatas (12. attēls): “Angļu-latviešu vārdnīca” (2002), “Latviešu-franču vārdnīca” (2005), “Zviedru-latviešu vārdnīca” (2010), “Latviešu-igauņu vārdnīca” (2011) un “Norvēģu-latviešu vārdnīca”(2014).
Lai izstādes apmeklētājiem sniegtu iespēju aplūkot patiešām vienu no mazākajām grāmatiņām pasaulē, ir eksponēta mikrogrāmata tikai 3,5 x 3,5 mm izmērā (13. att.), ko 1998. gadā izdevis Gūtenberga muzejs (Gutenberg-Museum) Maincā Vācijā. Grāmatiņā ar nosaukumu “Das kleinste Buch der Welt” (“Mazākā grāmata pasaulē”) ietverta Tēvreize septiņās valodās: vācu, franču, angļu, amerikāņu angļu, spāņu, holandiešu un zviedru. Tā iesieta sarkanā ādā ar zelta reljefa iespiedumu un ievietota organiskā stikla kastītē ar iebūvētu palielināmo stiklu. Izstādes eksemplārs no Misiņa bibliotēkas ilggadējās vadītājas, ekspertes Guntas Jaunmuktānes personīgās bibliotēkas.
Raksta un izstādes autore izsaka pateicību Misiņa bibliotēkas ilggadējai vadītājai, ekspertei Guntai Jaunmuktānei un ekspertei Ingunai Mīlgrāvei par sniegto atbalstu grāmatu atlasē no Misiņa bibliotēkas.
Izstāde skatāma līdz 18. novembrim LU Akadēmiskā centra Dabas mājā Jelgavas ielā 1.
Laipni gaidīti!
Izmantotā literatūra un avoti
1. Bondy, Louis W. Miniature books : their history from the beginnings to the present day. core.ac.uk/download/pdf/233232072.pdf
2. Das kleinste Buch der Welt : das Vaterunser in sieben Sprachen: Deutsch, Französisch, Englisch, am. Englisch, Spanisch, Holländisch und Schwedisch. Leipzig: Miniaturbuchverlag, 1998. 15 lpp., 3,5x3,5 mm. ISBN 9783861841715. www.abebooks.com/9783861841715/Smallest-Book-World-Minibook-Lords-3861841711/plp
3. Flood, Alison. Why we are fascinated by miniature books. www.theguardian.com/books/2019/jan/03/why-we-are-fascinated-by-miniature-books
4. www.glenifferpress.co.uk/press%20archive.htm
5. Latvijas miniatūrizdevumu bibliogrāfija = Библиография миниатюрных изданий Латвии = Bibliography of miniature publications of Latvia / sast. D. Tarasovs. Rīga : [izdevējs nav zināms], 1999. 129 lpp. ISBN 5868300491
6. Limane, Lilija. Mazo grāmatiņu valdzinājums : miniatūrgrāmatu vēsture un mūsdienas. Bibliotēku Pasaule, 2009, Nr.46, 75.-81. lpp. dom.lndb.lv/data/obj/file/162217.pdf
7. literatura.lv
8. www.londonlibrary.co.uk/miniature-books
9. Miniature Book Society. mbs.org/
10. Miniature Books USA. miniaturebooks.net
11. Profesora Alberta Varslavāna dāvinājums. www.biblioteka.lu.lv/resursi/kolekcijas/davinajumi-2/davinajumi/
12. Ricciardi, Annalisa. Miniature books : a Lilliputian world : Part one, Part Two blogs.bl.uk/americas/2017/08/miniature-books-a-lilliputian-world-part-one.html
blogs.bl.uk/americas/2017/08/miniature-books-a-lilliputian-world-part-two.html
13. Shoenberger, Elisa. A tiny history of printed miniature books. bookriot.com/history-of-miniature-books/
14. Smallest printed book : Japan breaks Guinness world record. www.worldrecordacademy.com/smallest/smallest_printed_book_Japan_breaks_Guinness_world_record_213298.htm
15. Smallest reproduction of a printed book. www.guinnessworldrecords.com/world-records/smallest-reproduction-of-a-printed-book
16. The World of Miniature Books. www.miniboox.com
17. veikals.avotsabc.lv/igaunu-valodas-vardnicas/latviesu-igaunu-vardnica
18. Villerušs, Valdis. Latviešu grāmatu māksla jaunlatviešu kustības laikā. No: 1840 – 1890. g. Grāmatu māksla. www.makslasvesture.lv/index.php/1840_%E2%80%93_1890._g._Gr%C4%81matu_m%C4%81ksla
19. www.worldrecordacademy.com/smallest/smallest_published_book_70190.htm