Academic Centre
7. novembrī par godu Latvijas Universitātes (LU) pirmā oficiāli ievēlētā rektora Ernesta Felsberga 150 gadu jubilejai (1866.07.XI - 1928.31.VIII) notika LU Bibliotēkas organizēta konference “LU pirmajam rektoram, profesoram Ernestam Felsbergam - 150”.
Konferenci ,,LU pirmajam rektoram, profesoram Ernestam Felsbergam - 150” atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, uzsverot pirmā rektora Alma Mater šūpulī likto vērtību pamatīgumu un mūsdienīgumu. Atklāšanas runā rektora I.Muižnieka paustās atziņas un izteiktās domas apstiprinājās pirmajā nolasītajā referātā. Konferencē kā pirmā uzstājās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. phil., Māra Kiope ar referātu “Rektora E. Felsberga principi”, bet Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Dr.hist., Ēriks Jēkabsons ar referātu “Profesors E. Felsbergs (1866-1928): vieta Latvijas vēstures telpā”, raksturoja E. Felsberga lomu universitātes veidošanas procesā, spilgti raksturojot tā laikmeta vēsturiskos notikumus Latvijā, kas būtiski ietekmēja universitātes darbību tās pirmsākumos. Savukārt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Dr.phil., Ilze Rūmniece savā priekšlasījumā iepazīstināja ar LU pirmā rektora skatījumu klasiskajā humanitārajā izglītībā. ,,Scholē, pārskološana un atskološana’’, tādu referāta tematu prezentēja Igors Šuvajevs, Dr.phil., LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, kurš savā referātā izglītības jautājumus no Latvijas pirmās brīvvalsts perioda sasaistīja ar mūsdienu izglītības tendencēm un problēmām.
Vienīgais antīkās vēstures pētnieks Latvijā Harijs Tumans, Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, emocionāli nolasīja referātu ,,Profesors E.Felsbergs un antīkās vēstures studijas Latvijā’’, sniedzot zinātnisku E.Felsberga antīkās vēstures pētnieka pienesumu vēstures zinātnei kopumā un papildinot savu stāstījumu ar atsaucēm uz Latvijas Valsts Vēstures arhīva avotiem.
Īpaši gaidīts bija Tartu Universitātes mākslas muzeja vadītājas, Dr.philol. Jaanikas Andersones referāts ,,E.Felsbergs un Tartu Universitātes mākslas muzejs’’. Vienīgā ārvalstu viese savā referātā akcentēja E.Felsberga aizsākto interesi par antīko pasauli studiju laikā un veidojot muzeja priekšmetu kolekciju.
Mākslas dimensijas lomu E.Felsberga dzīvē atklāja docente Austra Avotiņa, Dr.paed., raksturojot profesora E.Felsberga ieguldījumu mākslas vēstures studijām Latvijas Universitātē, bet LU Bibliotēkas direktores vietniece, Мg.sci.soc., Mārīte Saviča referātā stāstīja konkrēti par E.Felsberga lolotā LU Mākslas kabineta attīstību laika periodā no 1920. līdz 1928. gadam.
Konferences klausītāju vidū bija kuplās E.Felsberga dzimtas pārstāvji. Viena no dzimtas pārstāvēm sniedza muzikālu veltījumu E. Felsberga piemiņai. Atraktīvu priekšnesumu trīs dziesmu veidā izpildīja skanīgās balss īpašniece - E. Felsberga mazmazmazmeita dziedātāja Katrīna Paula Felsberga koncertmeistares I.Dzērves pavadījumā.
Piemiņas konferenci bagātināja Bibliotēkā Kalpaka bulvārī atklātā izstāde ,,Bibliotēku dārgumi: E. Felsbergam - 150’’, kurā var iepazīties ar dokumentālajām liecībām par profesora aktīvo darbu. Izstāde atklāj veidotā LU Mākslas kabineta un viņa paša personīgās bibliotēkas dārgumus - grāmatas par un ap mākslu, attēlizdevumus, arī atsevišķus saglabājušos priekšmetus. Izstādē eksponētais materiāls aptver mākslas izglītībai paredzētās tematikas visus aspektus un periodus, bet E. Felsberga kā mākslas zinātnieka sirdslieta bija antīkā, īpaši grieķu, māksla. Izstāde papildināta ar audiogidu.
LU pirmā rektora Ernesta Felsberga 150 gadu jubilejas pasākumu vidū īpaši jāatzīmē fakts, ka tika atvērts arī Ernesta Felsberga grāmatas ,,Akropole un Partenons’’ faksimilizdevums. Minētā grāmata pirmoreiz tika izdota Rīgā 1926. gadā. Prezentācijas laikā tika minēts, ka faksimilizdevuma sagatavotāji devās uz Atēnām, lai iemūžinātu Partenonu un citus Akropoles tempļus tādā pašā rakursā, kā to savulaik izdarīja E. Felsbergs, un varētu ievietot jaunās fotogrāfijas līdzās vecajām. Pasākuma laikā nācās atzīt, ka gadsimta gaitā ir atklāti jauni fakti par Akropoles vēsturi un radikāli mainījušies tempļu konservācijas un restaurācijas principi, paņēmieni un materiāli. Neskatoties uz jaunajām tehnoloģijām un dažādiem restaurācijas risinājumiem, tomēr visi Partenona noslēpumi vēl nav atklāti.
Pasākumi:
Saistītās ziņas:
Latvijas Universitāte atzīmē tās pamatlicēja Ernesta Felsberga 150 gadu jubileju
Bibliotēku dārgumi: E. Felsbergam -150”