• Izdevēju un zinātnisko institūciju atbalsts
  • Tiešsaistes profilu izveidošana un uzturēšana
  • Noderīgi zinātniskās komunikācijas tīkli (pastāv bezmaksas un maksas versijas) 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver arvien jaunas iespējas un risinājumus zinātniskajai komunikācijai un informācijas apmaiņai. Jauni risinājumi ļauj autoriem izcelt un popularizēt savu pētījumu, tostarp publikācijas un citus rezultātus plašākai auditorijai ar mērķi palielināt lasītāju loku, citējumu skaitu un ietekmi pārstāvētajās zinātņu nozarēs. 

Tīmeklī pieejamā zinātniskā satura apjoms strauji pieaug, apgrūtinot pētniekiem iespēju sekot jaunākajiem sasniegumiem un efektīvi popularizēt savus pētījumu rezultātus. Vienlaikus lasītāji informācijas pārbagātības un laika ierobežojumu dēļ vēlas ātri atrast sev nepieciešamo informāciju, kas ne vienmēr saskan ar tradicionālo zinātnisko publikāciju formātu - gariem nosaukumiem un sarežģītiem kopsavilkumiem. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir pielāgotiem metadatiem, piemēram, īsiem virsrakstiem, kopsavilkumiem vienkāršā valodā un pētījuma ietekmes aprakstiem, kas atvieglo satura pārskatīšanu un atrašanu. 

Līdzās tradicionālajiem pētniecības rezultātu izplatīšanas veidiem – konferences, prezentācijas, tīklošanās pasākumi klātienē u.c. - arvien vairāk pētnieku sava darba popularizēšanai izmanto tiešsaistes tīklus. 

 Lai veicinātu atpazīstamību un sasniegtu plašāku auditoriju ieteicams: 

  • Izveidot un regulāri uzturēt profesionālus tiešsaistes profilus;
  • Iesaistīties zinātnes komunikācijas tīklos savā nozarē/ēs;
  • Izveidot un uzturēt profilus sociālajos medijos;
  • Rakstīt emuāru, kurā sniegts pētījuma kopsavilkums vieglāk uztveramā un interesi piesaistošā formā, pievienojot saiti uz publicēto darbu;
  • Izmantot multivides materiālus, piem., attēlus, infografikas, video, kas palīdzētu izskaidrot pētījumu un parādīt tā nozīmi plašākā kontekstā;
  • Publikācijām pievienot saites uz pētījuma datu kopām;
  • Nodrošināt kvalitatīvus un pilnīgus metadatus, lai palīdzētu meklētājprogrammām efektīvāk atrast publikāciju, tostarp norādīt īso publikācijas nosaukuma formu (Running Title);
  • Izmantot pastāvīgos unikālos identifikatorus (piem., ORCID ID, DOI u.c.);
  • Uzraudzīt un izvērtēt atpazīstamības progresu. 

 Izdevēju un zinātnisko institūciju atbalsts

Autors vai autoru kolektīvs vislabāk pārzina savu pētījumu un var par to sniegt detalizētu informāciju, tostarp skaidrot arī kontekstu, tādēļ autori ir galvenie savu publikāciju atpazīstamības veicinātāji. Vienlaikus arī izdevēji piedalās savu izdevumu atpazīstamības un lasītāju loka palielināšanā, un autoriem piedāvā dažādus komunikācijas kanālus, rīkus un vadlīnijas publikāciju atpazīstamības veicināšanai. Dažādu izdevēju vadlīnijas: 

BMJ 

Cambridge University Press 

Elsevier 

Emerald Publishing 

Oxford University Press 

Peter Lang 

SAGE 

Springer 

Taylor & Francis 

Wiley 

Arī zinātniskajām institūcijām ir būtiska loma pētījumu un zinātnisko publikāciju atpazīstamības veicināšanā, taču ne vienmēr ir skaidrs, kuras struktūrvienības un darbinieki ir atbildīgi par to. Dažādās institūcijās šis pakalpojums tiek organizēts atšķirīgi, tāpēc ir vērtīgi noskaidrot, kā tas tiek organizēts autoru pārstāvētajās organizācijās. 

Šajā jautājumā var palīdzēt struktūrvienības, kuru atbildībā ir aktivitātes un kuru darbs ir saistītas ar, piemēram, zinātniskās darbības koordināciju un monitoringu, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, konkrētiem pētījumu projektiem, zinātnes komunikāciju, sabiedriskajām attiecībām, zināšanu pārnesi un pārvaldību, bibliotēkas pakalpojumiem, institūcijas tīmekļvietni, personāla attīstību, pētniecības izcilības veicināšanu. 

Tiešsaistes profilu izveidošana un uzturēšana 

Profila izveide, kurā apkopota informācija par zinātniskajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, autoriem var sniegt daudz priekšrocību: 

  • padarīt publikācijas un citus pētnieciskos rezultātus labāk atrodamus;
  • iegūt lielāku atpazīstamību zinātniskajā kopienā;
  • dibināt un uzturēt jaunus profesionālos kontaktus;
  • saņemt jaunāko informāciju par publikācijām, sekot līdzi jaunākajiem atklājumiem un publikācijām savā jomā;
  • pievienoties diskusiju grupām;
  • gūt priekšstatu par lasītāju loku, izmantojot profilu platformas piedāvātos izmantošanas statistikas un/vai altmetrikas datus. 

 Kad ir pārdomāta atpazīstamības veicināšanas stratēģija un pieņemts lēmums par to, kurā sociālo tīklu platformā izveidot profilu, ieteicams: 

  • paredzēt pietiekami daudz laika sava profila uzturēšanai un regulārai atjaunināšanai, lai nodrošinātu aktuālu informāciju un gūtu maksimālu ieguvumu;
  • izmantot vairākas sociālo tīklu platformas, lai palielinātu lasītāju loku;
  • pievienot saites un/vai sekot institūciju, organizāciju vai pētniecības nozaru kopienu profiliem;
  • sasaistīt savus profilus dažādās platformās, pievienojot saites arī uz autora profiliem sevis pārstāvētās institūcijas un citās tīmekļvietnēs;
  • norādīt informāciju par savām pētniecības un profesionālajām interesēm, lai saņemtu atbilstošus ieteikumus profesionālā kontaktu tīkla paplašināšanai;
  • pievienot fotoattēlu;
  • pievienot informāciju par savām publikācijām un, ja iespējams, pilntekstu vai saiti uz to. Pētniekiem ar pieredzi labāk profilā pievienot visvairāk citētās vai citādi novērtētākās publikācijas; jaunajiem pētniekiem un doktorantūras studentiem piemērotāk būtu pievienot zinātniski recenzētus rakstus vai rakstus, kas iesniegti zinātniskā žurnālā recenzēšanai (preprint versiju);
  • pievienot mirkļbirkas/tēmturus (hashtag), ja tas ir iespējams;
  • pievērst uzmanību sava profila sekotājiem un to skaitam;
  • pievienot citu svarīgu informāciju pētnieciskās darbības kontekstā piem., par iegūtiem grantiem, saņemtām balvām, publicētiem rakstiem, kas apraksta pētījumus (feature article);
  • pārliecināties autorlīgumā, vai un kādas ir tiesības kopīgot publikāciju sociālo tīklu profilos (gadījumā, ja nav tiesību kopīgot, profilā var norādīt saiti, kas savienota ar izdevēja žurnāla tīmekļvietni). 

Noderīgi zinātniskās komunikācijas tīkli (pastāv bezmaksas un maksas versijas) 

Academia.edu – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar dažādiem pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un sekot līdzi atpazīstamības metrikai. 

ResearchGate – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un veidot sadarbības tīklu, piedalīties diskusijās, saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai. 

GitHub – platforma programmatūras koda, datu un citu digitālu pētniecības materiālu glabāšanai, koplietošanai un sadarbībai. Tā ir īpaši aktuāla datorzinātnēs, datu zinātnē, bioinformātikā un citās eksaktajās jomās. 

Citas atpazīstamības veicināšanai noderīgas sociālo tīklu platformas 

Bluesky – mikroemuāru vietne, kas kļūst arvien populārāka zinātniskajā komunikācijā profesionālo kontaktu veidošanai. Platformu izmanto, lai dalītos ar jaunām publikācijām, konferenču aktualitātēm un iesaistītos diskusijās ar citiem pētniekiem. 

Facebook – plaši pazīstama sociālo tīklu platforma, kas sniedz iespēju popularizēt savu darbu neformālā vidē, izmantojot savu/ izdevēja/ žurnāla lapu. Izvēloties izmantot Facebook, jāatceras, ja autors vēlas nodalīt privātās un profesionālās aktivitātes, tad jāizveido atsevišķs profils profesionālam komunicēšanas tīklam un attiecīgi jāuzaicina pievienoties savi kolēģi un citi zinātniskās kopienas interesenti. 

Google Scholar – ir viena no plaši pazīstamām informācijas meklētājprogrammām, kas nodrošina iespēju meklēt plašā akadēmisko informācijas resursu klāstā. Pētniekiem ir pieejams arī pakalpojums izveidot publisku vai privātu autora profilu. Profilā var apkopot informāciju par publikācijām un sekot līdzi citējumiem. Jāatceras, ka Google Scholar automātiski ģenerētais publikāciju saraksts var saturēt kļūdas vai neprecizitātes, tāpēc tas autoram tas regulāri jāpārskata un jāakceptē tikai ar viņa pētniecisko darbību saistītās publikācijas. 

LinkedIn – ir pasaulē lielākais sociālais tīkls, kas pamatā orientēts uz saišu veidošanu profesionālām, tostarp uzņēmējdarbības, vajadzībām. Tas efektīvi palīdz veidot savu sociālo tīklu (tostarp apkopot informāciju par konferencēs satiktiem pētniekiem), kā arī veicina zinātnisko un citu darba sasniegumu atpazīstamību. LinkedIn piedāvā plašas iespējas labi strukturēt informāciju par sevi un savām profesionālajām interesēm. 

Slideshare – platforma prezentāciju kopīgošanai. 

X – mikroemuāru vietne tiek izmantota, lai veicinātu pētījumu atpazīstamību, dalītos un diskutētu par aktuālām tēmām, kā arī ērti noder atgriezeniskās saites iegūšanai īsā formā. Lai veicinātu diskusijas un atgriezeniskās saites iegūšanu, nereti X konts tiek izveidots un uzturēts konferencēm to norises laikā. 

YouTube – platforma video/audio materiālu kopīgošanai. Pieejama iespēja veidot atsevišķus video/audio kanālus. 

Iegaumē! 

Pirms kopīgo zinātniskos rezultātus (publikācijas un to versijas, pētniecības datus, prezentācijas u.c.) pārliecinies, kam pieder autortiesības, kas rakstīts autorlīgumā un vai nepastāv kādi ierobežojumi publicēto darbu kopīgot. Savukārt, ja darbs vēl nav publicēts, tad jāpārbauda, kādi ir potenciālā izdevēja nosacījumi. 

Nereti autoru potenciālajiem sadarbības partneriem, pārstāvētajām institūcijām un pētījumu projektu finansētājiem interesē ne tikai žurnāla ietekmes faktors, bet arī plašāks zinātniskās publikācijas atpazīstamības un ietekmes rādītāju kopums, piemēram, altmetrikas rādītāji (lejupielāžu, skatījumu, komentāru, rekomendāciju, saglabātu grāmatzīmju, citējumu skaits u.c.) un Hirša indekss. Altmetrikas datus mēdz apkopot un piedāvāt dažādi zinātniskās komunikācijas tīkli, tiešsaistes platformas un rīki. 

Katrā zinātņu nozarē, kā arī kopienās var atšķirties populārākās sociālo tīklu platformas, kā arī to izmantošanas mērķi. Izvēloties platformu profesionālajai komunikācijai un pētniecības rezultātu popularizēšanai, ir ieteicams ņemt vērā konkrētās nozares praksi un mērķauditorijas paradumus.  

Papildu materiāli 

Videoieraksts “Social Media for Scientists - How to Promote Your Research” (Autori: Chaseedaw Giles, Janet Rowe, American Society for Microbiology) 

Videoieraksts “Sharing science through story” (Autors: Fergus McAuliffe, TEDx) 

“The A to Z of social media for academia” (Autors: Andy Miah) 

“Improving Research Impact Through the Use of Media” (Autori: Eva Czaran , Malcolm Wolski, Joanna Richardson) 

“Online collaboration: Scientists and the social network” (Autors: Richard Van Noorden) 

Projekta “Innovations in Scholarly Communication” tīmekļvietne (Autorība: Utrehtas universitāte) 

Piemērs atraktīvai pētnieka tīmekļvietnei: https://andymiah.net/ (Autors: Prof. Andy Miah) 

Informācijas avoti 

Enago Academy. (20.07.2019). Using Social Media to Effectively Promote Your Research. https://www.enago.com/academy/using-social-media-to-effectively-promote-your-research/ 

Hardman, T. C., Krentz, A. J., & Wierzbicki, A. S. (2020). Ten tips for promoting your research. Cardiovascular Endocrinology & Metabolism, 9(1), 30–35. https://doi.org/10.1097/XCE.0000000000000191