- Kas ir preprint serveris?
- Kas ir preprint?
- Kam pievērst uzmanību
- Manuskriptu serveri
Kas ir manuskriptu (preprint) serveris?
Lielākajā daļā zinātņu nozaru ir izveidoti tiešsaistes arhīvi, kur dalīties ar savu rakstu darbu agrīnajām versijām – preprint jeb nerecenzētajām manuskripta versijām. Šos digitālos pašarhivēšanas arhīvus mēdz saukt dažādi, piemēram, manuskriptu serveri, preprint serveri, preprint repozitoriji, preprint arhīvi.
Pašarhivēšanai var tikt izmantoti divu veidu arhīvi: manuskriptu serveri un elektroniskie repozitoriji (nozaru repozitoriji, institucionālie repozitoriji, daudznozaru repozitoriji). Repozitorijos tiek pašarhivēti vai iekļauti zinātnisko pētījumu dažāda veida rezultāti, turpretī manuskriptu serveri koncentrējas uz nerecenzētajām manuskriptu versijām, un tiek veidoti kā konkrētu zinātņu nozaru arhīvi.
Jāatceras, ka privātu kompāniju veidotie zinātniskās komunikācijas tīkli jeb sociālās tīklošanas vietnes pētniekiem (piem., Academia.edu, ResearchGate) nepilda repozitoriju un manuskriptu serveru funkcijas.
Kas ir oriģinālais manuskripts (preprint)?
Oriģinālais manuskripts (Preprint) ir zinātniska raksta manuskripta vai publikācijas versija, kurai vēl nav veikts recenzēšanas process. Tos mēdz saukt arī par autora oriģinālo manuskriptu (author's manuscript, original manuscript, first draft).
Zinātnes komunikācijā arvien biežāka ir prakse šīs manuskripta versijas padarīt publiski pieejamas, lai pētījuma rezultāti būtu atzīti un pieejami pēc iespējas agrāk, kā arī, lai rosinātu diskusiju un iegūtu ieteikumus uzlabojumiem pirms recenzēšanas un publicēšanas.
Ir dažādi iemesli, kāpēc zinātnieki izvēlas tos publicēt:
- lai pēc iespējas ātrāk padarītu pieejamu informāciju par pētījumu rezultātiem, kas oficiāli zinātniskajos žurnālos tiks publicēti daudz vēlāk, ņemot vērā zinātniskās publicēšanas procesa ilgumu, kā arī situācijas, kad rakstu iesniegšana jākārto atkārtoti pēc atteikuma saņemšanas;
- lai nodrošinātu autorību, jo pašarhivējot nerecenzēto manuskriptu, tiek izveidots publisks ieraksts ar datuma zīmogu un atkarībā no izmantotā pakalpojuma, arī digitālais pastāvīgais identifikators (DOI);
- lai informētu par pētījumu bez maksas;
- lai padarītu pētījuma rezultātu sākotnējo apraksta versiju pieejamu neformālai recenzēšanai un atgriezeniskās saites iegūšanai, tādējādi nodrošinot iespēju pilnveidot un precizēt tekstu, kā arī nepieciešamības gadījumā koriģēt turpmākos pētījuma projekta posmus;
- lai publiskotu pētījumus ar negatīviem un nulles vērtības rezultātiem, kas paši par sevi var būt nozīmīgi zinātnes attīstībai, lai gan tiek uzskatīti par nepietiekami saistošiem, lai tos publicētu žurnālā;
- lai veicinātu pētījuma ietekmi, nodrošinot pētījuma rezultātu agrīnu izplatīšanu un iespēju citiem pētniekiem tos izmantot un citēt, ja attiecīgajā zinātnes nozarē atsaukšanās uz nerecenzētiem manuskriptiem ir pieņemta prakse;
- lai veicinātu atpazīstamību un atrodamību, jo publikāciju versijas, kas publiskotas nerecenzēto manuskriptu serveros, tiek indeksētas jeb padarītas atrodamas arī meklētājprogrammās, piemēram, Google Scholar, Google un akadēmiskās meklētājprogrammās un indeksēšanas servisos;
- lai demonstrētu pilnu publikācijas dzīves ciklu, norādot arī saiti uz publicēto gala versiju žurnāla tīmekļvietnē vai datubāzē;
- lai varētu iepazīties ar publikācijas izmantošanas statistiku, jo nerecenzēto manuskriptu serveri mēdz norādīt manuskripta lejupielādes (downloads), skatīšanās (views) un citu rādītāju uzskaiti.
Kam pievērst uzmanību pirms publiskot manuskripta versiju
Jāpārbauda žurnāla nosacījumi/politika – lielākā daļa žurnālu atbalsta nerecenzētā manuskripta versiju pašarhivēšanu, tomēr nosacījumi dažādiem izdevējiem un publikāciju versijām var atšķirties. Ar politiku var iepazīties ne tikai izdevēju un žurnālu tīmekļa vietnēs, bet arī speciāli veidotā datubāzē Open policy finder.
Jāiegūst līdzautoru piekrišana – jāpārliecinās, ka līdzautori piekrīt nerecenzētā manuskripta pašarhivēšanai, vienojoties arī par licences nosacījumiem un arhīva izvēli.
Jāapsver iespējas dalīties ar pētījuma datiem vai citiem pētnieciskajiem rezultātiem – pētījuma datus vai citus rezultātus, uz kuriem balstīta publikācija, var padarīt pieejamus dažādās atvērtības pakāpēs. Pašarhivēšana nodrošina arī iespēju publikāciju sasaistīt publikāciju ar šiem materiāliem. Lai nodrošinātu savstarpēju saikni starp dažādiem pētījuma rezultātiem, arhīvu ierakstos ieteicams norādīt saites un pastāvīgos identifikatorus, piemēram, DOI.
Manuskriptu serveri:
- arXiv (fizika, matemātika, datorzinātne, kvantitatīvā bioloģija (quantitative biology), statistika, inženierzinātnes un ekonomika)
- AgriXiv (lauksaimniecība)
- bioRXiv (bioloģija, dzīvības zinātnes)
- BITSS (pētījumu metodoloģija)
- ChemRxiv (ķīmija)
- EarthArXiv (zemes zinātnes)
- engrXiv (inženierzinātnes)
- Humanities Commons (humanitārās zinātnes)
- LawArXiv (tiesību zinātne)
- LISSA (bibliotēkzinātne un informācijas zinātne)
- MarXiv (okeāna un jūras klimata zinātnes)
- medRxiv (medicīna, veselība)
- MindRxiv (prāta un kontemplatīvās prakses pētījumi)
- NutriXiv (uztura zinātnes)
- paleorXiv (paleontoloģija)
- PsyArXiv (psiholoģija)
- RAAG (algebra un analītiskā ģeometrija)
- SocArXiv (sociālās zinātnes)
- SportRxiv (ar sportu un vingrinājumiem saistīti pētījumi)
- Figshare (dažādas nozares)
- OSF Preprints (dažādas nozares)
- PeerJ (dažādas nozares)
- Preprints (dažādas nozares)
- Zenodo (dažādas nozares)
Iegaumē!
Pirms atsaukšanās uz nerecenzētu manuskriptu, nepieciešams pārbaudīt vai žurnāls, kurā plānots publicēties, atzīst šādu praksi.
Papildu materiāli
A Practical Guide to Preprints (Autors: Kristina Hettne, Ron Aardening, Dirk van Gorp, Chantal Hukkelhoven, Nicole Loorbach, Jeroen Sondervan, & Astrid van Wesenbeeck)
Introduction to Preprints (Autors: Center for Open Science)