Svētajam Asīzes Franciskam – 800: Latvijas Universitātes bibliotēkas krājuma liecības

2026. gadā kristīgā pasaule un akadēmiskās aprindas vienojas nozīmīgā atcerē – aprit astoņi gadsimti, kopš mūžībā devies viens no ietekmīgākajiem garīgajiem iedvesmotājiem - Svētais Asīzes Francisks (ap 1181/1182–1226). Viduslaiku mūka, misionāra un mistiķa Svētā Franciska iedibinātais garīgais strāvojums bija kas daudz vairāk par sava laika ticības dzīves atjaunotni.

Svētais Asīzes Francisks mūžībā devās 1226. gada 3. oktobra vakarā, un viņa liturģiskā piemiņas diena visā pasaulē tiek svinēta 4. oktobrī. Tāpēc tieši oktobra sākums ir laiks, kad viņa 800 gadu jubileja atbalsojas visspēcīgāk.

LUB Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēka “Bibliotheca Rigensis” piedāvā izcilu iespēju pētīt unikālus viduslaiku avotus. Tas ir dvēseles ceļojums un dziļas pārdomas par to, kā viena viduslaiku cilvēka ideāli, ticības, pazemības un visaptverošas mīlestības spēks tik tālā un ilgstošā gaismā staro mūsdienās. Sv.Franciska idejas un viņa dibinātā “mazo brāļu” (minorītu jeb franciskāņu) ordeņa misija ir pārveidojušas pasaules kultūras un garīgo ainavu.

Ar cieņu un pateicību Latvijas Universitātes bibliotēka piemin Rīgas “mazos brāļus”, kas jau ap 1233.gadu bija ieradušies Livonijā un apmetušies Rīgā. Daudzi viduslaiku rokraksti un vērtīgas 15.gs. grāmatas no Rīgas Sv. Katrīnas franciskāņu observantu klostera kopš reformācijas laika bija nonākušas “Bibliotheca Rigensis” – Rīgas pilsētas bibliotēkas krājumā.To apliecina vairāki 15.gs. provenences ieraksti.

Dziļu ieskatu franciskāņu garīgumā un ordeņa tālākajā dzīvē sniedz vairāki viduslaiku teologa, filosofa un kardināla Sv. Bonaventuras (1221–1274) darbu sējumi. Parīzes Universitātes profesors un ievēlētais franciskāņu ordeņa vadītājs (ģenerālministrs, no 1257) Bonaventura  pierādīja, ka franciskāņu garīgums un nabadzības ideāli ir pilnībā savietojami ar augstāko zinātni un sholastisko teoloģiju. Bonaventuras devums viduslaiku domāšanā ir milzīgs. Svētais Bonaventura franciskāņiem ir ordeņa "otrais dibinātājs".

Lai kliedētu pretrunas un dažādās interpretācijas par Svētā Franciska dzīvi, Bonaventūra apkopojis franciskāņu ordeņa pamatdokumentus un sarakstīja oficiālo svētā Asīzes Franciska biogrāfiju (Legenda Maior). Šis darbs kļuva par galveno avotu, kurā nākamās paaudzes iepazina Svētā Franciska radīto gara pasauli.

Sv. Franciska nāves dienas 800 jubileja kļūst par tiltu starp viduslaiku Eiropu un mūsdienu cilvēka iekšējo pasauli. 

Attēlos:

1. Parabolae Salomonis cum commentariis ( Zālamana sakāmvārdi ar komentāriem).  Pergamenta rokraksts. Francija. Parīze, 1240 -1270. LUB, “Bibliotheca Rigensis”. Ms.4

Provenences ierakasts sākumlapā: “Piecas Zālamana grāmatas ar glosām no  mazajiem brāļiem Rīgā”. 15.gs. 

2. S. Bonaventura. Apologia pauperum contra calumniatorem (Nabago aizstāvība pret apmelotāju, 1226). No:

S.Bonaventura  (1221-1274). Opuscula.  P.1. [Köln, Johann Koelhoff], ca 1485. 

LUB, “Bibliotheca Rigensis”

3. S.Bonaventura  (1221-1274). De sex alis serafin (Par sešiem serafima spārniem). No:

S.Bonaventura.  Opuscula. P.2. Strassburg: [Drucker des Jordanus de Quedlinburg ( = Georg Husner)]. 1495. Fol. 357r.  LUB, “Bibliotheca Rigensis”

Anonīma Strasbūras kokgriezēja gravīra ir filosofiska ilustrācija, kas rāda Sv. Bonaventuras aprakstītā franciskāņu ordeņa ētisko kanonu. Kokgriezums attēlo metafizisku simbolu -sešspārnu eņģeli serafimu (heruvimu), kura katrs spārns un to spalvas apzīmē kādu kristīgo tikumu un īpašību. Uz spārniem lasāmi vārdi: atzīšana, pieticība, šķīstība, prāta tīrība, mīlestība, Dieva mīlestība. Vienlaikus serfims simbolizē garīgās pilnveidošanās un apskaidrības pakāpes garīgajā ceļā no materiālās pasaules  pie Dievišķās gudrības. 

Attēls turklāt kalpo kā strukturēts vizuāls atmiņas instruments (mnemotehnika) viduslaiku mūkiem, teologiem un studentiem, kas palīdz labāk iegaumēt komplicētas dogmas un teorētiskus izklāstus

4. Svētais Francisks sprediķo putniem. Anonīma Lībekas meistara kokgriezums Sv. Franciska dzīvesstāstam Varacas Jākoba "Zelta leģendas jeb Svēto dzīve un ciešanas"  tulkojumā viduslejasvācu valodā. 1499

5. Jacobus de Voragine (1230-1298). Legenda Aurea sanctorum sive Historia Lombardica: Der hyllyghen leuent vnde lydent. Lübeck: Stephan Arndes, 1499. Fol. 186v. LUB, “Bibliotheca Rigensis”