"Zelta Ābeles" mākslinieki

20. gs. 30. gados Latvijā darbojās vairākas lielas izdevniecības, kas sadarbojās ar māksliniekiem: „Valters un Rapa”, A. Gulbja apgāds, J. Rozes apgāds, „Grāmatu draugs”. Tomēr tieši Miķelim Gopperam ir latviešu greznāko un estētiski pievilcīgāko grāmatu izdevēja slava. Apgāds „Zelta Ābele” no citiem atšķīrās, izsakoties žurnālista un literatūrkritiķa Viktora Neimaņa (1921–1994) vārdiem, ar savu „koncepciju par grāmatu kā par vienību, kurā līdzās literārajam darbam par svarīgiem elementiem kļūst literārā darba ilustrēšana, mākslinieciskais iekārtojums, kā arī poligrāfiskā apdare” [25].

Lielā mērā pateicoties izdevējam, grāmatu ilustrēšanai pievērsās tā laika nozīmīgākie Latvijas mākslinieki. M. Goppers rakstīja: „Grāmatas grafiskā ietērpa rādītājs ir tā persona, kas dod grāmatai individuālu seju” [8]. Mākslinieki veica apgādā visu grāmatu mākslinieciskā noformējuma procesu, tāpēc katram „Zelta Ābeles” izdevumam bija individuāla apdare: māksliniecisks grāmatas teksta salikums, sējuma izskats, papīrs, krāsa un burtu garnitūra. Grāmatu mākslinieciskajā noformēšanā M. Goppers piesaistīja dažādās tehnikās strādājošos grafiķus, kuru zīmējumi (spalva, ota, krīts), grebumi un dzelumi (cinks, varš, koks un linolejs), litogrāfijas liecināja par  grāmatu grafikas meistarību.

Darbam apgādā izdevējs aicināja latviešu grafikas jaunos, spožos talantus. It sevišķi izteiksmē bagāti bija Oskars Norītis un Jānis Plēpis – mākslinieki, kuri visaktīvāk sadarbojās ar M. Gopperu. Var apgalvot, ka izdevējs „atklājis” savus līdzstrādniekus un domubiedrus.