LU Dabaszinātņu bibliotēkai – 10 gadi: “Mēs braucām uz bibliotēku naktī mācīties. Tas bija ļoti romantiski!”

Pirms 10 gadiem 2015. gada rudenī akadēmiskajam darbam un pētniecībai durvis vēra LU Akadēmiskā centra projekta pirmā ēka – Dabas māja. Līdzās fakultātēm un zinātniskajiem institūtiem te darbu uzsāka arī viena no LU nozaru bibliotēkām – Dabaszinātņu bibliotēka. Tā bija pirmā augstskolu bibliotēka Latvijā, kas LU studentiem un visai LU saimei pieejama jebkurā diennakts laikā (24/7). 

Šo gadu laikā Dabaszinātņu bibliotēka ir paveikusi ļoti daudz darba gan uzlabojot studentiem pieejamos pakalpojumus, gan sadarbībā ar akadēmisko personālu un pētniekiem, gan arī krājuma attīstībā. 

LU Dabaszinātņu bibliotēka - pirmā augstskolas bibliotēka, kas pieejama visu diennakti

Viens no LU Akadēmiskā centra mērķiem ir izveidot vidi, kurā cieši līdzās darbojas gan akadēmiskās studijas, gan zinātniskā darbība. Dabas mājas celtniecība LU Akadēmiskajā centrā, Rīgā, Jelgavas ielā 1, tika sākta 2014. gada pavasarī. LU Dabas mājā atrodas LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte un LU Eksakto zinātņu fakultāte, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un LU Ķīmiskās fizikas institūts, Valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas, kā arī Dabaszinātņu bibliotēka. LU Dabas mājā atrodas 116 studiju un pētniecības laboratorijas, kas aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošu vidi (amfiteātra tipa auditorijas, individuālas un grupu darba vietas visos ēkas stāvos) un tehnoloģisko aprīkojumu. 

LU Dabaszinātņu bibliotēka ir pirmā augstskolas bibliotēka Latvijā, kas LU studentiem un visai LU saimei ir pieejama visu diennakti. Jau pirms ēkas būvniecības tika domāts par to, lai bibliotēka būtu gan ērti izmantojama jebkurā diennakts laikā, gan arī organiski integrēta ēkas vidē. 

LU bibliotēkas direktora vietniece Mārīte Saviča par bibliotēkas tapšanu uzsver, ka tas bija interesants bibliotēkas darbinieku komandas darbs, reizē arī liels plānošanas darbs vairāku gadu garumā: sākot no bibliotēkas interjera un funkcionalitātes plānošanas, līdz pat visa krājuma izvietošanai brīvpieejā, jo bija jāveido un jādomā par studijcentrētu vidi, paredzot, ka bibliotēkas serviss būs pieejams 24/7 režīmā. “Tā bibliotēkas kolektīvam un man personīgi bija pirmā pieredze, jo iepriekš šāda veida bibliotēka Latvijā nekur iepriekš nebija atklāta. Līdz ar to visi bibliotekārā darba procesi bija rūpīgi jāpārdomā un jāvada, lai visas ieplānotās ieceres, domājot par jauno nozaru bibliotēku, tiktu īstenotas atbilstoši iecerētajam, domājot par bibliotēkas lietotāju.” 

LU bibliotēkas direktore Mārīte Saviča un profesors Ivars Lācis, 2020., Foto: Toms Grīnbergs

Mārīte Saviča uzsver, ka, atskatoties uz paveikto, vislielākais gandarījums ir bibliotēkas lietotāju apmierinātība ar bibliotēkas piedāvāto servisu, jo, kā liecina veiktie lietotāju apmierinātības aptaujas rezultāti, lietotāju skaits un krājuma izmantošanas dinamika ir ar tendenci pieaugt. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem LU bibliotēkas speciālistiem bija darbs pie LU Dabaszinātņu bibliotēkas krājuma satura izveides un izkārtojuma plānošanas tā, lai bibliotēkas lietotājiem būtu pieejami vairāk nekā 20 000 izdevumi. Krājuma izvietošanas darbi tika sākti 2015. gada 8. septembrī. Šajā posmā bija svarīgi katrā izdevumā iestrādāt radiofrekvences identifikāciju (RFID). RFID ir īpašs radiotehnoloģijas veids, kas izmanto radioviļņus, lai identificētu objektam pievienotās atzīmes un tādējādi identificētu pašu objektu. Pateicoties šai tehnoloģijai, bibliotēkas lietotāji jebkurā sev ērtā laikā var izmantot pašapkalpošanās grāmatu iekārtu un izdevumus paņemt līdzi uz mājām. 

Bibliotēka pirmos apmeklētājus apklapoja 28. septembrī

Dabaszinātņu bibliotēkā studentiem ir nodrošinātas darba vietas studijām un darbam. Ir iespējams mācīties gan grupās, gan netraucēti – klusajās zonās. Bibliotēka ir veidota divos līmeņos: 1. stāvā un antresola stāvā jeb pusstāvā. Pie grāmatu plauktiem izvietoti informatīvi ekrāni. Tajos iespējams apskatīt jaunākās e-grāmatas vides zinātnēs, ķīmijā, bioloģijā, zemes zinātnēs un ģeogrāfijā. Pie katras e-grāmatas vāka attēla ekrānā pievienots kvadrātkods, kuru lietotājs var ērti noskenēt ar savu mobilo tālruni, iegūstot ātru piekļuvi izvēlētajai e-grāmatai. 

Pirmie lietotāji apmeklē Dabaszinātņu bibliotēku, 2015., Foto: Sindija Iesalniece

Ko par LU Dabaszinātņu bibliotēku saka studenti?

LU Dabaszinātņu bibliotēkas vide un pakalpojumi, kas ļauj tās lietotājiem darboties maksimāli patstāvīgi, mainīja arī bibliotekāra lomu darbā ar klientiem. Priekšplānā izvirzījās lietotāju patstāvīga darba bibliotēkā un informācijpratības kompetenču pilnveide. Arvien vairāk bibliotēkas darbinieki sāka strādāt ar studentiem auditorijās un datorklasēs, lai veicinātu prasmes rīkoties ar dažādiem informācijas meklēšanas rīkiem, datubāzēm un e-resursiem. Bibliotekāra pedagoģiskā darba aspekts ir kļuvis ļoti nozīmīgs. Bibliotēkas speciālistiem jāsagatavo nodarbības saturs visiem studiju līmeņiem, jāpielāgo praktiski piemēri katrai studiju programmai, jākonsultējas ar kursa docētājiem vai studiju programmu direktoriem. Šo 10 gadu laikā Dabaszinātņu bibliotēkas speciālisti studentiem novadījuši vairāk nekā 300 nodarbības.

Vienā no šādām nodarbībām studiju programmas “Ģeogrāfija” auditorijā studente dalījās ar savu pieredzi LU Dabaszinātņu bibliotēkas servisa izmantošanā. Izrādījās, ka bakalaura studiju kursā viņiem ir bijusi grupiņa, kura mērķtiecīgi izmantoja iespēju netraucēti pa naktīm mācīties bibliotēkā: “Mēs braucām uz bibliotēku naktī, lai tur tiktos 3.00 un mācītos. Tas bija ļoti romantiski!” Cik ilgi un bieži studenti bibliotēkā uzturas, protams, ir arī atkarīgs no studiju perioda. Semestra beigās un sesijas laikā studenti biežāk izmanto to, ka bibliotēka atvērta visu diennakti, savukārt semestra sākumā - retāk. LU Dabaszinātņu bibliotēka nekad nav aizslēgta. Kad bibliotekārs ierodas darbā, studenti jau atrodas bibliotēkā un mācās. Kad bibliotekārs darba dienas beigās dodas projām, studenti joprojām mācās. Studenti novērtē un izmanto šo iespēju atrasties un mācīties bibliotēkā jebkurā diennakts laikā. 

Veidojot šo rakstu, LU studentiem arī tika lūgts izteikt savu viedokli. 

Studente Angelina Ganebnaya Dabaszinātņu bibliotēkā, Foto: Katrīna Anete Krapse

Angelina Ganebnaya (studē LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesionālā maģistra Klīniskās optometrijas programmā): “Kad lekcijas bija katru dienu, arī bibliotēkā biju katru dienu. Otrajā semestrī bija prakse, tad bibliotēku apmeklēju pāris reizes nedēļā. No bibliotēkas piedāvātā servisa izmantoju grāmatas, datorus un grāmatu pašapkalpošanās iekārtu. Izmantoju arī meklēšanas sistēmu PRIMO un Kopkatalogu. Kā arī bibliotēkas piedāvātās datubāzes, piemēram, Springer, Elsevier. Man patīk, kā bibliotēka ir organizēta. Patīk, ka ir gan pirmais stāvs, gan antresola stāvs. Estētiski izveidota, ļoti daudz jaunas un aktuālas grāmatas tieši interesējošajā tēmā. Labi, ka ir pieejami datori. Ērti galdi un krēsli. Patīk, ka ir pieejama daiļliteratūra. Novērtēju arī skenēšanas iespēju. Ļoti novērtēju 24/7 servisu, it īpaši sesijas laikā. Dažreiz sanāk, ka esmu bibliotēkā visu dienu un arī vakaros.”

Studente Leonor de Barros Monteiro Dabaszinātņu bibliotēkā, Foto: Katrīna Anete Krapse

Savukārt studente Leonor de Barros Monteiro no Portugāles studē LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes 2. cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Ārstniecība”: “Apmeklēju bibliotēku vismaz reizi nedēļā. No bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem izmantoju printēšanu un skenēšanu. Lietoju arī grāmatu pašapkalpošanās iekārtu. Patīk palasīt National Geographic žurnālus. Bieži izmantoju meklēšanas sistēmu PRIMO. Patīk, ka bibliotēkā ir daudz un lieli logi, galda lampas un ir iespēja uzlādēt datoru un telefonu. Izmantoju to, ka bibliotēka ir pieejama 24/7. Apmeklēju bibliotēku arī vēlu vakaros un nedēļas nogalēs. Semestra sākumā ir lekcija un nodarbība, kur mums pastāsta par bibliotēku, resursiem un datubāzēm. Manuprāt, šāda veida nodarbības ir diezgan liels retums, tāpēc to ļoti novērtēju.”

LU Dabaszinātņu bibliotēkas pētījumi par studentu viedokļiem un paradumiem

Lai noskaidrotu studējošo vajadzības un paradumus un nonāktu pie secinājumiem, kas palīdzētu veicināt studentcentrētu bibliotēkas vidi un servisu, par Dabaszinātņu bibliotēku šo 10 gadu laikā ir veikti trīs nozīmīgi pētījumi.

2018. gada starptautiskajā bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijā BOBCATSSS toreizējā galvenā bibliotekāre Rita Alkšbirze un bibliotekāre Asnāte Pūcēna prezentēja 2017. gadā veikto pētījumu Night at the Libary without a Librarian (Nakts bibliotēkā bez bibliotekāra). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā studenti orientējas Dabaszinātņu bibliotēkā, kad uz vietas nav bibliotekāra, jo tā ir atvērta 24/7.

LU galvenā bibliotekāre Ilona Vēliņa-Švilpe 2024. gada 82. LU starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros veica pētījumu par servisu Dabaszinātņu un Zinātņu mājas bibliotēkās LU bibliotēkas serviss LU akadēmiskajā centrā: studējošo vērtējums. 

Savukārt šī gada 28. februārī Ilona Vēliņa-Švilpe piedalījās 83. LU starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar referātu Latvijas Universitātes bibliotēkas Dabaszinātņu bibliotēkai – 10: paveiktais un izaicinājumi.

Savukārt par bibliotēkas iekārtošanu, krājuma pārvietošanu un atklāšanu publicēts raksts Mūsu lepnums – Dabaszinātņu bibliotēka izdevuma Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi 9. numurā. 2016. gada elektroniskā izdevuma Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi 10. numurā publicēts raksts Dabaszinātņu bibliotēkas izmantošana un pieejamība, kura autore ir Rita Alkšbirze.

Dabaszinātņu bibliotēka, 2019., Foto: Toms Grīnbergs

LU Dabaszinātņu bibliotēka – kultūrtelpa

Lai veicinātu estētisku, pievilcīgu vidi studentiem un akadēmiskajam personālam, LU Dabaszinātņu bibliotēka tiek izmantota arī kā kultūrtelpa izstādēm un grāmatu atvēršanas svētkiem. Dabaszinātņu bibliotēkā izstādes sniedz radošu un izglītojošu pieredzi, bagātinot gan studentu, gan darbinieku ikdienu. Izstādes palīdz izcelt aktuālas tēmas, piemēram, vides aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību, jaunos atklājumus dabaszinātnēs, tās parāda bibliotēkas resursu daudzveidību – grāmatas, žurnālus, attēlizdevumus, kartes u.c. Šādas ekspozīcijas gan izdaiļo bibliotēkas vidi, gan arī rosina apmeklētājus dziļāk iepazīt izvēlēto tēmu un mērķtiecīgāk izmantot bibliotēkas krājumu. 

No 2020. gada decembra līdz 2021. gada maijam bibliotēkā varēja apskatīt izstādi Apaļais atlants. Tajā tika eksponēti vairāk nekā 20 globusi, kas pieder LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes akadēmiskajam personālam, kā arī dabas mīļiem. Izstāde tika veidota sadarbībā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti.

Dabas mājas bibliotēkā 2022. gada 14. novembrī tika atklāta mākslinieka, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docenta Jura Nikiforova miniatūro zemciļņu izstāde Iedomāta paSaule, pulcējot plašu viesu loku. Izstādi veidoja miniatūra formāta darbi – zemciļņi, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu, veidojot tēla mazu izvirzījumu no skulpturālā fona.

Izstādes ''Iedomāta paSaule'' atklāšana 14.11.2022., Foto: Emīls Mārtiņš Riekstiņš

Par godu Latvijas Ģeogrāfijas biedrības simtgadei bibliotēkā tika atklāta izstāde Es esmu ģeogrāfs, kurā tika eksponētas gan biedrības prezidentu publikācijas, gan senas studentu prakses atskaites no tālajiem Hibīniem un Vidusāzijas kalniem.

Bibliotēka arī kļuvusi par vietu, kur tiek atzīmēti zinātnes un grāmatniecības svētki.

2018. gada 24. maijā Dabaszinātņu bibliotēkā notika LU prorektora Valda Segliņa izstādes Pieturas punkti atklāšana un monogrāfijas Senās Ēģiptes medicīnas papirusi atvēršana.

Savukārt 2024. gada 9. decembrī Dabaszinātņu bibliotēkā norisinājās Alda Kārkliņa un Oļģerta Nikodemus grāmatas Augsnes diagnostika un klasifikācija atvēršanas svētki. LU bibliotēka dāvinājumā saņēma vairāk nekā 100 šī izdevuma eksemplāru.

Grāmatas '' Augsnes diagnostika un klasifikācija'' atvēršanas svētki 09.12.2024., Foto: Linda Valle

Šī gada februārī LU Akadēmiskais apgāds svinēja 20 gadu jubileju, kurai par godu Dabaszinātņu bibliotēkā tika rīkota izstāde, klātesot arī LU rektoram Gundaram Bērziņam. Izstādes mērķis bija apkopot LU Akadēmiskā apgāda divdesmit gadu laikā paveikto un izteikt pateicību autoriem, rakstu krājumu un turpinājumizdevumu sastādītājiem, zinātniskajiem redaktoriem, recenzentiem, atbalstītājiem un visiem sadarbības partneriem. Apgāds LU bibliotēkai nodevis vairāk nekā 10 000 savu izdevumu, būtiski papildinot tās kolekciju. Izstāde tika rīkota sadarbībā ar LU bibliotēku un to veidoja LU Akadēmiskā apgāda galvenā māksliniece Baiba Lazdiņa. 

Arī šobrīd bibliotēkas vitrīnas nav tukšas – līdz 18. novembrim Dabaszinātņu bibliotēkā visiem interesentiem ir iespēja apskatīt LU bibliotēkas ekspertes Vēsmas Klūgas veidoto izstādi Grāmata Tavā plaukstā – miniatūrizdevumi LU bibliotēkas krājumā. Izstādē eksponēti 82 miniatūrizdevumi, sakārtoti pa tematiem – proza, dzeja, izdevumi bērniem, kalendāri un vārdnīcas.

Pēcvārds

Desmit gadu laikā LU Dabaszinātņu bibliotēka ir nostiprinājusies kā nozīmīga akadēmiskās vides daļa, kas kalpo ne vien zināšanu uzkrāšanai un pieejamības nodrošināšanai, bet arī kā vieta, kur veidojas intelektuāla un radoša kopiena. 

LU Dabaszinātņu bibliotēka bija pamats, pirmā pieredze, lai izveidotu nākamo LU bibliotēkas nozares bibliotēku – LU Zinātņu mājas bibliotēku, kur arī tika ieviesta labā prakse: bibliotēkas izmantošanas iespēja 24/7, brīvi pieejams bibliotēkas krājums ar vairāk nekā 18 000 izdevumiem un plaša lasītava. 

Jāpiemin arī studentu loma – viņu interese, atsaucība un novērtējums spēlēja būtisku lomu bibliotēkas izaugsmē!

Priecē, ka LU Dabaszinātņu bibliotēka šo desmit gadu laikā sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu studiju un pētniecības procesa sastāvdaļu! 
 

Izmantotie informācijas avoti

• (2015) Dabas māja. Izgūts no https://www.akademiskaiscentrs.lu.lv/musu-majas/2015-dabas-maja/
• “Es esmu ģeogrāfs” – izstāde par godu Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 100 gadu jubilejai 21.03.2023. Izgūts no https://www.biblioteka.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/77002/
• BOBCATSSS 2018 RIGA Night at the Library Without a Librarian. Izgūts no https://bobcatsss2018.lu.lv/files/2018/07/BOBCATSSS_2018.pdf
• Izstāde “Apaļais atlants” 16.12.2020. Izgūts no https://www.biblioteka.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/62534/
• Labākais arhitektūras objekts Rīgā 2016. gadā - LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. 04.10.2016. Izgūts no https://archidea.lv/lv/news/article/labakais-arhitekturas-objekts-riga-2016-gada-lu-da-3314
• Latvijas Universitāte. Bibliotēka. (2016). LU Bibliotēkas Jaunumi.
• Latvijas Universitātes Akadēmiskajam apgādam – 20: izstāde LU bibliotēkā 26.02.2025. Izgūts no https://www.biblioteka.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/102441/
• Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumi, Nr. 9 (2015), 3.-4. lp. Tiešsaistes žurnāls. ISSN 2500-9753.
• Latvijas Universitātes fotoarhīvs
• Latvijas Universitātes kampusa I kārta. Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
• LU Bibliotēkas pētījums “Nakts bibliotēkā bez bibliotekāra’’ 12.02.2018. Izgūts no https://www.biblioteka.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/32430/
• LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. Izgūts no https://archidea.lv/lv/portfolio/portfolio/archidea/architecture/81/?submenu1=2&lang=lv
• Senter (2021) Kas ir RFID un kā tas darbojas. Izgūts no https://lv.senter-e.net/info/what-is-rfid-and-how-it-works-65265204.html
• Vēliņa-Švilpe, I. (2025). Latvijas Universitātes bibliotēkas Dabaszinātņu bibliotēkai – 10: paveiktais un izaicinājumi Izgūts no https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Konferences/2025/LU83SZK_bibl_tk.pdf
• Vēliņa-Švilpe, I. (2025). LU bibliotēkas serviss LU akadēmiskajā centrā: studējošo vērtējums Izgūts no https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/67064/LU82-konf_bibliotekzin.pdf?sequence=1&isAllowed=y