"Zelta lappuse" (1935-1940)

Apgāda „Zelta Ābele” darbības pirmais posms bija no 1935. līdz 1940. gadam, kad M. Goppers izdeva mākslinieciski un poligrāfiski izcilas grāmatas. Pirmajā posmā tika izdotas 50 grāmatas – pārsvarā pasaules literatūras klasika un latviešu autoru darbi.

Pirmo, grāmatu kultūras attīstībai būtiskāko posmu var saukt par „Zelta Ābeles” zelta gadiem, jo tieši tajā laikā tika izdotas grāmatas, kas pārsteidza ar lielo dažādību, ne tik daudz grāmatu satura ziņā, cik ārējā formas izsmalcinātībā. Izdotās grāmatas bija mazas,  tā saucamā „kabatas formāta”, kuru izmērs, sākot ar 5,5 x 8,8 cm [22]. Izdoto eksemplāru skaits parasti bija neliels – no 400 līdz 3000. Nereti grāmatu metiens tika sadalīts divās daļās atkarībā no papīra, uz kā tās iespiestas. Mazākā daļa, sākot no 3 līdz pat 200 eksemplāriem, bija drukāta uz sevišķi augstas kvalitātes papīra. Katras „Zelta Ābeles” grāmatas beigās bija norādītas ziņas par spiestuvi, iespiešanas gadu, papīra nosaukumu un metienu.

1935. gada novembrī iznāca pirmā „Zelta Ābeles” grāmata – Almas Gobnieces (1893–1982) tulkotais Luija Frederika Ruketa (Louis-Frédéric Rouquette, 1884–1926) romāns „Žanina un viņas lielais draugs”, kura grafisko noformējumu un vinjetes bija veidojis E. Slāvietis.

Viens no skaistākajiem „Zelta Ābeles” izdevumiem joprojām ir 1936. gadā iznākusī K. Skalbes pasaka „Kaķīša dzirnavas” ar Jāņa Šternberga (1900–1981) ilustrācijām un vinjetēm, kā arī tās 1939. gada izdevums angļu valodā – „Pussy's water mill” ar virtuozām ilustrācijām (3 x 4 cm).

Vēlāk K. Skalbes pasaka tika izdota vairākas reizes (1941., 1946., 1952., 1981. gadā), un grāmatu grafiskā ietērpa un ilustrāciju oforta tehnikā autors bija V. Krastiņš. Jāpiemin, ka M. Gopperam ļoti patika kaķi. Izdevējam ir veltīti vairāki Ex libri, un visos redzams kaķa attēls. Visu mūžu būdams kaķu mīlētājs, Goppers vēstules draugiem bieži parakstīja ar vārdu „Dr. Mikus Peļunāve”.

Visaktīvāk ar M. Gopperu sadarbojās mākslinieki Jānis Plēpis un Oskars Norītis. Izcili grāmatu mākslas piemēri ir J. Plēpja grafiskais iekārtojums un kokgrebuma tehnikā darinātās ilustrācijas Jāņa Akurātera (1876–1937) stāstam „Kalpa zēna vasara” (1935), E. Virzas poēmai „Straumēni” (1942), kā arī Ž. Bedjē darbam „Stāsts par Tristanu un Izoldi” (1938). Sasniegums grāmatu grafikā bija O. Norīša ilustrācijas  Aleksandra Kuprina (Александр Куприн, 1870–1938) darbam „Sulamīte” (1937),  kā arī A. Puškina stāstam „Pīķa dāma” (1936) – grāmata tika eksponēta krievu dzejnieka piemiņas izstādēs.

Ievērību pelna arī V. Krastiņa noformējumā 1939. gadā izdotā vecfranču teika „Okasens un Nikoleta”, ko atdzejojis Jānis Ezeriņš (1891–1924). Ilustrācijas ataino XIII gs. kostīmu zīmējumus un vinjetes „iluminētu manuskriptu garā” [27].

Dažas grāmatas bija oriģinālas ne tikai ar savu neatkārtojamo noformējumu vai ilustrācijām, bet arī ar saturu. Piemēram, Valdemāra Damberga (1886–1960) ilustrētā monogrāfija par Karlo Goldoni (Karlo Goldoni, 1707–1793) komēdijas „Melis” iestudējumu Jelgavas teātrī (1940). Grāmatā ir aprakstīta Jelgavas teātra vēsture un komēdijas inscenējuma gaita. Ilustrācijās parādīti Margas Spertāles kostīmu un Arvīda Spertāla dekorācijas meti. M. Goppers grāmatas priekšvārdā rakstīja: „Šī grāmata ir kompliments” [6] komēdijas izcilajam inscenējumam.

1940. gadā pēc apgāda nacionalizācijas jau saliktie izdevumi tika nodoti „Valsts apgādu un poligrāfisko uzņēmumu parvaldei” (VAPP) un izdoti bez atsauces uz apgādu „Zelta Ābele”. Tie bija Raiņa (1865–1929) „Uguns un nakts” (1940) ar O. Norīša krāsu litogrāfijām un Benvenuto Cellini (Benvenuto Cellin, 1500–1571) „Dzīve, viņa paša sarakstīta” (1941) Veronikas Strēlertes (1912–1995) tulkojumā.