CONFERENCELīdz 17. gadsimta vidum zinātniskā komunikācija un informācijas apmaiņa notika ar vēstuļu sarakstes, pētnieku pulcēšanās un diskusiju palīdzību. Savukārt, lai gūtu sabiedrības atzinību, pētniekiem bija jāsniedz sava zinātniskā sasnieguma izklāsts Londonas Karaliskajā biedrībā dabas zinību attīstīšanai (The Royal Society of London for Improving Natural Knowledge), kas biežāk tiek saīsināti dēvēta par Karalisko biedrību (The Royal Society). Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka savu pētījumu publicēšana grāmatas formā ir dārga un laikietilpīga, taču zinātnē bija svarīgi uzzināt par jaunatklājumiem pēc iespējas ātrāk. Zinātniskie žurnāli kā operatīvāka informācijas apmaiņas forma parādījās 17. gadsimta vidū. Pirmais žurnāls, kas publicēja oriģinālus zinātniskos eksperimentus, bija The Philosophical Transactions, kuru izdeva Londonas Karaliskās biedrības sekretariāts. Tā pirmais numurs iznāca 1665. gada 6. martā. Žurnālā publicēja rakstus, ņemot vērā, kad pētījuma lasījums noticis Karaliskajā biedrībā, kā apstiprinājumu, ka tā ir jauna un vērā ņemama publikācija. Pēc pētnieka R. B. Viljamsa (R. B. Williams) domām tas varētu būt iemesls, kāpēc mūsdienās pie rakstiem tiek norādīts rokraksta iesniegšanas datums (29).
Par zinātniskā žurnāla nozīmi pētniecībā un pirmā zinātniskā žurnāla rašanos var uzzināt Karaliskās biedrības videoierakstā “Zinātnes stāsti – zināšanas” (“Science stories – Knowledge”)
Zemāk pievienotajā tabulā labi parādītas saistības starp zinātniskās pētniecības procesu (iekšējais aplis) un pētījumu rezultātu izplatīšanu (ārējais aplis), ieskaitot šīs informācijas asimilāciju, kā rezultātā rodas jaunas idejas un pētījumi (iekšējais aplis) (sk. 11. att.):
11. att. Zinātniskās pētniecības process un pētījumu rezultātu aprite (Scientific Information Literacy) (24)