Latvijas Universitātes bibliotēka 29. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz Herdera lasījumiem, kuros uzstāsies LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Dr. hist. Ilze Boldāne‑Zeļenka. Viņas lekcija “Etnogrāfiskās izrādes ar ne‑eiropiešu piedalīšanos Rīgā ilgajā 19. gs. – zināšanu veidošanas vai koloniālisma atbalsta rīks?” pievērsīsies mazāk pētītam Rīgas kultūras vēstures aspektam – publiskajiem priekšnesumiem, kuros tika eksponēti “eksotizēti” cilvēki un kuru nozīme svārstījās starp zinātnisku interesi, izklaidi un koloniālās domāšanas nostiprināšanu.
Dr. hist. Ilze Boldāne‑Zeļenka ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece un Etnogrāfisko materiālu krātuves vadītāja. Viņa ieguvusi vēstures doktora grādu Latvijas Universitātē (2012) un specializējas etnogrāfijas, kultūras vēstures un sociālās antropoloģijas jautājumos, īpaši pievēršoties etnogrāfisko izrāžu, “eksotizētā cita” reprezentācijas un padomju etnogrāfijas pētniecībai.
Pasākums notiks klātienē LUB Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkā “Bibliotheca Rigensis” (Rūpniecības iela 10). Dalība ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.
Herdera lasījumi veidoti, iedvesmojoties no vācu filozofa un literatūras kritiķa Johana Gotfrīda Herdera, kurš 18. gadsimta otrajā pusē dzīvoja un strādāja Rīgā, pievēršoties Eiropas tautu mutvārdu tradīcijām un arī latviešu folklorai. Lasījumu mērķis ir veicināt diskusijas par vēstures, literatūras un izglītības lomu mūsdienu sabiedrībā, rosinot kritisku domāšanu un kultūras dialogu.
Herdera lasījumi ir diskusiju un ideju apmaiņas sērija, kas iedvesmojas no apgaismības laikmeta domātāja un Bibliotheca Rigensis darbinieka (1764–1769) Johana Gotfrīda Herdera mantojuma. Lasījumu mērķis ir aktualizēt vēstures, izglītības un literatūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicinot kritisku domāšanu, kultūras izpratni un dialogu par vērtībām, kas veido mūsu identitāti. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
J.G. Herders (1744–1803) bija vācu filozofs, teologs un literatūras kritiķis, kurš uzsvēra valodas un kultūras nozīmi tautas identitātē, iedvesmojot folkloras pētniecību un nacionālās idejas Eiropā. No 1764. līdz 1769. gadam Herders dzīvoja un strādāja Rīgā. Šeit viņš nopietni pievērsās dažādu Eiropas tautu mutvārdu folkloras mantojumam un iepazinās arī ar latviešu tautasdziesmām. Herdera un vairāku viņa Latvijas domubiedru vākums vēlāk iekļauts slavenajā krājumā “Volkslieder” (1779).