Misiņa bibliotēkas krājums

Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēka ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām latviešu kultūras institūcijām, kas kalpo ne tikai kā zināšanu krātuve un pētniecības avots, bet arī kā Latvijas kultūras simbols.

Izmantojot Misiņa bibliotēkas unikālo krājumu, izstrādāti daudzi pētījumi vēsturē, literatūrzinātnē, valodniecībā, ekonomikā, filosofijā, mākslas zinātnēs u.c., sagatavoti gan latviešu literatūras, gan Latvijas vēstures akadēmiskie izdevumi u.c., izaugušas daudzas studentu, pasniedzēju, pētnieku un zinātnieku paaudzes.

Misiņa bibliotēka ir dibināta 1885. gada 19. septembrī (pēc jaunā stila), kad Jānis Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju (Nr. 11363) atvērt “Krācēs” bibliotēku.

Misiņa bibliotēkas darbības mērķis ir:

1. Nodrošināt lietotājus ar informācijas resursiem un pakalpojumiem, kas, atbilstoši digitālo tehnoloģiju iespējām, ir ātri un ērti pieejami ikvienam;
2. Uzkrāt kultūrvēsturiski nozīmīgus informācijas resursus – Latvijā, latviešu valodā un par Latviju un latviešiem izdotos iespieddarbus, seniespiedumus, retās grāmatas, rokrakstus un citas kultūras mantojuma vērtības, nodrošināt to saglabāšanu un pieejamību un veicināt to pētniecību.

Krājuma pašreizējais apjoms ir vairāk nekā 1,5 miljons grāmatu, periodisko izdevumu un sīkiespieddarbu un vairāk nekā viens miljons rokrakstu. Misiņa bibliotēkas krājumu veido grāmatas, periodiskie izdevumi (žurnāli, turpinājumizdevumi, laikraksti), sīkiespieddarbi un rokraksti. 

Starp retākajiem grāmatu izdevumiem minami G. Manceļa Lettus, das ist Wortbuch… (1637), E. Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums (1689), L. Depkina Jāņa Stakela gaudu dziesma (1703) u.c. Visai plašs ir tiesisko un normatīvo aktu krājums, sākot ar senākajiem, piemēram, Livlaendische Landes-Ordnung (1705) un beidzot ar visjaunākajiem.

Liela literatūras izvēle ir valodniecības, vēstures un pārējo humanitāro zinātņu speciālistiem – Ādolfija, G. F. Stendera, K. Ulmaņa, G. Bražes u.c. valodnieku darbi; Indriķa Livonijas hronikas izdevumi latīņu, latviešu, igauņu, vācu u.c. valodās, no kuriem vecākais datēts ar 1747. gadu. Dabaszinātņu nodaļā atrodami J. B. Fišera darbi, Latvijā gadsimtu gaitā izdotās mācību u.c. grāmatas matemātikā, fizikā, ķīmijā u.tml., arī pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā – K. Hardera Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet… (1806).

Bagātīgs izdevumu klāsts atrodams par Latvijas kultūras un mākslas dzīvi, medicīnu, lauksaimniecību, tehniku, sabiedriskajām zinātnēm un daudzām citām nozarēm. Atsevišķi izvietotas Latvijas zinātnieku disertācijas.

Misiņa bibliotēkas krājumā izdalīta kalendāru kolekcija – vairāk nekā 1200 nosaukumu latviešu valodā un svešvalodās. No tiem vecākie kalendāri latviešu valodā – Jauna un veca latviešu laiku un notikušu lietu grāmata (1762-1798) u.c. un jaunākie – jau nākamajam gadam sagatavotie Latvijā vai ārzemēs izdotie latviešu kalendāri.

Bez informācijas, kas rodama grāmatās, ļoti daudz iespēju faktu, norišu precizēšanā sniedz periodiskie izdevumi, tajā skaitā arī vecākie žurnāli latviešu valodā, piemēram, Latviešu Ārste (1768), Latviska Gada grāmata (1797–1798) un žurnāli vācu un citās valodās. Ievērojamu īpatsvaru šajā krājumā veido latviešu trimdas mītnēs izdotie žurnāli.

Laikrakstu fondā glabājas ne vien visjaunākie, bet arī senākie laikraksti latviešu valodā – Latviešu Avīzes (1822–1915), Vidzemes Latviešu Avīzes (1824–1889), Tas Latviešu Ļaužu Draugs (1832–1846) un svešvalodās. Krājumā atrodami arī daudzi reti izdevumi, piemēram, vācu okupācijas laika avīzes Die Front (1941–1945), Libauer Nachrichten (1944), kā arī latviešu valodā izdotie laikraksti ASV, Austrālijā, Anglijā, Vācijā u.c.

Bibliotēkas krājumā sīkiespieddarbi glabājas atsevišķi, tie ir – kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie, noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u.c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, pastkartes u.tml.                                            

Gadu gaitā ir izdevies savākt bagātīgu materiālu klāstu par latviešu Dziesmu svētku norisi, Dziesmu dienu un Kultūras dienu pasākumiem dažādos kontinentos un valstīs.

Ļoti bagāts un daudzveidīgs ir Misiņa bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu krājums. Rokrakstu krājumā glabājas vietējo un trimdas latviešu rakstnieku, valodnieku, literatūrzinātnieku, folkloristu, komponistu, skolotāju, mākslinieku, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku un citi fondi, ko veido dažādi personīgie dokumenti, vēstules, manuskripti, piezīmes, fotogrāfijas, notis, grafikas darbi, piemiņas lietas un citas personas un laikmeta liecības. 

Vecākā rokrakstu kolekcija iegūta no Latviešu Draugu biedrības materiāliem, tajā ietilpst senu latviešu grāmatu un vārdnīcu manuskripti, to noraksti un citi materiāli vācu, latīņu un latviešu valodā no 17., 18. un 19. gs. 

Pie lielākajiem rokrakstu fondiem minami Latviešu Draugu biedrības, Kārļa Egles, Jāņa Misiņa, Teodora Zeiferta, Matīsa un Reiņa Kaudzīšu, Friča Brīvzemnieka, Anša Gulbja, Alfrēda Gobas, Artura Ozola, Alfrēda Bīlmaņa, Jāņa Andrupa, Pētera Aigara, Andreja Eglīša, Anšlava Eglīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aleksandra Čaka, Ulda Ģērmaņa, Jāņa Liepiņa, Jura Soikana, Eduarda Berklava, Veltas Tomas, Mildas Grīnfeldes, Sigizmunda Timšāna, Mavrika Vulfsona, Zentas Ērgles, Astrīdes Ivaskas, Imanta Ziedoņa un daudzi citi. 

Krājuma papildināšanā galvenais akcents tiek likts uz Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu komplektēšanu. Galvenais komplektēšanas avots ir dāvinājumi, kas bibliotēkā nonāk, pateicoties sadarbībai ar latviešu rakstniekiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs.