CONFERENCE
Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā glabājas īpaša kolekcija – arābista, Teoloģijas fakultātes bijušā prodekāna un asociētā profesora Jāņa Sīkstuļa privātbibliotēka, kas 2019. gadā tika nodota bibliotēkai un ietver 585 vienības. Šī kolekcija ir nozīmīgs resurss arābistikas studijām un liecina par profesora mūža ieguldījumu akadēmiskajā vidē.
Tuvojoties profesora 80 gadu jubilejai, Āzijas studiju nodaļas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas studiju programmas pārstāvji ir izrādījuši interesi par bibliotēkas grāmatu izmantošanu studiju procesā, aktualizējot Jāņa Sīkstuļa devumu Latvijas arābistikā un teoloģijā.
Jānis Sīkstulis arābu, ivrita un aramiešu valodu studējis Ļeņingradas universitātes Austrumu fakultātes arābu filoloģijas katedrā.(10) Pēc studiju beigšanas gadu stažējies Ēģiptē un Dienvidjemenā, strādādams par tulku.(4) Savas zināšanas viņš papildinājis Zviedrijas Teoloģijas institūtā (Svenska teologiska institutet) Jeruzalemē, kas dibināts 1947. gadā, veicinot dziļāku izpratni par reliģiskajām tradīcijām Jeruzalemē: jūdaismu, kristietību un islāmu.(9) Ļeņingradas universitātē profesors ieguva doktora grādu un Krievijā nodzīvoja 25 gadus. No 1975. līdz 1990. gadam Jānis Sīkstulis bijis docētājs Ļeņingradas Valsts universitātes Austrumu fakultātē. Kad 1989. gadā Sanktpēterburgas latvieši atjaunoja 1934. gadā pilnīgi izpostīto Latviešu biedrību, tas Jānim Sīkstulim deva impulsu 1990. gadā atgriezties Latvijā.(6)
Pēc atgriešanās Latvijā Jānis Sīkstulis iesaistījās Latvijas akadēmiskajā dzīvē, sāka strādāt 1991. gadā uz luterāņu Teoloģiskā semināra bāzes atjaunotajā LU Teoloģijas fakultātē,(1) kur docēja senebreju valodas kursu, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā viņa vadībā varēja apgūt moderno ebreju valodu.(6) Pateicoties Jāņa Sīkstuļa entuziasmam, austrumu kultūras interesenti varēja apgūt arābu valodu pirmo reizi Latvijā uz vietas, un no 1995. gada vakara koledžā tika piedāvāti divgadīgi arābu valodas kursi.(4) Profesors arī aktīvi iesaistījās 1996. gada 12. jūnijā dibinātās Teoloģijas fakultātes biedrības darbā, ievēlēts tās valdē un pildīja kasiera pienākumus.(11)
1994. gada 1.martā Jāni Sīkstuli ievēlēja par UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāru un šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1999. gada 31. augustam.(7) (3) Pēc amata termiņa beigām 1999. gada 23. septembrī Jāni Sīkstuli ievēlēja Nacionālajā radio un televīzijas padomē. (8) Jānis Sīkstulis turpināja uzturēt saikni ar UNESCO un 2004. gadā, “Latvija par savu pārstāvi UNESCO Irākas kultūras mantojuma komitejā izvirzīja autoritāti arābu un ebreju valodās Latvijas Universitātes profesoru, bijušo UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāru Jāni Sīkstuli”, lai palīdzētu Irākai arheoloģisko objektu inventarizācijā.(2)
Papildus Jānis Sīkstulis bija Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes teoloģiskā, reliģijpētnieciskā un kultūrvēsturiskā izdevuma “Ceļš” redkolēģijā un aktīvi iesaistījās Latvijā publicēto darbu tulkojumos, papildinot tos ar saviem komentāriem un pēcvārdiem. Savu interešu sfēru ietvaros Jānis Sīkstulis piedalījās konferencēs un kā austrumu valodu un kultūras speciālists viņš tulkoja un rediģēja tulkojumus no arābu valodas, konsultēja semītu valodu jautājumos, sniedza savus ieteikumus arābu īpašvārdu atveidē latviešu valodā.
1983. gadā apgādā “Liesma” iznāk Šeiha Mušrifutdīna Saadi Sīrāzī “Rožudārza” (“Gulistānas”) latviskojums Ulda Bērziņa tulkojumā, kura “vērtību ievērojami ceļ beigās ievietotie Jāņa Sīkstuļa komentāri, kas ievada darba īpatnējā stilistikā un persiešu literatūras stilistikā vispār, atšifrē grāmatā pieminētās personas, Korāna vai Bībeles tēlus un notikumus, persiešu un arābu sadzīves un vēstures reālijas.”(12)
1992. gada maija vidū Latvijas Universitātes Orientālistikas katedras rīkotajā starptautiskā konferencē “Āzija un Eiropa – kultūrmijiedarbība” Jānis Sīkstulis piedalījās ar priekšlasījumu par Bībeles tulkojumu latviešu valodā, kas izpelnījās lielu interesi.(13)
2000. gada 18. decembrī notika grāmatas atklāšanas svētki krāšņi ilustrētajām “Tūkstoš un vienas nakts pasakām” Roberta Krodera mūsdienīgā tulkojumā ar grāmatas zinātniskā redaktora Jāņa Sīkstuļa pēcvārdu.(5)
“Sīkstuļa privātbibliotēka”, kas glabājas Latvijas Universitātes bibliotēkā, ietver grāmatas par Austrumu valodām, kultūru, politiskajiem procesiem. Āzijas studiju nodaļas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas studiju programmas arābisti iecerējuši rūpīgi iepazīties ar grāmatu klāstu, lai varētu tās iekļaut mācību procesā.
Ar grāmatām iespējams iepazīties un tās pasūtīt, Kopkataloga meklēšanas logā ierakstot “Sīkstuļa privātbibliotēka” un parametru laukā izvēloties meklēt pēc “visiem laukiem”.
(1) Balode, Dace. Teoloģija Latvijā – enciklopedija.lv/skirklis/9925-teolo%C4%A3ija-Latvij%C4%81 skatīts 28.04.2025
(2) BNS, Uz UNESCO virza Sīkstuli – Latvija Amerikā, Nr. 17, 20.lpp. (24.04.2004)
(3) Bukleviča, Maruta, Vasaras brīvdienās pošoties. Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. – Izglītība un Kultūra, Nr. 24, 2.lpp. (16.06.1994)
(4) Jaunzeme, Justīna. Arābu valodas koledža gaida studentus – Neatkarīgā Cīņa, Nr. 12, 2.lpp. (16.01.1995)
(5) Jundze, Arno. Skrejošais laiks. Tūkstoš un vienas nakts pasakas. – Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.51, 12.lpp. (21.12.2000)
(6) Norīte, Irēne. Vai zels "Latviešu laiki"? – Laiks, Nr.49, 2.lpp. (18.06.1994)
(7) No sarakstes ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisijas Zinātnes sektora vadītāju Sarmīti Pulsti 28.04.2025
(8) Par Nacioālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu (Saeimas dok.nr.1050) – Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.317-318, 8.lpp. (28.09.1999)
(9) Svenska teologiska institutet (The Swedish Theological Institute) – www.svenskakyrkan.se/sti/om-oss, www.svenskakyrkan.se/sti/about-us – skatīts 28.04.2025
(10) Šūmane, M. Nākamajiem Austrumu literatūras ģiezēniem – Literatūra un Māksla, Nr.12, 7.lpp. (21.03.1970)
(11) Vārsbergs, Vilis. Nodibināta Teoloģijas fakultātes biedrība – Latvija Amerikā, Nr. 30, 13.lpp. (27.07.1996); Laiks, Nr.54 (27.07.1996)
(12) Veidemane, Ruta. Pats Saadi pie mums. – Literatūra un Māksla, Nr.9, 6.lpp. (02.03.1984)
(13) Virtmane, Vija. Kad pie mums nāks Āzija... – Literatūra un Māksla, Nr. 27, 7. lpp. (24.07.1992)
