CONFERENCE
Vakar, 9. martā, Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā valdīja īpaši radoša gaisotne, jo tika atklātas divas studentu darbu izstādes: “Gaismēna” un “Cepure”. Pasākums pulcināja kuplu skaitu docētāju, studentu un bibliotēkas apmeklētāju, kuri ne tikai vēroja mākslas darbus, bet arī aktīvi iesaistījās diskusijās par to tapšanas procesu.
Grafikas smalkums izstādē “Gaismēna”
Izstādes pirmo daļu atklāja lektore Ēra Zalcmane, iepazīstinot ar Grafikas I un Grafikas II kursa studentu sasniegumiem. Izstādē “Gaismēna” apskatāmi darbi, kas tapuši dažādās tehnikās: kologrāfijā (līmes zīmējums), kartongriezumā un linogriezumā.
Ēra Zalcmane uzsvēra, ka grafikā ir būtiski ne tikai melnbaltie risinājumi, bet arī krāsu spēles. Studenti ir apguvuši daudzkrāsainu linogriezumu veidošanu, kur katrai krāsai nepieciešama sava klišeja, vai arī darbi tiek veidoti kā “puzles”, saliekot krāsu laukumus kopā. Zalcmane akcentēja, ka grafikas darbā izšķiroša nozīme ir gaismēnu attiecībām, līnijai un ritmam, lai kompozīcija būtu līdzsvarota un tonāli niansēta. Viens no lielākajiem izaicinājumiem studentiem ir bijis spoguļattēla princips - nepieciešamība zīmējumu uz klišejas izstrādāt pretēji tam, kā tas izskatīsies pēc nodrukāšanas, kas reizēm noved pie negaidītiem rezultātiem.
“Cepure”: vairāk nekā tikai galvas sega
Izstādes otru daļu prezentēja docents Juris Nikiforovs, stāstot par Veidošanas kursa darbiem izstādē “Cepure”. Lai gan izstādes nosaukums fokusējas uz aksesuāru, docents atklāja, ka “slēptais uzdevums” patiesībā bija galvas veidošana, kur galvenā uzmanība pievērsta reālistiskām proporcijām un apjomam.
Studenti cepures formu drīkstēja interpretēt brīvi, izpaužot savu radošumu. Darbi ir tehniski sarežģīti -tie tapuši kā plastilīna veidojumi uz karkasa pamata. Nikiforovs ar humoru piebilda, ja karkass nav bijis pietiekami stingrs, dažas cepures laika gaitā mēdz “nosļukt”. Apmeklētājiem ir unikāla iespēja izsekot darba attīstībai no mazas skices līdz gatavam lielformāta veidojumam.
Bibliotēka kā tikšanās vieta
Pasākuma noslēgumā Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas galvenais bibliotekārs Māris Pavlovs izteica gandarījumu par ilgstošo sadarbību ar mākslas nodaļu, uzsverot, ka bibliotēka ir atvērta telpa gan mācībām, gan kultūras baudīšanai. Lai gan šī varētu būt viena no pēdējām izstādēm šajās telpās pirms pārcelšanās uz topošo Rakstu māju, apmeklētāji tiek aicināti ne tikai apskatīt mākslu, bet arī “netīšām” paņemt kādu grāmatu vai izmantot bibliotēkas telpas grupu darbiem.
Abas izstādes LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā būs skatāmas līdz 2026. gada aprīļa beigām.
Nāciet paši un aiciniet draugus!
