Latvijas Universitātes bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas “Bibliotheca Rigensis” krājumā glabājas unikāls vēstures liecinieks – Baumaņu Kārļa dzīvokļa plāns Sanktpēterburgā, kurā iezīmēts arī flīģelis viesistabā. Pie šī instrumenta tapušas viņa nozīmīgākās kompozīcijas.

Pie šī flīģeļa 1872. gadā, Baumaņu Kārlis radīja arī dziesmu “Dievs, svētī Latviju”, ko pats nosauca par “latvju himnu” (imni). Sākotnēji tā bija paredzēta vīru korim a cappella izpildījumam. 

1873. gada pavasarī Baumaņu Kārlis piedāvāja Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku rīcības komitejai 39 dziesmas no sava drīzumā izdodamā “Līgo” krājuma un ieteica tās atskaņojumam svētkos. “Dievs, svētī Latviju” pirmo reizi atskaņota dziesmu svētku atklāšanas sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības zālē 1873. gada 26. jūnijā, to dziedāja Baltijas skolotāju semināra audzēkņu vīru koris Jāņa Dreiberga vadībā.

1874. gadā dziesma tika publicēta divos krājumos – “Austra” un “Līgo”. 

Baumaņu Kārļa arhīvs, kas pēc viņa meitas Elizabetes Baumanes nāves tika atrasts Limbažos, šodien glabājas Latvijas Universitātes bibliotēkā. Tajā atrodams arī dziesmas “Dievs, svētī Latviju” autora rokraksts no manuskripta krājuma “Austra”.

Dziesma tika apstiprināta par Latvijas Republikas himnu 1920. gada 7. jūnijā, un tās statuss tika atjaunots 1990. gada 15. februārī.

Baumaņu Kārļa dzīvokļa plāns un “Dievs, svētī Latviju” autora rokraksts apskatāmi visu novembri LU bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas “Bibliotheca Rigensis” lasītavā bibliotēkas darba laikā. Bibliotēka atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10.

Share