ZEM LUPAS. Teleskopi, kas lūkojās zvaigznēs virs Rīgas

 Fraunhofera jeb Mēdlera teleskops

Drīz pēc Rīgas Politehnikuma pirmā korpusa būvniecības pabeigšanas, ap 1873. gadu tā Astronomiskajā tornī studentu un pasniedzēju vajadzībām tika uzstādīts teleskops – tā saucamais Fraunhofera vai Mēdlera refraktors. Šī teleskopa darba mūžs ir notikumiem bagāts. To izgatavoja vācu optiķis Jozefs Fraunhofers (Joseph Fraunhofer 1787-1826). Teleskopa parametri - objektīva diametrs 9,7 cm un fokusa attālums 137 cm. Šis instruments atradās Vilhelma Bēra (Wilhelm Wolff Beer 1797-1850) privātajā observatorijā Berlīnē. 19. gadsimta 30. gados vācu astronoms Johans Heinrihs Mēdlers (Johann Mädler 1794-1874) pie Bēra ar šo instrumentu veica Mēness virsmas novērojumus un noteica precīzu Marsa rotācijas periodu. Pēc V. Bēra nāves tika izpārdoti viņa observatorijas instrumenti un Fraunhofera refraktoru iegādājās J. Mēdlers kā piemiņu par jaunības dienu astronomiskajiem novērojumiem. Savukārt, kad J. Mēdlers devās pensijā, Fraunhofera refraktoru savā īpašumā ieguva Latvijas Universitātes priekštecis, Rīgas Politehnikums. [1]

1873. gadā par astronomijas un ģeodēzijas profesoru šeit sāka strādāt šveicietis Aleksandrs Beks, kas ar refraktoru veica Mēness virsmas pētījumus un novēroja zvaigžņu aizklāšanu ar Mēnesi. 1897. gadā A. Beks atgriezās Šveicē un turpmāk torņa teleskops tika izmantots tikai epizodiski. Par vienu šādu epizodi liecina remonta laikā uz torņa sienas atrastais uzraksts, kas vēsta, ka 1914. gadā poļu ģeodēzists profesors Viktors Ērenfeihts (Ehrenfeucht, 1887–1917) kopā ar studentiem šeit novērojis pilnu Saules aptumsumu (Последнее полное солнечное затмение 8 августа 1914 наблюдала группа студентов и проф. Эренфейхт). Sākoties pirmajam pasaules karam, 1915. gada jūlijā teleskopu evakuēja uz Ivanovovozņesensku (tagad Ivanova Krievijā), un pēc kara tas netika atgūts. [2]

Heides teleskops

Nākošais instruments, kas atradās Astronomiskajā tornī bija Heides teleskops-refraktors. Tā objektīva diametrs ir 11 cm un fokusa attālums 165 cm, izgatavots vācu optikas uzņēmumā Gustav Heyde, Dresden (Gustav von der Heyde 1836–1891). Teleskopa caurule pievienota ekvatoriālajam montējumam, kas ir parocīgs ilgstošiem novērojumiem. Visa konstrukcija balstās uz masīvas kolonnas. 1910. gadā šo instrumentu iegādājās ārsts Kārlis Žiglevics, kam Slokā bija neliela observatorija. Tā darbojās līdz Pirmajam pasaules karam, kad ēka tika nopostīta. Bermontiādes laikā 1919. gadā K. Žiglevics zaudēja meitu Elzu, kas piegādāja ēdienu kareivjiem pozīcijās Daugavmalā un tika smagi ievainota granātas sprādzienā. Lai uzstādītu meitai kapa pieminekli, K. Žiglevics 1921. gadā bija spiests pārdot Heides teleskopu jaundibinātajai Latvijas Universitātei. Astronomiskās observatorijas direktors Alfrēds Žaggers, kurš lasīja astronomijas kursus Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes studentiem, reizēm izmantoja Heides teleskopu studentu apmācībā. [3]

Arī pēc Otrā pasaules kara Heides teleskopā raudzījās studenti, tomēr tad tas vairāk kalpoja debess spīdekļu demonstrēšanai interesentiem. Ekskursijas vadīja Astronomiskās observatorijas Laika dienesta darbinieki. Ar šo instrumentu tika novērota Marsa lielā opozīcija 1956. gadā, bet pēc 1961. gada demonstrācijas apsīka. [4] Teleskops atradās tornī nelietots, zaudējis gan objektīvu, gan okulāru, līdz pat 1986. gadam. 

Micar teleskops

1986. gadā Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Astronomiskais tornis piedzīvoja atdzimšanu – tas turpmāk darbojās tikai kā publiskā observatorija. Tā gada vasarā astronoma Ilgoņa Vilka pirmais uzdevums, sākot darbu Astronomiskajā observatorijā, bija atjaunot Astronomiskā torņa darbību. Tika demontēts vecais Heides teleskops, kurš nonāca Frīdriha Candera memoriālajā muzejā, bet uz tā kājas tika uzmontēts Ņūtona sistēmas teleskops-reflektors Micar. Ražots PSRS, Novosibirskas optikas ierīču rūpnīcā (Новосибирский приборостроительный завод), teleskopa parametri - spoguļa diametrs 11 cm, fokusa attālums 80 cm. [5] 1986. gada 13. oktobrī notika svinīga torņa atklāšana, kurā piedalījās LVU zinātņu prorektors Juris Zaķis, viņš ierakstīja Astronomiskā torņa viesu grāmatā: „Novēlu Universitātes simbolu turēt pie dzīvības vēl daudzus gaismas gadus.” Turpmāk tornī no oktobra līdz martam, ja bija skaidrs laiks, notika regulāri debess spīdekļu demonstrējumi, bet sliktākos laikapstākļos caur teleskopu rādīja objektus Vecrīgā un stāstīja par astronomiskām aktualitātēm. Demonstrējumus veica astronomijas entuziasti. Tie bija Ilgonis Vilks, Kārlis Bērziņš, Ģirts Barinovs, vēlāk viņiem pievienojās Dmitrijs Docenko, Mārtiņš Gills un Mārtiņš Keruss. Dienā tornī viesojās ekskursanti, kas apmeklēja Astronomisko observatoriju, šīs ekskursijas vadīja I. Vilks. [6], [7]

Kārkliņa teleskops

1995. gadā teleskopu būvētājs un astronomijas amatieris Juris Kārkliņš uzdāvināja LU Astronomiskajam tornim demonstrējumiem lielāku instrumentu – paša izgatavoto Ņūtona sistēmas teleskopu-reflektoru (parametri- spoguļa diametrs 22 cm, fokusa150 cm). Tobrīd torņa sienas un kāpņu logi bija sliktā stāvoklī, tāpēc 1996. gada vasarā astronomijas entuziasti pašu spēkiem veica nelielu remontu un 12. oktobrī tika atzīmēta torņa darbības desmit gadu jubileja. [8]

Īpaši ražīgi tornī bija 1996. un 1997. gadi, kad varēja vērot ļoti efektīgus notikumus zvaigžņotajās debesīs - Hjakutakes (1996) un Heila-Bopa (1997) komētas. Atceras viens no demonstrētājiem, M. Gills: “Pasākuma pirmajā dienā, 1996. gada 25. martā, uz LU torni bija atnākuši ap 500 (!) apmeklētāju, kuri vēlējās šo komētu aplūkot teleskopā. Lai gan teleskops komētas novērojumiem nebija pats izdevīgākais instruments, lielākā daļa interesentu pēc vairāk nekā četru stundu stāvēšanas rindā tomēr īstenoja savu ieceri”. [9]

Arī 21. gadsimta pirmie gadi tornī saistīti ar dažādiem interesantiem novērojumiem, kā Merkura un Veneras pāriešana pāri Saules diskam, daļējs Saules aptumsums. Ievērojamākais notikums bija 2003. gada Marsa lielā  opozīcija, kad uz Sarkano planētu teleskopā palūkojās vairāk nekā tūkstoš interesentu. Notika dažādas akcijas, kā, piemēram, 2005. gadā debess spīdekļu novērojumi Hansabankas studenta bankas komplektu īpašniekiem. Tie bija Astronomiskā torņa apmeklējumu rekorda gadi (2003. gadā 2120 personas, 2005. gadā 2160 personas). [10]

Meade spoguļteleskops

Kad 2005. gadā Raiņa bulvārī 19 darbu uzsāka Frīdriha Candera kosmosa izpētes muzejs, tornis pārgāja LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja (tagad LU Muzejs) pārziņā. Dienas ekskursijas ar ielūkošanos teleskopā vadīja muzeja darbinieki, bet vakaros zvaigznes turpināja demonstrēt astronomijas entuziasti – Ilgonis Vilks, Mārtiņš Keruss, Kristīne Adgere-Bistere, Varis Karitāns un reizēm palīdzēja Māris Krastiņš. [11]

2007. gadā tika iegādāts un februārī Astronomiskajā tornī uzstādīts ASV firmas Meade Šmita–Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops (parametri - spoguļa diametrs 20 cm, fokusa attālums 200 cm). Jaunajam teleskopam bija kvalitatīva optika un elektroniska vadība. Lielais okulāru klāsts deva iespēju izvēlēties optimālo palielinājumu katra debess objekta aplūkošanai.

2007. gadā Astronomiskais tornis pirmo reizi piedalījās Zinātnieku nakts pasākumā, bet vienā no pirmajiem Muzeju nakts pasākumiem demonstrējumi notika ārā pie ēkas galvenās ieejas (“Teleskopus uz ielām!”). Turpmāk lielā interesentu skaita dēļ demonstrējumi tornī šajos pasākumu vakaros notika neregulāri. Tai pat laikā Astronomiskajā tonī apmeklētāju skaits samazinājās - ja debesis bija apmākušās, demonstrējumi nenotika nemaz; bija sākušas darboties citas publiskās observatorijas; tornim nebija plašas reklāmas; bija grūti piesaistīt demonstrētājus. [12] Divas sezonas, no 2020. gada rudens līdz 2022. gada pavasarim, COVID –19 pandēmijas dēļ demonstrējumi tikpat kā nenotika. Bet 2023. gadā torņa darbā aktīvi iesaistījās Vitālijs Kuzmovs un pateicoties viņa entuziasmam 2024./2025. gada sezonu atkal var uzskatīt par rekordu – LU Astronomisko torni apmeklēja 914 personas!

Jaunais Meade teleskops

2025. gadā demonstrējumiem Astronomiskajā tornī par 109 personu ziedojumiem tika iegādāts lielāks, elektroniski vadāms Meade teleskops ar spoguļa diametru 25,4 cm un fokusa attālumu 250 cm.

Šo gadu laikā LU Astronomisko torni ir apmeklējuši daudzi tūkstoši visdažādākā vecuma un profesiju pārstāvji, skolēni un studenti, ģimenes ar bērniem. Daudzi no tiem pirmo reizi ielūkojas teleskopā, ieraudzīja tālās zvaigznes, planētas, Mēness krāterus vai galaktikas. Vēlēsim arī jaunajam teleskopam tikpat ražīgus darba gadus, kādi tie bija iepriekšējiem instrumentiem un liels paldies visiem ziedotājiem, ar kuru palīdzību šis jaunais teleskops tika iegādāts!

Novērojumi

Novērojumi notiek tikai skaidrā laikā no 1. oktobra līdz marta beigām. Apmeklējums LU Astronomiskajā tornī iepriekš jāpiesaka pa e-pastu gunta.vilka@lu.lv, pa tālruni 67034033, vai aizpildot apmeklējuma reģistrācijas formu LU Muzeja mājas lapā.

[1] Vilks, I. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē! [tiešsaiste] ZEM LUPAS [skatīts 2025. gada 3. septembrī]. Pieejams https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/59595/

[2] Vilks, I. Astronomiskajam tornim – 150. [tiešsaiste] Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs [skatīts 2025. gada 3. septembrī]. Pieejams https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/56476

[3] Vilks, I. Heides teleskops - gandrīz 100 gadus universitātē. [tiešsaiste] MĒNEŠA PRIEKŠMETS [skatīts 2025. gada 3. septembrī]. Pieejams https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/51213/

[4] LVU Astronomiskās observatorijas viesu grāmata (1949 – 1986) CM926

[5] Vilks. I. (2024) Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. I daļa. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (489. - 491. lpp.)

 [6] Astronomiskās observatorijas viesu grāmata (1986 – 1987) CM1292

[7] Novērojumu žurnāls (1988 – 1993) CM1293

[8] Vilks. I. (2024) Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. I daļa. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (89. - 90. lpp.)

[9] Gills, M. Astronomiskais tornis atvērts jau 10 gadus. Zvaigžņotā Debess, Nr153, 1996, rudens, 65. lpp.

[10] LU Astronomiskās observatorijas viesu grāmata (2000 – 2003) CM1045

[11] Reģistrācijas žurnāls (1996 – 2006) CM1046

[12] Reģistrācijas žurnāls (2006 - 2010) CM3743