Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU Bibliotēkas izstāde “Augusts Saulietis un viņa literārais mantojums”
LU Bibliotēka
22.03.2019.

LU 77. starptautiskās zinātniskās konferences LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas sekcijas “Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss. Augustam Saulietim 150” ietvaros Latvijas Universitātes Bibliotēka ir sagatavojusi rakstniekam veltītu izstādi.

Augusts Saulietis bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors, kā arī žurnāla “Zalktis” redakcijas loceklis. Pirmās publikācijas lasāmas žurnālā “Austrums”, laikrakstā “Balss” un “Dienas Lapa”.

A. Saulieša daiļradē saskatāmas gan J. Neikena, brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši J. Poruka) ietekme. Augusta Saulieša darbos aplūkotas cilvēka ciešanas, vientulība, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas. Liela nozīme piešķirta zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Apcerēs un esejās rakstnieks galveno uzmanību pievērsis tautas garīgā spēka avotiem, ko saredz valodā, tautasdziesmās, daiļliteratūrā.

LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā ir unikāla iespēja iedziļināties Augusta Saulieša darbu starpkulturālajā kontekstā. Izstādē ir iespēja iepazīties ar viņa sarakstītiem darbiem – stāstiem, romāniem, kopotiem rakstiem un izlasēm, kuri izdoti 3 sējumos un Augusta Saulieša Rakstiem 5 grāmatās, dzejas izlasēm. Īpaša uzmanību veltīta 1897. gadā izdotajam pirmajam autora dzejoļu krājumam “Meža šalkas” un 1912. gada izdevniecības Varavīksna izdotajai grāmatai “Pasaka”, kuras krāšņo vizuālo noformējumu veidojis latviešu mākslinieks Burkards Dzenis (1879-1966). Atsevišķa vieta izstādē veltīta arī autora lugām, kā piemēram, “Ķēniņš Zauls” (1929), “Lakstīgalu perēklis” (1932) un 1922. gadā izdotajai latviešu drāmai “Vienprātības komiteja”. Izstādē apskatāmi arī tie darbi, kas izdoti pēc autora nāves, piemēram,  izlasīti stāsti “Mazā pasaule” (1942), dzejas izlase “Aiz zaļajiem kalniem” (1969), lugas izlase “Pret ziemeļiem” (1986). Izstādē aplūkojami materiāli dažādos laika posmos no 19.gs. beigām līdz pat mūsdienām.

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēku, izstādē skatāmi arī unikāli materiāli no Augusta Saulieša dzīves – fotogrāfijas, rokraksti (dzejas, stāstu un tulkojuma melnraksti), vēstules – sarakste ar latviešu literatūras darbiniekiem, kā piemēram, sarakste ar draugu skolotāju un literatūras kritiķi Teodoru Zeifertu (1968-1929), dzejnieku Kārli Krūzu (1884-1960), literatūras vēsturnieku Alfrēdu Gobu (1889-1972), grāmatizdevēju Ludvigu Neimani (1863-1926), bibliotekāru Jāni Misiņu (1862-1945), bibliogrāfu un literatūrvēsturnieku Kārli Egli (1887-1974), u.c.. Interesentiem ir iespēja izstādē rokrakstos aplūkot dzejnieka Kārļa Krūzas (1884-1960) rakstīto anotāciju par A. Saulieša kopotajiem rakstiem, rakstnieka Pētera Ērmaņa (1893-1969) rakstīto Augusta Saulieša  biogrāfiju un literatūras vēsturnieka Alfrēda Gobas (1889-1972) apceri par A. Saulieša daiļradi.

Izstāde apskatāma līdz 19. aprīlim LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā, Visvalža ielā 4a, 1. stāvā.