Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Nodarbība doktorantiem par zinātnisko publicēšanos
LU Bibliotēka
19.12.2018.

17. decembrī, plkst. 18.15 LU Sociālo zinātņu fakultātē notika studiju kursa “Sociālo zinātņu pētījumu metodoloģija” sestā nodarbība doktorantiem, kuras pirmo daļu par zinātniskās publicēšanās pamatjautājumiem vadīja LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga.

Lektore vispirms sniedza nelielu ieskatu zinātniskās publicēšanās vēsturē, pēc tam pievērsās zinātniskā raksta struktūras elementu raksturojumam, norādot, ka liela nozīme ir ne tikai raksta pamatteksta daļai, bet arī tā nosaukumam, kopsavilkumam un atslēgas vārdiem, kas sniedz aprakstošo informāciju un nodrošina meklēšanas iespējas tiešsaistes datubāzēs un globālajā tīmeklī. Raksta nosaukums un kopsavilkums rada pirmo priekšstatu par rakstu un rada vēlmi iepazīties ar raksta saturu, kā arī piesaista redaktoru un recenzentu interesi raksta publicēšanas procesā. Svarīga loma ir arī autorības ziņu un institūcijas piederības precīzai un vienveidīgai noformēšanai, jo tas veicina pētnieka un institūcijas atpazīstamību un to publicēto darbu apkopošanu.

Īpaša uzmanība veltāma citēšanas sistēmai – atsauču organizēšanas un noformēšanas veida izvēlei atbilstoši nozares un žurnāla prasībām (APA, MLA, IEEE, Hārvarda sistēma u.c.). Pētniecības un atsauču noformēšanas procesā var izmantot arī dažādus maksas un bezmaksas citēšanas un atsauču organizēšanas rīkus – Zotero, Mendeley, EndNote u.c.

Nodarbībā tika raksturoti arī žurnālu izdošanas veidi – tradicionālais publicēšanas veids, Open Access un hibrīdžurnālu izdošana. Arvien lielāku nozīmi Eiropas pētniecības telpā iegūst atvērtās zinātnes ideja – brīva piekļuve pētniecības publikācijām un datiem tiešsaistē.

Lektore tālāk pievērsās publicēšanās procesa posmu raksturojumam, žurnāla izvēlei, deva padomu kā izvairīties no publicēšanās viltus žurnālos. Izvēloties žurnālu, kur publicēties, jāņem vērā žurnāla pārstāvētā nozare, tā ietekmes faktors vai citi bibliometriskie rādītāji, jāizpēta žurnāla tīmekļa vietne un rakstu akceptēšanas nosacījumi.

Nodarbības gaitā varēja gūt ieskatu zinātnisko rezultātu novērtēšanas sistēmās, kas palīdz izmērīt, novērtēt un salīdzināt atsevišķu autoru un institūciju nozīmi un ieguldījumu zinātniskajā pētniecībā. Tika raksturoti dažādi bibliometriskie rādītāji  - ietekmes faktors (JIF), kvartile, CiteScore, SNIP, Hirša indekss u.c., kā arī demonstrēti praktiski piemēri bibliometrisko mērījumu pielietojumā citējamības datubāzēs Web of Science un Scopus.

Topošie rakstu autori tika arī aicināti izmantot LU Bibliotēkas piedāvātās nodarbības un konsultācijas par publicēšanās procesu, tiešsaistes e-resursu, bibliogrāfisko un citējamības datubāzu Web of Science un Scopus izmantošanu.