Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU Bibliotēkas izstādē “Rakstu ceļš” skatāma senākā zināmā vēveru grāmata Latvijā
LU Bibliotēka
05.11.2018.

Sagaidot Latvijas simtgadi, no 30. oktobra Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Kalpaka bulvārī (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā ) atklāta izstāde “Rakstu ceļš”, kurā pirmo reizi plašākai publikai eksponēts unikāls rokraksts – ar 1771. gadu datēts Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa ar roku zīmēts audumu rakstu krājums. Izstāde tapusi sadarbībā ar Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" tautas lietišķās mākslas studijām.

Izstāde “Rakstu ceļš” veltīta latviešu rakstu un ornamentu pētniecības dažādiem virzieniem, tiecoties iezīmēt konkrētu personību ieguldījumu. Ekspozīcijā iekļautā informācija par nozīmīgākajiem latviešu rakstu pētniekiem skatītājam sniedz iespēju ieraudzīt viedokļu daudzveidību un publikāciju dažādību. Izstādes centrālajā vitrīnā izvietota izdevumu izlase no LU Bibliotēkas krājuma, kas uzskatāmi ilustrē galvenos latviešu rakstu pētniecības virzienus.

Ekspozīcijas stūrakmeni veido rokraksts no LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas – Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa sastādīts rakstu krājums, kas ir senākā zināmā vēveru grāmata Latvijā. Gūt ieskatu vēveru grāmatu vēsturē izstādes apmeklētājiem palīdz anotācija, ko veidojusi LU Latvijas vēstures institūta vadošās pētniece un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Dr.hist. Aija Jansone. Līdz pat 19. gs. beigām mūsdienu Latvijas teritorijā audēji amata pramses apguva ģimenē vai pie meistara. Eiropā audējiem jau 16. gs. tika izdoti speciāli mācību līdzekļi. Tā kā šo iespieddarbu visiem nepietika, audēji rokrakstā veidoja savus audumu rakstu zīmējumus - vēveru grāmatas, kuras tautā sauca arī par rakstraudžiem. Dr.hist. Aija Jansone atzīmē, ka LU Bibliotēkās krājumā esošais manuskripts – vēvera Miķeļa darbs - ir Latvijā senākā zināmā vēveru grāmata.

Izstādes ekspozīciju bagātina Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" tautas lietišķās mākslas studiju daiļamata meistaru darbi. Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Cilnis” vadītāja, tautas daiļamata meistara Longina Švirevica veidotie sieviešu vainagi demonstrē novadu dažādību. Sieviešu vainagu grupā ar īpašu krāšņumu izceļas TLMS “Cilnis” meistares Annas Nellijas Švirevicas Kurzemes spangu vainagi ar pērļu vijumu, savukārt Zemgales krekla saktas un Zemgales ņiebura pogas darinājis studijas dalībnieks Aigars Lieckalniņš.

Tautas daiļamata meistares Maijas Maskalānes vadītā TLMS “Vasa” izstādē piedalās ar pinumiem – greznu šķīvi un cibiņām, kas darinātas no egļu saknēm un kārklu klūgām. Filigrānos pinumus veidojušas tautas daiļamata meistares Maija Maskalāne, Anita Kivcāne, Maija Pubule un studijas dalībniece Laura Store. Līdzās - tautas daiļamata meistares Irisas Blumates vadītās TLMS “Draudzība” dalībnieces Ilzes Zembergas austais greznais vilnas audums.

Izstādi noslēdz tautas daiļamata meistares Džeimas Kriķes vadītās TLMS “Plastika” dalībnieku veidotās grāmatas striķu sējumā, kas darinātas izmantojot pacēluma un karsto tehniku. Grāmatas veidotas pēc seniem paraugiem un lieliski iekļaujas LU Bibliotēkas izstādes kompozīcijā.

Izstāde tika atklāta 30. oktobrī konferences “Latvisko vērtību atspoguļojums tautas materiālajā un garīgajā kultūrā” ietvaros.  

Izstāde skatāma līdz 2019. gada 30. janvārim.