Informatīvs palīglīdzeklis "Zinātniskā publicēšanās"

Pētījumu rezultātu (publikācijas un datu) publicēšana ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Publikācijas gatavošana un publicēšana ir laikietilpīgs process, jo tās autoram jāpārzina akadēmiskā rakstīšana, zinātniska raksta struktūra, publicēšanās process, publicēšanās ētika. Tāpat autoram jāprot izvēlēties atbilstošs žurnāls, kurā publicēt rakstu, jābūt priekšstatam par zinātnisko sasniegumu novērtēšanu savā zinātniskajā institūcijā un pētījumu projektos. Vienlaikus autoram ir jāorientējas pētījuma rezultātu popularizēšanas iespējās, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.c.

Saistībā ar to, ka arvien lielāku nozīmi iegūst pētījuma datu publicēšana kopā ar publikāciju zinātniskā žurnālā, pētniekiem ir jāpārzina datu kopu atbilstoša apstrāde un publiskošana, kā arī jābūt priekšstatam par pētījuma rezultātu ilgtermiņa saglabāšanu.

Lai atvieglotu zinātniskās publicēšanās procesu, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir izveidojusi informatīvu palīglīdzekli, kurā apkopoti būtiskākie materiāli par publicēšanos. Šo materiālu laika gaitā plānots papildināt ar jaunu informāciju.

Ierosinājumus un komentārus lūdzam sūtīt sastādītājai uz e-pastu: gita.rozenberga@lu.lv

Katram uz kvalitāti orientētam zinātniskajam izdevumam ir izstrādāti nosacījumi, kas ietver prasības publicēšanai iesūtītai publikācijai, ieskaitot raksta struktūru. Visbiežāk zinātniskās publikācijas noformē pēc IMRAD struktūras. IMRAD nozīmē: ievads (Introduction), metodes un materiāli (Methods), rezultāti (Results), rezultātu apspriešana - diskusija (Discussion) (sk. 1. att.). Tās ir publikācijas pamatdaļas un aizņem visvairāk lappušu.

 1. att. Zinātniskā raksta pamatstruktūra (4)

Pētnieks J.M. Sveilzs (J.M. Swales) publikācijas pamatdaļas apraksta kā zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modeli (Hourglass Model), savukārt M. Derntls (M. Derntl) modeli papildina ar citām svarīgām teksta daļām: nosaukums, kopsavilkums, bibliogrāfisko atsauču saraksts (sk. 2. att.).

 2. att. Zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modelis (1)

 

Iegaumē!

Pirms publikācijas gatavošanas iepazīsties ar žurnāla nosacījumiem.

Akadēmiskām, zinātniskām institūcijām, struktūrvienībām var būt sava publicēšanās politika.

 

Publikācijas titullapa

Publikācijas titullapa ir raksta pirmā lapa un tā satur nozīmīgu informāciju, kurai jābūt pietiekoši detalizēti atspoguļotai un skaidri noformētai. Šajā lapā ir jāiekļauj visa informācija, kas nepieciešama lasītājam, lai noteiktu raksta saturu, tā autoru (-us), raksta izcelsmi un publikācijas veidu. Titullapa tiek pievienota publikācijai raksta sagatavošanas beigās.

Titullapa var saturēt šādus elementus: publikācijas nosaukumu, autorus, katra autora piederību, korespondējošo autoru, atslēgas vārdus, abreviatūru sarakstu, publikācijas veidu, vārdu skaitu, informāciju par finansiālo atbalstu u.c. Publikācijas titullapas informācijas izvietojums atšķiras elektroniskajai lejupielādes PDF versijai un tiešsaistes versijai (sk. 3. un 4. att.).

3. att. Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums tiešsaistes versijai

 

4. att. Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums elektroniskajai lejupielādes versijai PDF formātā

 

Nosaukums

Nosaukumu lasītājs ierauga pirmo, tāpēc tam jābūt pietiekoši detalizētam, lai tas raksturotu publikācijas saturu un to varētu saprast arī nespeciālisti. Nosaukumam skaidri un efektīvi jānorāda pētījuma galvenie jēdzieni, konteksts un nozīme. Optimāls nosaukuma garums ir 14 līdz 16 vārdi.

Iegaumē!

Nosaukums ir viena no primārajām teksta daļām, no kura tiek ņemti dati indeksācijai un informācijas meklēšanai datubāzēs un tīmeklī.

 

Autorība un piederība institūcijai

Titullapa papildu nosaukumam ietver arī informāciju par raksta autorību, kas sniedz detalizētas ziņas par pētījuma dalībniekiem (un to pārstāvētām institūcijām). Dažādās pētniecības nozarēs ir atšķirīgi nosacījumi, kādā secībā autori jāparāda publikācijā. Piemēram, bioloģijas nozarēs pamatprincips ir kā pirmo norādīt pētnieku, kas veicis un uzrakstījis lielāko pētījuma daļu, savukārt, pēdējam sarakstā jābūt nosauktam laboratorijas galvenajam pētniekam. Fizikas nozarēs pētījumu veikšanā var būt iesaistīti daudzi dalībnieki un tur pamatā pieņemts dalībniekus sarakstā iekļaut alfabēta secībā. Iesniedzot rakstu, jau pirmajā reizē ir jānorāda visi autori.

Visiem zinātniskajiem rezultātiem ir standartizēti jānorāda autorība un piederība institūcijai, jo:

  • tā ir laba zinātniskās komunikācijas prakse;
  • veicina starptautisko bibliogrāfisko, citējamības, pilntekstu datubāzu, digitālo arhīvu un repozitoriju spēju identificēt un apstrādāt visas vienības, kuru autorība pieder konkrētai personai un/vai iestādei, kā vienu veselu;
  • veicina institūcijas un individuāli katra pētnieka atpazīstamību bibliometriskās analīzēs;
  • ļauj efektīvāk automātiski savākt datus no datubāzēm un integrēt tos zinātnisko institūciju informācijas sistēmās;
  • pozitīvi ietekmē iestādes atzinību starptautiskos reitingos.

 Iegaumē!

Pirms raksta noformēšanas iepazīsties ar nozarē valdošajām tradīcijām un vadlīnijām, kā arī noskaidro, vai zinātniskajai iestādei, kuru pārstāvat, ir izstrādātas rekomendācijas, kā pieņemts norādīt autorību un piederību.

 

Kopsavilkums

Kopsavilkums ir viens no lasītākajiem publikācijas elementiem, kas parasti sastāv no 100 līdz 250 vārdiem. Tas lasītājiem dod priekšstatu par publikācijas saturu, rosina interesi izlasīt visu publikāciju. Efektīvi uzrakstīts kopsavilkums palīdzēs pārvarēt pirmo atlasi, iesniedzot rakstu žurnāla un cita izdevuma redakcijā, un nokļūt to publikāciju vidū, kurām tiek veikta recenzēšana. Kopsavilkuma saturs ir arī ļoti būtisks, lai nodrošinātu tā atpazīstamību, izmantojot meklētājprogrammas un indeksācijas datubāzes.

 

Atslēgas vārdi

Lasītājiem pirmo reizi apskatot publikāciju, atslēgas vārdi palīdz ātri izprast tās saturu, kā arī nodrošina labāku publikācijas atrašanu tīmeklī un tiešsaistes datubāzēs. Atslēgas vārdiem ir jāpapildina nosaukumā ietvertā informācija, izmantojot jēdzienus un vārdus, kas ir gana izplatīti attiecīgajā nozarē vai nozaru grupā (pamatā starptautiskā līmenī).

Iegaumē!

Izvairies no pārāk plašu jēdzienu izmantošanas.

Atslēgas vārdus palīdz izdomāt iepazīšanās ar citu, līdzīga satura publikāciju atslēgas vārdiem.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

Prezentācija “Basics of Paper Writing and Publishing in TEL” (Autori: Michael Dental, Milos Kravcik, Ralf Klamma)

Videoieraksts “Zinātniskas publikācijas struktūra” (“Structure of a research paper”) (Autors: John McDonald)

Videoieraksts “Zinātnisko publikāciju nosaukumi” (“Research Paper Titles”)  (Autore: Sheryl Holt)

Videoieraksts “Kā uzrakstīt zinātniskās publikācijas nosaukumu” (“How to Write a Research Paper Title”)  (Autorība: WORDVICE)

Publicēšanas process sastāv no vairākiem posmiem (sk. 5.att.). Pirmais posms ir publikācijas iesniegšana žurnāla redakcijai, ko veic autors. Mūsdienās lielākā daļa žurnālu piedāvā publikāciju iesniegt elektroniski, izmantojot žurnāla tīmekļa vietni, speciālu iesniegšanas vadības sistēmu vai nosūtot uz redakcijas e-pastu. Šajā posmā ir svarīgi, lai autors ievērotu attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas, jo neatbilstības gadījumā publikācija var tikt noraidīta neatkarīgi no zinātniskā ieguldījuma un satura kvalitātes. Visbiežākās autoru pieļautās kļūdas šajā posmā ir:

  • neatbilstība raksta noformējuma prasībām konkrētā žurnālā (piem., nepareizs burtu izmērs, rindu atstarpes, lappušu numerācija, citēšanas stils, attēlu un tabulu izvietojums);
  • pārsniegts publikācijas maksimālais izmērs (vārdu skaits, lappušu skaits);
  • temats neatbilst žurnāla saturam.

Ja prasības ir izpildītas, tad publikācija tiek izskatīta publicēšanai. Iesniedzējam tiek paziņots par lēmumu. Pēc tam redaktors piesaista recenzētājus, parasti trīs, taču dažādiem žurnāliem var atšķirties raksta pārskatīšanā iesaistāmo ekspertu skaits. Eksperti, sniedzot ieteikumus autoram par nepieciešamajiem uzlabojumiem, papildus palīdz arī redaktoram pieņemt lēmumu par raksta publicēšanu. Kad recenzēšana pabeigta, redaktors apkopo ekspertu komentārus un pieņem lēmumu, kādu atbildi sūtīt autoram:

  • pieņemts publicēšanai (publikācijas pieņemšana ar pirmo reizi bez uzlabošanas – tā notiek ļoti, ļoti reti);
  • nepieciešama publikācijas pārskatīšana (redaktors pieprasa autoram pārskatīt publikāciju un ieviest nepieciešamās izmaiņas, ņemot vērā redaktoru ieteikumus un komentārus; pēc pārstrādātās raksta versijas saņemšanas redaktors pieņem lēmumu par publicēšanu vai, ja nepieciešams, vēlreiz nosūta recenzentiem, parasti tiem, kuru komentāri bijuši viskritiskākie);
  • noraidīts (vēstulei var tikt pievienoti recenzentu komentāri, kas var noderēt publikācijas pārstrādāšanai un iesniegšanai citā atbilstošākā žurnālā).

5. att. Vienkāršota aktivitāšu shēma publicēšanās procesam žurnālā (1)

Jāņem vērā tas, ka aizvien pieaugošs žurnālu skaits pieņem tā sauktos “camera ready papers”, proti, rakstus, kas iesniedzami tādā formātā un izskatā, kādā tie parādās pavairoti žurnālā. Šajos gadījumos pastāv īpaši stingras prasības raksta noformēšanai.

Iegaumē!

Pirms raksta iesniegšanas ievēro attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Basics of research paper writing and publishing” (Autors: M.Derntl)

“7 steps to publishing in a scientific journal”  (Autors: Aijaz A. Shaikh)

Publikācijai atbilstoša žurnāla piemeklēšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ieteicams orientēties nozares un starpnozaru žurnālu klāstā.

Izvērtējot žurnāla kvalitāti, jāpievērš uzmanība izdevēja tīmekļa vietnei – vai skaidri norādīts izdevēja nosaukums, kontaktinformācija, vai izdevējs iesaistīts ar nozari saistītās organizācijās, vai žurnāla nosaukums ir oriģināls, vai redkolēģijā iekļauti nozarē atzīti eksperti, vai žurnāla vietnē norādīta redkolēģijas locekļu piederība akadēmiskām un zinātniskām institūcijām un kontaktinformācija (vēlams arī iepazīties ar redkolēģijas locekļu zinātnisko interešu loku un pieredzi).

Žurnālu vērtība var tikt raksturota arī ar dažādu bibliometrisko rādītāju mērīšanu: žurnālu ietekmes faktors (Journal Impact Factor – JIF)*, CiteScore**, kvartile (Q1, Q2, Q3, Q4)***, SNIP (Source Normalized Impact per Paper)**** u.c. Viens no populārākajiem ir žurnālu ietekmes faktors, kas ļauj salīdzināt žurnālus konkrētu nozaru ietvaros (kas definētas datubāzē Web of Science Core Collection). Savukārt, Scopus datubāzē ir ieviests līdzīgi aprēķināts rādītājs CiteScore (sk. 7. att.). Abas datubāzes piedāvā atlasīt žurnālu sarakstus, iepazīties ar rādītājiem un salīdzināt tos.

7. att. Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (2)

 

Arī žurnālu tīmekļa vietnēs parasti tiek norādītas rādītāju vērtības. Izmantojot rādītājus žurnālu salīdzināšanai, ir jāpārliecinās, vai žurnāla tīmekļa vietnē tie ir korekti norādīti (Web of Science un Scopus datubāzēs būs jaunākā informācija, jo pēc tieši šo datubāzu satura tiek aprēķināti rādītāji), jāiepazīstas ar citā konkrētā nozarē iekļautiem žurnālu rādītājiem, jāpārdomā vai autora radītā publikācija ir pielīdzināma rakstiem, kas publicēti interesējošajā žurnālā.

Izvēloties žurnālu, ir rūpīgi jāiepazīstas ar žurnāla mērķi un jomu, rakstu pieņemšanas nosacījumiem un jāpārskata jaunākie žurnāla numuru raksti, lai izdarītu secinājumus, vai autora raksts iederas konkrētā žurnālā, tāpat, lasot rakstus, autors var labāk izjust vēlamo rakstības stilu un valodu.

Žurnāla atpazīstamība ir ļoti vērtīgs kritērijs, pēc kura izvērtēt izdevumus. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, kur žurnāls tiek indeksēts – vai žurnāls iekļuvis lielākajās bibliogrāfiskajās un citējamības datubāzēs; vai tas tiek indeksēts citās lielākajās datubāzēs, kuras autors un citi pētnieki regulāri izmanto savā jomā.

Zinātniskās institūcijas un pētījumu projektu finansētāji parasti ir izstrādājuši prasības, kuras skar arī pētnieku darba rezultātu publiskošanas jautājumus un kuras ir saistoši iepazīt institūcijai piederīgajam autoram. Piemēram, var būt šādas prasības:

  • deponēt gala rakstu konkrētā starptautiskā digitālā arhīvā;
  • autoram jābūt izveidotam profilam ORCID (Open Researcher and Contributor ID) datubāzē un raksti jāpublicē, norādot autora identifikācijas numuru ORCID;
  • rakstam pēc publicēšanas 12 mēnešu laikā jābūt atvērtā piekļuvē;
  • autortiesībām jāpaliek autoram;
  • rakstam jābūt publicētam ar Creative Commons licenci;
  • publikācijai jābūt publicētai atvērtās piekļuves žurnālā;
  • jāveic ar rakstu saistīto datu publiskošana.

*1 Žurnālu ietekmes faktors (JIF) tiek aprēķināts tikai zinātniskajiem žurnāliem, kuri ir indeksēti Web of Science Core Collection datubāzē vismaz pilnus trīs iepriekšējos gadus. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

**2 CiteScore rādītājs tiek aprēķināts žurnāliem, kuri ir indeksēti Scopus datubāzē. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

***3 Kvartiles (Q1, Q2, Q3, Q4) rādītājs tiek piešķirts žurnāliem, balstoties uz JIF rādītājiem Web of Science Core Collection datubāzē. Žurnāliem konkrētā (pēc datubāzē izmantotā nozaru dalījuma) nozarē tiek salīdzinātas JIF vērtības, un, piemēram, 25% ar augstāko vērtību tiek piešķirta Q1, attiecīgi nākošajiem 25% – Q2. Līdzīgi kvartiles tiek piešķirtas arī Scopus datubāzē, taču tur izmanto CiteScore vērtības.

****4 SNIP (Source Normalized Impact per Paper) rādītāju izmanto zinātniskās publikācijas kontekstuālās citēšanas ietekmes mērīšanai. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

 

Iegaumē!

Izvēloties žurnālu, pārdomā kādai mērķauditorijai publikācija adresēta (konkrētās nišas pētniekiem, starpnozaru, praktiķu auditorijai) un vai pētījumam ir lokāla vai starptautiska nozīme.

Pārliecinies, cik būtiski ir konkrētā gadījumā koncentrēties tieši uz žurnāliem aprēķinātiem rādītājiem (piem., varbūt publikācijai ir lielāka nozīme nokļūt žurnālā, kuru pamatā lasa praktiķu auditorija nevis zinātnieki (praktiķiem adresētiem žurnāliem visbiežāk nebūs aprēķināti rādītāji)).

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Bibliometriskie rādītāji Web of Science un Scopus datubāzēs” (Autors: LU Bibliotēka)

Rīks žurnālu izvēlei Elsevier Journal Finder

Rīks žurnālu izvēlei Master Journal List

Rīks žurnālu izvēlei Springer Nature Journal suggester

Autoriem, izvēloties žurnālus, kur publicēt zinātniskos rakstus, ir jāizvairās no viltus žurnāliem (angļu valodā tie tiek apzīmēti kā fake journals, predatory journals, suspicious journals, illegitimate journals).

Kritēriji viltus žurnālu atpazīšanai:

  • aizdomīgi ielūgumi e-pastā publicēties žurnālā vai kļūt par žurnāla redaktoru (autoriem jāpievērš pastiprināta uzmanība e-pasta autorības informācijai);
  • augstas izdošanas izmaksu cenas (vai aizdomīgi mazas) un papildus izmaksas sīkā drukā;
  • nav paskaidrota atteikšanās politika;
  • viltus žurnālu izdevēji patur uz mūžīgiem laikiem visas autortiesības (bieži nav minēts aicinājuma vēstulē vai žurnālā tīmekļa vietnē, savukārt, līgumā minēts sīkā drukā), kas liedz autoram iespēju pētījumu publicēt citā reālā zinātniskā žurnālā;
  • netiek nodrošināts recenzēšanas process (pretēji solītajam);
  • ļoti agrs publicēšanas datums;
  • norādīti nepatiesi  žurnāla novērtējumi  (piem., žurnālu ietekmes faktors) vai iekļauti viltus rangu sarakstos;
  • izveidotas viltus tīmekļvietnes un/vai pozicionē sevi kā kādu jau radītu prestižu žurnālu vai kā piesaistītu prestižai universitātei (autoriem jāpievērš uzmanība tīmekļvietnes adresei);
  • žurnāla jomu uzskaitījumā ir uzskaitītas nozares, kas nav savstarpēji saistītas;
  • tīmekļvietne un sarakste satur pareizrakstības un gramatikas kļūdas;
  • manuskripta apstrādes apraksts ir īss vai vispār nepastāv;
  • manuskripti jāiesniedz ar e-pasta starpniecību (īpaši jāpiesargās, ja e-pasta servera adrese (daļa aiz simbola “@”) nav organizācijai vai žurnālam piederīga;
  • trūkst informācijas par publikācijas digitālo saglabāšanu;
  • var piedāvāt piedalīties viltus konferencēs (scam conferences), kuras reāli nenotiek vai to organizēšanai tiek izmantotas krāpnieciskas metodes (piem., izsludināts, ka piedalīsies Nobela prēmiju laureāti nozarē; netiek nodrošināti konferenču rakstu krājuma recenzēšanas un izdošanas pakalpojumi).

 

Lai autoriem palīdzētu izvairīties no viltus izdevējiem un žurnāliem, speciālisti sagatavo un publisko sarakstus tīmekļa vietnē Stop Predatory Journals.

Izdevējdarbības, zinātniskās komunikācijas, informācijas pārvaldības un bibliotēku jomu organizācijas apvienojušās kopīgā iniciatīvā un izstrādājušas ceļvedi, kas palīdz pētniekiem identificēt uzticamus žurnālus, kur publicēt pētījumu rezultātus. Rezultātā izveidota tīmekļa vietne Think. Check. Submit.

Videoieraksts “Domā. Pārbaudi. Iesniedz.” (“Think. Check. Submit.”)  (Autorība: Think. Check. Submit.)

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Thirteen ways to spot a ‘predatory journal’ (and why we shouldn’t call them that)” (Autors: L. Shamseer)

“Fake Journals: Their Features and Some Viable Ways to Distinguishing Them” (Autori: Esfe M. Hemmat, S.Wongwises, A.Asadi, M.Akbari)

“Beware! Academics are getting reeled in by scam journals” (Autors: A. Gillis)

 

Citējamības datubāzēs tiek uzkrāta informācija par zinātniskiem žurnāliem, konferenču ziņojumiem un grāmatām dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā. Datubāzes satur publikāciju bibliogrāfisko un citēšanas informāciju, kopsavilkumus un citu informāciju.

Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un turpmāk indeksēti* datubāzēs Scopus un Web of Science Core Collection. Ekspertu izstrādātie kritēriji palīdz datubāzu saturu uzturēt kvalitatīvā līmenī (kritēriji tiek ņemti vērā arī īstenojot ikgadējo atkārtotas novērtēšanas programmu).

Kritēriji žurnālu iekļaušanai Scopus:

  • Satur zinātniski recenzētas publikācijas;
  • Publiski pieejama informācija par zinātniskās recenzēšanas un publicēšanās procesu šajā žurnālā;
  • Publiski pieejama informācija par publicēšanās ētiku;
  • Žurnālam ir tīmekļa vietne angļu valodā (vai paralēli vietējā un angļu valodā);
  • Tiek izdots vismaz jau divus gadus;
  • Žurnālam ir unikāls nosaukums, kas nav identisks ar jau indeksētiem izdevumiem datubāzē Scopus;
  • Žurnālu numuri tiek publicēti regulāri;
  • Jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN**), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
  • Žurnāla rakstiem tiek piešķirti DOI (Digital Object Identifier) digitālie objekta identifikatori;
  • Saturs jāveido atbilstoši starptautiskai auditorijai, tostarp arī noformējums (tas ir: publikāciju nosaukumi, kopsavilkumi, atslēgvārdi angļu valodā; autori latīņu rakstībā; atsauces latīņu rakstībā);
  • Redkolēģijā un autoru vidū jābūt pārstāvjiem no dažādām valstīm;
  • Redkolēģijā ir eksperti žurnāla zinātņu nozarēs;
  • Uz žurnāla publikācijām jābūt atsaucēm jau Scopus datubāzē indeksētos izdevumos.

Žurnālu iekļaušanai Web of Science Core Collection ir izstrādāti trīs pakāpju kritēriji:

1. pakāpe:

  • Žurnālam jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
  • Žurnāla nosaukumam jāatbilst tā saturam un kopienai, kas to veido. Nosaukums konsekventi jānorāda raksta, žurnāla numura, žurnāla un tīmekļa vietnes līmenī;
  • Informācijai par izdevēju vai žurnāla veidotāju, tostarp izdevniecības nosaukumam jābūt skaidri norādītam, arī kontaktinformācijā jānorāda tieši fiziskā adrese;
  • Gadījumos, kad tiek izdota gan elektroniskā, gan drukātā versija, obligāti jānorāda informācija par žurnāla tīmekļa vietnes adresi un pilntekstu pieejamību;
  • Web of Science darba grupai jānodrošina pilna pieeja izdevumam;
  • Jābūt pieejamai informācijai par zinātniskās recenzēšanas procesu;
  • Jānorāda kontaktinformācija žurnāla galvenajam redaktoram un citiem svarīgākajiem žurnāla veidošanas komandas darbiniekiem, lai būtu iespējama tieša saziņa Web of Science darba grupai un žurnāla personālam.

2. pakāpe:

  • Galvenā redaktora un redkolēģijas locekļu piederībai un ģeogrāfiskajai daudzveidībai jābūt pietiekoši plašai un atbilstošai izdevuma saturam.
  • Neatkarīgi no valodas, kādā publicēts raksts, žurnālā jābūt pieejamam precīzam publikācijas virsraksta un kopsavilkuma tulkojumam angļu valodā.
  • Atsaucēm, autoru vārdiem, uzvārdiem un piederībai pie zinātniskās institūcijas jābūt sniegtai, izmantojot latīņu alfabētu.
  • Virsrakstos, kopsavilkumos un citos tekstos, kur izmantota angļu valoda, tai jābūt skaidrai un saprotamai globālai auditorijai.
  • Žurnālam jādefinē žurnāla numuru iznākšanas biežums un atbilstoši norādītajam grafikam jāizdod izdevumi.
  • Žurnāla tīmekļa vietnē jābūt precīzai informācijai, navigācijas sistēmai jānodrošina ērta piekļuve žurnālā publicētajam saturam, kā arī citām žurnāla darbību raksturojošām sadaļām (piemēram, par redkolēģiju, norādījumiem autoriem, informācija par recenzēšanas procesu utt.). Žurnāla tīmekļa vietnei ir jābūt skaidri saistītai ar izdevēja tīmekļa vietni un otrādi.
  • Žurnālam jāsniedz informācija par publicēšanās ētikas prasībām.
  • Jānorāda detalizēta informācija par redkolēģijas sastāvu (tostarp katra redkolēģijas biedra piederība pie institūcijas un valsts).
  • Jānorāda detalizēta informācija par visiem autoriem un to piederība.

3. pakāpe:

Trešā pakāpē nosacīti ir divi posmi. Pirmajā posmā eksperti no datubāzes Web of Science Core Collection pārbauda vai žurnāla saturs atbilst tā definētajam nosaukumam, tematiskajam aptvērumam un prasībām, kā arī pievērš uzmanību žurnāla redkolēģijas sastāvam un autoriem, kas žurnālā publicēti, un tam, vai tiek izmantoti nozarē praktizētie principi un standarti. Otrajā posmā tiek mērīta žurnāla ietekme, balstoties uz citēšanas aktivitāti, kā primāro ietekmes rādītāju.

* indeksēt – sakārtot žurnālu un to rakstu, kā arī citu izdevumu raksturojošos datus (piemēram, atslēgvārdus, nosaukumu, autoru, izdevēju u.c.), kā arī datubāzēs izmantotās kontrolētās vārdnīcas kopējā sistēmā, lai nodrošinātu informācijas meklēšanu.

** ISSN (angļu val. International Standard Serial Number – Starptautiskais seriālizdevuma standartnumurs) ir unikāls seriālizdevumu identifikators, ko lieto tirdzniecībā, bibliotēku sistēmās un katalogos. Plašāk šeit.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Content Policy and Selection” (Autors: Elsevier)

“Pre-evaluation of Scopus submission” (Autors: Elsevier)

“Web of Science Journal Evaluation Process and Selection Criteria” (Autors: Clarivate Analytics)

 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver arvien jaunas iespējas un risinājumus zinātniskajai komunikācijai un informācijas apmaiņai. Jauni risinājumi ļauj autoriem izcelt un popularizēt savu pētījumu, tostarp publikācijas un citus izpētes rezultātus plašākai auditorijai ar mērķi palielināt lasītāju loku, citējumu skaitu un ietekmi pārstāvētās zinātņu nozarēs.

Tīmeklī pieejamais zinātniska satura apjoms ir strauji pieaudzis un turpina augt. Rezultātā pētniekiem jāsastopas ar lielu izaicinājumu atrast nepieciešamo informāciju, lai labi pārzinātu jaunākos atklājumus nozarē, kā arī, lai informētu interesentus par saviem atklājumiem un pētnieciskajiem rezultātiem. Savukārt lasītāji un citi interesenti, laika limita un informācijas pārbagātības dēļ, vēlas viegli/ērti/ātri atrast un piekļūt vajadzīgajai informācijai, kas, savukārt, nesaskan ar zinātniskām publikācijām raksturīgo formātu, kur bieži iekļauti gari nosaukumi un sarežģīti kopsavilkumi. Lasītāji arvien biežāk meklē risinājumus, kur var ātri pārlūkot un identificēt interesējošo saturu, un šim nolūkam labi noder pielāgoti metadati (piem., īsi virsraksti, kopsavilkumi vienkāršā valodā, pētījuma ietekmes paziņojumi attiecīgās jomas pašreizējo zināšanu vai sociālekonomiskas un/vai vides kontekstā (impact statement) u.c.)

Blakus tradicionālajām izpētes rezultātu izplatīšanas formām (konferences, prezentācijas, tīklošanās pasākumi klātienē u.c.) palielinās to pētnieku skaits, kuri vēlas izplatīt informāciju par savu darbu, izmantojot tiešsaistes tīklus (online networks).

Lai veicinātu atpazīstamību, interesenti var:

  • Izveidot un uzturēt tiešsaistes profilu/us;
  • Iesaistīties zinātnes komunikācijas tīklos savā nozarē/ēs;
  • Izveidot profilus sociālajos tīklos;
  • Rakstīt emuāru, sniedzot pētījuma kopsavilkumu vieglāk uztveramā un interesi piesaistošā formā, kā arī pievienojot saiti uz publicēto darbu;
  • Izmantot multimediju failus, kas palīdzētu izskaidrot pētījumu un parādīt to plašākā kontekstā;
  • Pievienot publikācijām saites uz izpētes datu kopām;
  • Izveidot papildus metadatus, lai palīdzētu meklētājprogrammām efektīvāk atrast publikāciju (tostarp īsu publikācijas nosaukuma formu (Running Title));
  • Izmantot unikālos identifikatorus (piem., ORCID ID, DOI u.c.);
  • Uzraudzīt un mērīt atpazīstamības progresu.

 

Atbalsts no izdevējiem un zinātniskām institūcijām

Autors un autoru kolektīvs vislabāk pārzina savu pētījumu un var pavēstīt par to detalizētāk, tostarp izskaidrot kontekstu, tāpēc viņi ir galvenie atpazīstamības veicinātāji. Tomēr arī izdevēji piedalās savu izdevumu atpazīstamības un lasītāju loku palielināšanā, reklamējot žurnālus un citus izdevumus, piedāvājot dažādus komunikācijas kanālus un vadlīnijas autoriem publikāciju atpazīstamības veicināšanai. Dažādu izdevēju vadlīnijas pieejamas šeit:

BMJ:  https://authors.bmj.com/promote-your-paper/

Cambridge University Press: https://www.cambridge.org/core/services/aop-file-manager/file/5a1ebf1a2180a62106bb3f03/Refreshed-Guide-Top-10-ways-to-promote-your-article.pdf

Elsevier: https://www.elsevier.com/authors/journal-authors/submit-your-paper/sharing-and-promoting-your-article

Emerald Publishing: https://www.emeraldgrouppublishing.com/our-services/authors/promote-your-work

nature publishing group: https://www.nature.com/content/authortips/index.html

Oxford University Press: https://academic.oup.com/journals/pages/authors/promoting_your_article

Peter Lang: https://www.peterlang.com/page/marketing/marketing-your-book

SAGE: https://uk.sagepub.com/en-gb/eur/promote-your-article

Springer: https://www.springer.com/gp/authors-editors/journal-author/journal-author-helpdesk/after-publication#c14350

Taylor & Francis: https://authorservices.taylorandfrancis.com/ensuring-your-research-makes-an-impact/

Wiley: https://authorservices.wiley.com/author-resources/Journal-Authors/Promotion/index.html

Attiecībā uz zinātniskām institūcijām, daudzas no tām sniedz atbalstu pētījumu atpazīstamības veicināšanā, bet ne vienmēr ir skaidrs, kuri departamenti un darbinieki ir atbildīgi par šo pakalpojumu. Dažādās institūcijās šis pakalpojums tiek organizēts dažādi un ir vērtīgi noskaidrot, kā tas tiek organizēts autoru pārstāvētajās struktūrvienībās, institūcijās un citās organizācijās. Šajā jautājumā var palīdzēt departamenti un nodaļas, kuru atbildībā ir aktivitātes, kas saistītas ar, piemēram, zinātniskās darbības koordināciju un monitoringu, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, konkrētiem pētījumu projektiem, zinātnes komunikāciju, sabiedriskajām attiecībām, zināšanu pārnesi un pārvaldību, bibliotēkas pakalpojumiem, institūcijas tīmekļa vietni, personāla attīstību, pētniecības izcilības veicināšanu.

 

Tiešsaistes profilu izveidošana un uzturēšana

Profila, kurā apkopota informācija par zinātniskajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, izveidošana var autoriem sniegt daudz priekšrocību:

  • padarīt publikācijas un citus pētnieciskos rezultātus labāk atrodamus;
  • iegūt lielāku atpazīstamību zinātniskajā kopienā;
  • dibināt un piefiksēt jaunus kontaktus;
  • saņemt jaunāko informāciju par publikācijām, lai sekotu līdzi jaunākajiem atklājumiem un publikācijām savā jomā;
  • pievienoties diskusiju grupām;
  • gūt priekšstatu par lasītāju loku, izmantojot profilu platformas piedāvātos izmantošanas statistikas un/vai altmetrijas datus.

Kad ir pārdomāta atpazīstamības celšanas stratēģija un pieņemts lēmums kādā sociālā tīklā izveidos profilu, vērtīgi ir:

  • paredzēt pietiekoši daudz pūļu un laika sava profila uzturēšanai un atjaunināšanai, lai būtu lielāks ieguvums;
  • izmantot vairākas sociālo tīklu platformas, lai palielinātu lasītāju loku;
  • pievienot saites un/vai piesekot institūciju, organizāciju vai pētniecības nozaru kopienu profiliem;
  • sasaistīt dažādus savus profilus, pievienojot saites arī uz autoru profiliem sevis pārstāvētās institūcijas un citās vietnēs;
  • pievienot informāciju par interesējošajām jomām, tādejādi paverot iespēju saņemt attiecīgus ieteikumus tīkla izveidošanai;
  • pievienot fotoattēlu;
  • pievienot informāciju par savām publikācijām un, ja iespējams, pilntekstu vai saiti uz to. (Pētniekiem ar pieredzi labāk profilā pievienot visvairāk citētās vai citādi novērtētākās publikācijas; jaunajiem pētniekiem un doktorantūras studentiem piemērotāk būtu pievienot zinātniski recenzētus rakstus vai rakstus, kas iesniegti zinātniskā žurnālā recenzēšanai (preprint versiju);
  • pievienot mirkļbirkas/tēmturus, ja tas ir iespējams;
  • pievērst uzmanību sava profila sekotājiem un to skaitam;
  • pievienot citu svarīgu informāciju pētnieciskās darbības kontekstā (piem., par iegūtiem Grantiem, saņemtām balvām, publicētiem rakstiem, kas apraksta pētījumus (feature article));
  • pārliecināties autorlīgumā, vai un kādas ir tiesības kopīgot publikāciju sociālajos tīklos (gadījumā, ja nav  tiesību kopīgot, profilā var norādīt saiti, kas savienota ar izdevēja žurnāla vietni).

 

Noderīgi zinātniskās komunikācijas tīkli (pastāv bezmaksas un maksas versijas)

Academia.edu – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar dažādiem pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un sekot līdzi atpazīstamības metrikai*.

Mendeley – sociālais tīkls pētnieku sadarbības veicināšanai, tostarp piedāvā izveidot personīgo profilu, izmantot atsauču pārvaldības rīka pakalpojumus un veidot darba grupas ar kolēģiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

ResearchGate – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un veidot sadarbības tīklu, piedalīties diskusijās, saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

* Pētījumu rezultātu metrika mēģina kvantitatīvi noteikt publikācijas vai autoru pētījumu atpazīstamību un ietekmi zinātņu nozarē.

 

Citi atpazīstamības veicināšanai noderīgi sociālie tīkli un platformas

Facebook – plaši pazīstams sociālais tīkls, kas sniedz iespēju popularizēt savu darbu neformālā vidē, izmantojot savu/ izdevēja/ žurnāla lapu. Izvēloties izmantot Facebook, jāatceras, ja autors vēlas nodalīt privātās un profesionālās aktivitātes, tad jāizveido atsevišķs profils profesionālam komunicēšanas tīklam un attiecīgi jāuzaicina pievienoties savi kolēģi un citi zinātniskās kopienas interesenti.

Google Scholar Citations – ir viena no visatpazīstamākajām informācijas meklētājprogrammām, kas ļauj meklēt no viena punkta plašā akadēmisko informācijas resursu klāstā. Pieejams ir arī pakalpojums pētniekiem profilu izveidošanai (publiski vai privāti redzamu). Profilos var apkopot informāciju par publikācijām un sekot līdzi citējumiem. Autoriem jāatceras, ka Google Scholar Citations automātiski ģenerētais saraksts nav pilnībā precīzs, tāpēc tas jāpārskata un jāakceptē tikai atbilstošās publikācijas.

LinkedIn – ir pasaulē lielākais sociālais tīkls, kas pamatā orientēts uz saišu veidošanu profesionālām, tostarp uzņēmējdarbības, vajadzībām. Tas efektīvi palīdz veidot savu sociālo tīklu (tostarp apkopot informāciju par konferencēs satiktiem pētniekiem), kā arī veicina zinātnisko un citu darba sasniegumu atpazīstamību. LinkedIn piedāvā plašas iespējas labi strukturēt informāciju par sevi un savām profesionālajām interesēm.

Slideshare – platforma prezentāciju kopīgošanai.

Twitter – mikroemuāru vietne tiek izmantota, lai veicinātu pētījumu atpazīstamību, dalītos un diskutētu par aktuālām tēmām, kā arī ērti noder atgriezeniskās saites iegūšanai īsā formā. Lai veicinātu diskusijas un atgriezeniskās saites iegūšanu, nereti Twitter konts tiek izveidots un uzturēts konferencēm to norises laikā.

YouTube – platforma video/audio materiālu kopīgošanai. Pieejama iespēja veidot atsevišķus video/audio kanālus.

 

Iegaumē!

Pirms kopīgo zinātniskos rezultātus (publikācijas un to versijas, izpētes datus, prezentācijas u.c.) pārliecinies, kam pieder autortiesības, kas rakstīts autorlīgumā un vai nepastāv kādi ierobežojumi publicēto darbu kopīgot. Savukārt, ja darbs vēl nav publicēts, tad jāpārbauda, kādi ir potenciālā izdevēja nosacījumi.

Nereti autoru potenciālajiem sadarbības partneriem, pārstāvētajām institūcijām un pētījumu projektu finansētājiem interesē ne tikai žurnāla ietekmes faktors, bet arī plašāks zinātniskās publikācijas atpazīstamības un ietekmes rādītāju kopums, piemēram, altmetrijas rādītāji (lejupielāžu, skatījumu, komentāru, rekomendāciju, saglabātu grāmatzīmju, citējumu skaits u.c.) un Hirša indekss. Altmetrijas datus mēdz apkopot un piedāvāt dažādi zinātniskās komunikācijas tīkli, tiešsaistes platformas un rīki.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

Share Your Sci – tīmekļa vietne pētniekiem zinātniskās komunikācijas prasmju uzlabošanai

Videoieraksts “Social Media for Scientists - How to Promote Your Research” (Autori: Chaseedaw Giles, Janet Rowe, American Society for Microbiology)

Videoieraksts “Sharing science through story” (Autors: Fergus McAuliffe, TEDx)

“The A to Z of social media for academia” (Autors: Andy Miah)

“Improving Research Impact Through the Use of Media” (Autori: Eva Czaran , Malcolm Wolski, Joanna Richardson)

“Online collaboration: Scientists and the social network” (Autors: Richard Van Noorden)

Projekta “Innovations in Scholarly Communication” tīmekļa vietne (Autorība: Utrehtas universitāte)

Piemērs publikācijai, kurā izmantoti multimediji: “The top 100 papers: Nature explores the most-cited research of all time” (Autori: Richard Van Noorden, Brendan Maher, Regina Nuzzo)

Piemērs atraktīvai pētnieka mājas lapai: https://andymiah.net/ (Autors: Prof. Andy Miah)

 

Līdz 17. gadsimta vidum zinātniskā komunikācija un informācijas apmaiņa notika ar vēstuļu sarakstes, pētnieku pulcēšanās un diskusiju palīdzību. Savukārt, lai gūtu sabiedrības atzinību, pētniekiem bija jāsniedz sava zinātniskā sasnieguma izklāsts Londonas Karaliskajā biedrībā dabas zinību attīstīšanai (The Royal Society of London for Improving Natural Knowledge), kas biežāk tiek saīsināti dēvēta par Karalisko biedrību (The Royal Society). Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka savu pētījumu publicēšana grāmatas formā ir dārga un laikietilpīga, taču zinātnē bija svarīgi uzzināt par jaunatklājumiem pēc iespējas ātrāk. Zinātniskie žurnāli kā operatīvāka informācijas apmaiņas forma parādījās 17. gadsimta vidū. Pirmais žurnāls, kas publicēja oriģinālus zinātniskos eksperimentus, bija The Philosophical Transactions, kuru izdeva Londonas Karaliskās biedrības sekretariāts. Tā pirmais numurs iznāca 1665. gada 6. martā. Žurnālā publicēja rakstus, ņemot vērā, kad pētījuma lasījums noticis Karaliskajā biedrībā, kā apstiprinājumu, ka tā ir jauna un vērā ņemama publikācija. Pēc pētnieka R. B. Viljamsa (R. B. Williams) domām tas varētu būt iemesls, kāpēc mūsdienās pie rakstiem tiek norādīts rokraksta iesniegšanas datums.

Par zinātniskā žurnāla nozīmi pētniecībā un pirmā zinātniskā žurnāla rašanos var uzzināt Karaliskās biedrības videoierakstā “Zinātnes stāsti – zināšanas” (“Science stories – Knowledge”)

 

Zemāk pievienotajā tabulā labi parādītas saistības starp zinātniskās pētniecības procesu (iekšējais aplis) un pētījumu rezultātu izplatīšanu (ārējais aplis), ieskaitot šīs informācijas asimilāciju, kā rezultātā rodas jaunas idejas un pētījumi (iekšējais aplis) (sk. 7. att.):

7. att. Zinātniskās pētniecības process un pētījumu rezultātu aprite (Scientific Information Literacy) (6)

 

1. Derntl, Michael. Basics of research paper writing and publishing. International Journal of Technology Enhanced Learning [online], Vol.6, Nr.222, 2014, p.995-1014 [cited 2018-04-03]. Available: http://dbis.rwth-aachen.de/~derntl/papers/misc/paperwriting.pdf

2. Hardman Timothy C., Krentz Andrew J., Wierzbicki Anthony S. Ten tips for promoting your research. Cardiovascular Endocrinology & Metabolism [online], Vol.9(1), 2020, p.30-35 [cited 2020-05-03]. Available: http://dbis.rwth-aachen.de/~derntl/papers/misc/paperwriting.pdf

3. Journal Impact: CiteScore [online]. The Hong Kong Polytechnic University, 2018 [skatīts 2018-06-12]. Available: http://libguides.lb.polyu.edu.hk/journalimpact/citescore#sthash.M7pYk0Io.dpbs

4. Kļaviņš, Māris. Pētnieciskā darba rezultātu noformēšana [tiešsaiste], 2005 [skatīts 2018-05-23]. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/fakultates/gzzf/studijas/noformesana.doc

5. Newman, Anthony. How to Write Great Papers and Get Published. Understanding and benefiting from the publishing process [online] : presentation. Aston University, 2016 [skatīts 2018-03-12]. Available: https://www.slideshare.net/LancUnivLibrary/how-to-write-a-great-research-paper-and-get-it-accepted-by-a-good-journal-january-2016

6. Panter, Michaela. Crafting an Appropriate Running Title for your Scientific Paper [online]. AJE Scholar, 2020 [skatīts 2020-05-21]. Available: https://www.aje.com/arc/editing-tip-crafting-appropriate-running-title/

7. Predatory Journals and Scam Conferences [online]. St. Ambrose University Library, 2017 [cited 2018-06-11]. Available: http://libguides.sau.edu/predatoryjournals

8. Scientific Information Literacy [online]. Napa Valley College, 2015 [cited 2018-06-1]. Available: www.napavalley.edu/Library/Pages/ScientificInformationLiteracy.aspx

9. Understanding Research Metrics: Journal-Level, Article-Level, and Author-Level [online]. Enago Academy, 2019 [skatīts 2020-05-21]. Available: https://www.enago.com/academy/what-are-different-research-metrics/

10. Using Social Media to Effectively Promote Your Research [online]. Enago Academy, 2019 [skatīts 2020-05-14]. Available: https://www.enago.com/academy/what-are-different-research-metrics/

11. Williams, R. B. Citation systems in the biosciences: A history, classification and descriptive terminology. Journal of Documentation [online], Vol.67, Nr.6, 2011, p.995-1014 [cited 2017-09-03]. Available: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/

12. Write Like a Scientist: A Guide to Scientific Communication [online]. Middlebury faculty, 2018 [cited 2018-05-23]. Available: http://sites.middlebury.edu/middsciwriting/by-genre/journal-article/

13. Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana / Kristīnes Mārtinsones un Anitas Piperes zinātniskajā redakcijā; autori: Uldis Berķis, Maija Dambrova, Inese Gobiņa [un vēl 9 autori]; Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2018. 301 lpp. ISBN 9789934563386.

14. Zinātniskās publicēšanās politika [tiešsaiste]. Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte, 2017 [skatīts 2018-04-29]. Pieejams: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/