Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
ZINĀTNISKĀ PUBLICĒŠANĀS
Pēdējās izmaiņas veiktas:
14.09.2018.

Informatīvs palīglīdzeklis

Pētījumu rezultātu (publikācijas un datu) publicēšana ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Publikācijas gatavošana un publicēšana ir laikietilpīgs process, jo tās autoram jāpārzina akadēmiskā rakstīšana, zinātniska raksta struktūra, publicēšanās process, publicēšanās ētika. Tāpat autoram jāprot izvēlēties atbilstošs žurnāls, kurā publicēt rakstu, jābūt priekšstatam par zinātnisko sasniegumu novērtēšanu savā zinātniskajā institūcijā un pētījumu projektos. Vienlaikus autoram ir jāorientējas pētījuma rezultātu popularizēšanas iespējās, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.c.

Saistībā ar to, ka arvien lielāku nozīmi iegūst pētījuma datu publicēšana kopā ar publikāciju zinātniskā žurnālā, pētniekiem ir jāpārzina datu kopu atbilstoša apstrāde un publiskošana, kā arī jābūt priekšstatam par pētījuma rezultātu ilgtermiņa saglabāšanu.

Lai atvieglotu zinātniskās publicēšanās procesu, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir izveidojusi informatīvu palīglīdzekli, kurā apkopoti būtiskākie materiāli par publicēšanos.

Ierosinājumus un komentārus lūdzam sūtīt sastādītājai uz e-pastu: gita.rozenberga@lu.lv

Zinātniska raksta struktūra
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2018.

Katram uz kvalitāti orientētam zinātniskajam izdevumam ir izstrādāti nosacījumi, kas ietver prasības publicēšanai iesūtītai publikācijai, ieskaitot raksta struktūru. Visbiežāk zinātniskās publikācijas noformē pēc IMRAD struktūras. IMRAD nozīmē: ievads (Introduction), metodes un materiāli (Methods), rezultāti (Results), rezultātu apspriešana - diskusija (Discussion) (sk. 1. att.). Tās ir publikācijas pamatdaļas un aizņem visvairāk lappušu.

 1. att.Zinātniskā raksta pamatstruktūra (4)

Pētnieks J.M. Sveilzs (J.M. Swales) publikācijas pamatdaļas apraksta kā zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modeli (Hourglass Model), savukārt M. Derntls (M. Derntl) modeli papildina ar citām svarīgām teksta daļām: nosaukums, kopsavilkums, bibliogrāfisko atsauču saraksts (sk. 2. att.).

 2. att.Zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modelis (1)

 

Iegaumē!

Pirms publikācijas gatavošanas iepazīsties ar žurnāla nosacījumiem.

Akadēmiskām, zinātniskām institūcijām, struktūrvienībām var būt sava publicēšanās politika.

 

Publikācijas titullapa

Publikācijas titullapa ir raksta pirmā lapa un tā satur nozīmīgu informāciju, kurai jābūt pietiekoši detalizēti atspoguļotai un skaidri noformētai. Šajā lapā ir jāiekļauj visa informācija, kas nepieciešama lasītājam, lai noteiktu raksta saturu, tā autoru (-us), raksta izcelsmi un publikācijas veidu. Titullapa tiek pievienota publikācijai raksta sagatavošanas beigās.

Titullapa var saturēt šādus elementus: publikācijas nosaukumu, autorus, katra autora piederību, korespondējošo autoru, atslēgas vārdus, abreviatūru sarakstu, publikācijas veidu, vārdu skaitu, informāciju par finansiālo atbalstu u.c. Publikācijas titullapas informācijas izvietojums atšķiras elektroniskajai lejupielādes PDF versijai un tiešsaistes versijai (sk. 3. un 4. att.).

3. att.Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums tiešsaistes versijai

 

4. att.Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums elektroniskajai lejupielādes versijai PDF formātā

 

Nosaukums

Nosaukumu lasītājs ierauga pirmo, tāpēc tam jābūt pietiekoši detalizētam, lai tas raksturotu publikācijas saturu un to varētu saprast arī nespeciālisti. Nosaukumam skaidri un efektīvi jānorāda pētījuma galvenie jēdzieni, konteksts un nozīme. Optimāls nosaukuma garums ir 14 līdz 16 vārdi.

Iegaumē!

Nosaukums ir viena no primārajām teksta daļām, no kura tiek ņemti dati indeksācijai un informācijas meklēšanai datubāzēs un tīmeklī.

 

Autorība un piederība institūcijai

Titullapa papildu nosaukumam ietver arī informāciju par raksta autorību, kas sniedz detalizētas ziņas par pētījuma dalībniekiem (un to pārstāvētām institūcijām). Dažādās pētniecības nozarēs ir atšķirīgi nosacījumi, kādā secībā autori jāparāda publikācijā. Piemēram, bioloģijas nozarēs pamatprincips ir kā pirmo norādīt pētnieku, kas veicis un uzrakstījis lielāko pētījuma daļu, savukārt, pēdējam sarakstā jābūt nosauktam laboratorijas galvenajam pētniekam. Fizikas nozarēs pētījumu veikšanā var būt iesaistīti daudzi dalībnieki un tur pamatā pieņemts dalībniekus sarakstā iekļaut alfabēta secībā. Iesniedzot rakstu, jau pirmajā reizē ir jānorāda visi autori.

Visiem zinātniskajiem rezultātiem ir standartizēti jānorāda autorība un piederība institūcijai, jo:

  • tā ir laba zinātniskās komunikācijas prakse;
  • veicina starptautisko bibliogrāfisko, citējamības, pilntekstu datubāzu, digitālo arhīvu un repozitoriju spēju identificēt un apstrādāt visas vienības, kuru autorība pieder konkrētai personai un/vai iestādei, kā vienu veselu;
  • veicina institūcijas un individuāli katra pētnieka atpazīstamību bibliometriskās analīzēs;
  • ļauj efektīvāk automātiski savākt datus no datubāzēm un integrēt tos zinātnisko institūciju informācijas sistēmās;
  • pozitīvi ietekmē iestādes atzinību starptautiskos reitingos.

 Iegaumē!

Pirms raksta noformēšanas iepazīsties ar nozarē valdošajām tradīcijām un vadlīnijām, kā arī noskaidro, vai zinātniskajai iestādei, kuru pārstāvat, ir izstrādātas rekomendācijas, kā pieņemts norādīt autorību un piederību.

 

Kopsavilkums

Kopsavilkums ir viens no lasītākajiem publikācijas elementiem, kas parasti sastāv no 100 līdz 250 vārdiem. Tas lasītājiem dod priekšstatu par publikācijas saturu, rosina interesi izlasīt visu publikāciju. Efektīvi uzrakstīts kopsavilkums palīdzēs pārvarēt pirmo atlasi, iesniedzot rakstu žurnāla un cita izdevuma redakcijā, un nokļūt to publikāciju vidū, kurām tiek veikta recenzēšana. Kopsavilkuma saturs ir arī ļoti būtisks, lai nodrošinātu tā atpazīstamību, izmantojot meklētājprogrammas un indeksācijas datubāzes.

 

Atslēgas vārdi

Lasītājiem pirmo reizi apskatot publikāciju, atslēgas vārdi palīdz ātri izprast tās saturu, kā arī nodrošina labāku publikācijas atrašanu tīmeklī un tiešsaistes datubāzēs. Atslēgas vārdiem ir jāpapildina nosaukumā ietvertā informācija, izmantojot jēdzienus un vārdus, kas ir gana izplatīti attiecīgajā nozarē vai nozaru grupā (pamatā starptautiskā līmenī).

Iegaumē!

Izvairies no pārāk plašu jēdzienu izmantošanas.

Atslēgas vārdus palīdz izdomāt iepazīšanās ar citu, līdzīga satura publikāciju atslēgas vārdiem.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

Prezentācija “Basics of Paper Writing and Publishing in TEL” (Autori: Michael Dental, Milos Kravcik, Ralf Klamma)

Videoieraksts “Zinātniskas publikācijas struktūra” (“Structure of a research paper”) (Autors: John McDonald):

 

Videoieraksts “Zinātnisko publikāciju nosaukumi” (“Research Paper Titles”)  (Autore: Sheryl Holt):

 

Videoieraksts “Kā uzrakstīt zinātniskās publikācijas nosaukumu” (“How to Write a Research Paper Title”)  (Autorība: WORDVICE):

Publicēšanas procesa posmi
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2018.

Publicēšanas process sastāv no vairākiem posmiem (sk. 5.att.). Pirmais posms ir publikācijas iesniegšana žurnāla redakcijai, ko veic autors. Mūsdienās lielākā daļa žurnālu piedāvā publikāciju iesniegt elektroniski, izmantojot žurnāla tīmekļa vietni, speciālu iesniegšanas vadības sistēmu vai nosūtot uz redakcijas e-pastu. Šajā posmā ir svarīgi, lai autors ievērotu attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas, jo neatbilstības gadījumā publikācija var tikt noraidīta neatkarīgi no zinātniskā ieguldījuma un satura kvalitātes. Visbiežākās autoru pieļautās kļūdas šajā posmā ir:

  • neatbilstība raksta noformējuma prasībām konkrētā žurnālā (piem., nepareizs burtu izmērs, rindu atstarpes, lappušu numerācija, citēšanas stils, attēlu un tabulu izvietojums);
  • pārsniegts publikācijas maksimālais izmērs (vārdu skaits, lappušu skaits);
  • temats neatbilst žurnāla saturam.

Ja prasības ir izpildītas, tad publikācija tiek izskatīta publicēšanai. Iesniedzējam tiek paziņots par lēmumu. Pēc tam redaktors piesaista recenzētājus, parasti trīs, taču dažādiem žurnāliem var atšķirties raksta pārskatīšanā iesaistāmo ekspertu skaits. Eksperti, sniedzot ieteikumus autoram par nepieciešamajiem uzlabojumiem, papildus palīdz arī redaktoram pieņemt lēmumu par raksta publicēšanu. Kad recenzēšana pabeigta, redaktors apkopo ekspertu komentārus un pieņem lēmumu, kādu atbildi sūtīt autoram:

  • pieņemts publicēšanai (publikācijas pieņemšana ar pirmo reizi bez uzlabošanas – tā notiek ļoti, ļoti reti);
  • nepieciešama publikācijas pārskatīšana (redaktors pieprasa autoram pārskatīt publikāciju un ieviest nepieciešamās izmaiņas, ņemot vērā redaktoru ieteikumus un komentārus; pēc pārstrādātās raksta versijas saņemšanas redaktors pieņem lēmumu par publicēšanu vai, ja nepieciešams, vēlreiz nosūta recenzentiem, parasti tiem, kuru komentāri bijuši viskritiskākie);
  • noraidīts (vēstulei var tikt pievienoti recenzentu komentāri, kas var noderēt publikācijas pārstrādāšanai un iesniegšanai citā atbilstošākā žurnālā).

5. att.Vienkāršota aktivitāšu shēma publicēšanās procesam žurnālā (1)

Jāņem vērā tas, ka aizvien pieaugošs žurnālu skaits pieņem tā sauktos “camera ready papers”, proti, rakstus, kas iesniedzami tādā formātā un izskatā, kādā tie parādās pavairoti žurnālā. Šajos gadījumos pastāv īpaši stingras prasības raksta noformēšanai.

Iegaumē!

Pirms raksta iesniegšanas ievēro attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Basics of research paper writing and publishing” (Autors: M.Derntl)

“7 steps to publishing in a scientific journal”  (Autors: Aijaz A. Shaikh)

Žurnāla izvēle
Pēdējās izmaiņas veiktas:
16.12.2018.

Publikācijai atbilstoša žurnāla piemeklēšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ieteicams orientēties nozares un starpnozaru žurnālu klāstā.

Izvērtējot žurnāla kvalitāti, jāpievērš uzmanība izdevēja tīmekļa vietnei – vai skaidri norādīts izdevēja nosaukums, kontaktinformācija, vai izdevējs iesaistīts ar nozari saistītās organizācijās, vai žurnāla nosaukums ir oriģināls, vai redkolēģijā iekļauti nozarē atzīti eksperti, vai žurnāla vietnē norādīta redkolēģijas locekļu piederība akadēmiskām un zinātniskām institūcijām un kontaktinformācija (vēlams arī iepazīties ar redkolēģijas locekļu zinātnisko interešu loku un pieredzi).

Žurnālu vērtība var tikt raksturota arī ar dažādu bibliometrisko rādītāju mērīšanu: žurnālu ietekmes faktors (Journal Impact Factor – JIF)*, CiteScore**, kvartile (Q1, Q2, Q3, Q4)***, SNIP (Source Normalized Impact per Paper)**** u.c. Viens no populārākajiem ir žurnālu ietekmes faktors, kas ļauj salīdzināt žurnālus konkrētu nozaru ietvaros (kas definētas datubāzē Web of Science Core Collection). Savukārt, Scopus datubāzē ir ieviests līdzīgi aprēķināts rādītājs CiteScore (sk. 7. att.). Abas datubāzes piedāvā atlasīt žurnālu sarakstus, iepazīties ar rādītājiem un salīdzināt tos.

7. att.Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (2)

 

Arī žurnālu tīmekļa vietnēs parasti tiek norādītas rādītāju vērtības. Izmantojot rādītājus žurnālu salīdzināšanai, ir jāpārliecinās, vai žurnāla tīmekļa vietnē tie ir korekti norādīti (Web of Science un Scopus datubāzēs būs jaunākā informācija, jo pēc tieši šo datubāzu satura tiek aprēķināti rādītāji), jāiepazīstas ar citā konkrētā nozarē iekļautiem žurnālu rādītājiem, jāpārdomā vai autora radītā publikācija ir pielīdzināma rakstiem, kas publicēti interesējošajā žurnālā.

Izvēloties žurnālu, ir rūpīgi jāiepazīstas ar žurnāla mērķi un jomu, rakstu pieņemšanas nosacījumiem un jāpārskata jaunākie žurnāla numuru raksti, lai izdarītu secinājumus, vai autora raksts iederas konkrētā žurnālā, tāpat, lasot rakstus, autors var labāk izjust vēlamo rakstības stilu un valodu.

Žurnāla atpazīstamība ir ļoti vērtīgs kritērijs, pēc kura izvērtēt izdevumus. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, kur žurnāls tiek indeksēts – vai žurnāls iekļuvis lielākajās bibliogrāfiskajās un citējamības datubāzēs; vai tas tiek indeksēts citās lielākajās datubāzēs, kuras autors un citi pētnieki regulāri izmanto savā jomā.

Zinātniskās institūcijas un pētījumu projektu finansētāji parasti ir izstrādājuši prasības, kuras skar arī pētnieku darba rezultātu publiskošanas jautājumus un kuras ir saistoši iepazīt institūcijai piederīgajam autoram. Piemēram, var būt šādas prasības:

  • deponēt gala rakstu konkrētā starptautiskā digitālā arhīvā;
  • autoram jābūt izveidotam profilam ORCID (Open Researcher and Contributor ID) datubāzē un raksti jāpublicē, norādot autora identifikācijas numuru ORCID;
  • rakstam pēc publicēšanas 12 mēnešu laikā jābūt atvērtā piekļuvē;
  • autortiesībām jāpaliek autoram;
  • rakstam jābūt publicētam ar Creative Commons licenci;
  • publikācijai jābūt publicētai atvērtās piekļuves žurnālā;
  • jāveic ar rakstu saistīto datu publiskošana.

*1 Žurnālu ietekmes faktors (JIF) tiek aprēķināts tikai zinātniskajiem žurnāliem, kuri ir indeksēti Web of Science Core Collection datubāzē vismaz pilnus trīs iepriekšējos gadus. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

**2 CiteScore rādītājs tiek aprēķināts žurnāliem, kuri ir indeksēti Scopus datubāzē. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

***3 Kvartiles (Q1, Q2, Q3, Q4) rādītājs tiek piešķirts žurnāliem, balstoties uz JIF rādītājiem Web of Science Core Collection datubāzē. Žurnāliem konkrētā (pēc datubāzē izmantotā nozaru dalījuma) nozarē tiek salīdzinātas JIF vērtības, un, piemēram, 25% ar augstāko vērtību tiek piešķirta Q1, attiecīgi nākošajiem 25% – Q2. Līdzīgi kvartiles tiek piešķirtas arī Scopus datubāzē, taču tur izmanto CiteScore vērtības.

****4 SNIP (Source Normalized Impact per Paper) rādītāju izmanto zinātniskās publikācijas kontekstuālās citēšanas ietekmes mērīšanai. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

 

Iegaumē!

Izvēloties žurnālu, pārdomā kādai mērķauditorijai publikācija adresēta (konkrētās nišas pētniekiem, starpnozaru, praktiķu auditorijai) un vai pētījumam ir lokāla vai starptautiska nozīme.

Pārliecinies, cik būtiski ir konkrētā gadījumā koncentrēties tieši uz žurnāliem aprēķinātiem rādītājiem (piem., varbūt publikācijai ir lielāka nozīme nokļūt žurnālā, kuru pamatā lasa praktiķu auditorija nevis zinātnieki (praktiķiem adresētiem žurnāliem visbiežāk nebūs aprēķināti rādītāji)).

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Bibliometriskie rādītāji Web of Science un Scopus datubāzēs” (Autors: LU Bibliotēka)

Rīks žurnālu izvēlei Elsevier Journal Finder

Rīks žurnālu izvēlei Master Journal List

Rīks žurnālu izvēlei Springer Nature Journal suggester

Izvairīšanās no viltus izdevēju žurnāliem
Pēdējās izmaiņas veiktas:
13.05.2019.

Autoriem, izvēloties žurnālus, kur publicēt zinātniskos rakstus, ir jāizvairās no viltus žurnāliem (angļu valodā tie tiek apzīmēti kā fake journals, predatory journals, suspicious journals, illegitimate journals).

Kritēriji viltus žurnālu atpazīšanai:

  • aizdomīgi ielūgumi e-pastā publicēties žurnālā vai kļūt par žurnāla redaktoru (autoriem jāpievērš pastiprināta uzmanība e-pasta autorības informācijai);
  • augstas izdošanas izmaksu cenas (vai aizdomīgi mazas) un papildus izmaksas sīkā drukā;
  • nav paskaidrota atteikšanās politika;
  • viltus žurnālu izdevēji patur uz mūžīgiem laikiem visas autortiesības (bieži nav minēts aicinājuma vēstulē vai žurnālā tīmekļa vietnē, savukārt, līgumā minēts sīkā drukā), kas liedz autoram iespēju pētījumu publicēt citā reālā zinātniskā žurnālā;
  • netiek nodrošināts recenzēšanas process (pretēji solītajam);
  • ļoti agrs publicēšanas datums;
  • norādīti nepatiesi  žurnāla novērtējumi  (piem., žurnālu ietekmes faktors) vai iekļauti viltus rangu sarakstos;
  • izveidotas viltus tīmekļvietnes un/vai pozicionē sevi kā kādu jau radītu prestižu žurnālu vai kā piesaistītu prestižai universitātei (autoriem jāpievērš uzmanība tīmekļvietnes adresei);
  • žurnāla jomu uzskaitījumā ir uzskaitītas nozares, kas nav savstarpēji saistītas;
  • tīmekļvietne un sarakste satur pareizrakstības un gramatikas kļūdas;
  • manuskripta apstrādes apraksts ir īss vai vispār nepastāv;
  • manuskripti jāiesniedz ar e-pasta starpniecību (īpaši jāpiesargās, ja e-pasta servera adrese (daļa aiz simbola “@”) nav organizācijai vai žurnālam piederīga;
  • trūkst informācijas par publikācijas digitālo saglabāšanu;
  • var piedāvāt piedalīties viltus konferencēs (scam conferences), kuras reāli nenotiek vai to organizēšanai tiek izmantotas krāpnieciskas metodes (piem., izsludināts, ka piedalīsies Nobela prēmiju laureāti nozarē; netiek nodrošināti konferenču rakstu krājuma recenzēšanas un izdošanas pakalpojumi).

 

Lai autoriem palīdzētu izvairīties no viltus izdevējiem un žurnāliem, speciālisti sagatavo un publisko sarakstus tīmekļa vietnē Stop Predatory Journals.

Izdevējdarbības, zinātniskās komunikācijas, informācijas pārvaldības un bibliotēku jomu organizācijas apvienojušās kopīgā iniciatīvā un izstrādājušas ceļvedi, kas palīdz pētniekiem identificēt uzticamus žurnālus, kur publicēt pētījumu rezultātus. Rezultātā izveidota tīmekļa vietne Think. Check. Submit.

Videoieraksts “Domā. Pārbaudi. Iesniedz.” (“Think. Check. Submit.”)  (Autorība: Think. Check. Submit.): https://www.youtube.com/embed/L4z0Nxq4Epc

 

PAPILDU MATERIĀLI:

“Thirteen ways to spot a ‘predatory journal’ (and why we shouldn’t call them that” (Autors: L. Shamseer)

“Fake Journals: Their Features and Some Viable Ways to Distinguishing Them” (Autori: Esfe M. Hemmat, S.Wongwises, A.Asadi, M.Akbari)

“Beware! Academics are getting reeled in by scam journals” (Autors: A. Gillis)

 

Ieskats zinātniskajā komunikācijā un informācijas apmaiņā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2018.

Līdz 17. gadsimta vidum zinātniskā komunikācija un informācijas apmaiņa notika ar vēstuļu sarakstes, pētnieku pulcēšanās un diskusiju palīdzību. Savukārt, lai gūtu sabiedrības atzinību, pētniekiem bija jāsniedz sava zinātniskā sasnieguma izklāsts Londonas Karaliskajā biedrībā dabas zinību attīstīšanai (The Royal Society of London for Improving Natural Knowledge), kas biežāk tiek saīsināti dēvēta par Karalisko biedrību (The Royal Society). Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka savu pētījumu publicēšana grāmatas formā ir dārga un laikietilpīga, taču zinātnē bija svarīgi uzzināt par jaunatklājumiem pēc iespējas ātrāk. Zinātniskie žurnāli kā operatīvāka informācijas apmaiņas forma parādījās 17. gadsimta vidū. Pirmais žurnāls, kas publicēja oriģinālus zinātniskos eksperimentus, bija The Philosophical Transactions, kuru izdeva Londonas Karaliskās biedrības sekretariāts. Tā pirmais numurs iznāca 1665. gada 6. martā. Žurnālā publicēja rakstus, ņemot vērā, kad pētījuma lasījums noticis Karaliskajā biedrībā, kā apstiprinājumu, ka tā ir jauna un vērā ņemama publikācija. Pēc pētnieka R. B. Viljamsa (R. B. Williams) domām tas varētu būt iemesls, kāpēc mūsdienās pie rakstiem tiek norādīts rokraksta iesniegšanas datums.

Par zinātniskā žurnāla nozīmi pētniecībā un pirmā zinātniskā žurnāla rašanos var uzzināt Karaliskās biedrības videoierakstā “Zinātnes stāsti – zināšanas” (“Science stories – Knowledge”):

 

Zemāk pievienotajā tabulā labi parādītas saistības starp zinātniskās pētniecības procesu (iekšējais aplis) un pētījumu rezultātu izplatīšanu (ārējais aplis), ieskaitot šīs informācijas asimilāciju, kā rezultātā rodas jaunas idejas un pētījumi (iekšējais aplis) (sk. 7. att.):

7. att.Zinātniskās pētniecības process un pētījumu rezultātu aprite (Scientific Information Literacy) (6)

 

Izmantotie informācijas avoti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
11.07.2018.

1. Derntl, Michael. Basics of research paper writing and publishing. International Journal of Technology Enhanced Learning [online], Vol.6, Nr.222, 2014, p.995-1014 [cited 2018-04-03]. Available: http://dbis.rwth-aachen.de/~derntl/papers/misc/paperwriting.pdf

2. Journal Impact: CiteScore [online]. The Hong Kong Polytechnic University, 2018 [skatīts 2018-06-12]. Pieejams: http://libguides.lb.polyu.edu.hk/journalimpact/citescore#sthash.M7pYk0Io.dpbs

3. Kļaviņš, Māris.Pētnieciskā darba rezultātu noformēšana [tiešsaiste], 2005 [skatīts 2018-05-23]. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/fakultates/gzzf/studijas/noformesana.doc

4. Newman, Anthony.How to Write Great Papers and Get Published. Understanding and benefiting from the publishing process [online] : presentation. Aston University, 2016 [skatīts 2018-03-12]. Pieejams: https://www.slideshare.net/LancUnivLibrary/how-to-write-a-great-research-paper-and-get-it-accepted-by-a-good-journal-january-2016

5. Predatory Journals and Scam Conferences [online]. St. Ambrose University Library, 2017 [cited 2018-06-11]. Available: http://libguides.sau.edu/predatoryjournals

6. Scientific Information Literacy [online]. Napa Valley College, 2015 [cited 2018-06-1]. Available: www.napavalley.edu/Library/Pages/ScientificInformationLiteracy.aspx

7. Williams, R. B. Citation systems in the biosciences: A history, classification and descriptive terminology. Journal of Documentation [online], Vol.67, Nr.6, 2011, p.995-1014 [cited 2017-09-03]. Available: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/

8. Write Like a Scientist: A Guide to Scientific Communication [online]. Middlebury faculty, 2018 [cited 2018-05-23]. Available: http://sites.middlebury.edu/middsciwriting/by-genre/journal-article/

9. Zinātniskās publicēšanās politika [tiešsaiste]. Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte, 2017 [skatīts 2018-04-29]. Pieejams: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/