The content of this page is intended for Latvian speakers.

 

   
   

ERIH PLUS (European Reference Index for the Humanities and Social Sciences) datubāze tiek izmantota kā reģistrs, kurā apkopota informācija par zinātniskiem žurnāliem humanitārās un sociālās zinātnēs. ERIH PLUS veidota ar mērķi palielināt atpazīstamību un pieejamību, un atšķirībā no komerciāliem indeksēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tā veidota, lai izplatītu visaptverošu informāciju par humanitāro un sociālo jomu pētījumiem, tostarp nacionālajās valodās.

  • Žurnālu veidotājiem ir jāizpilda ar kvalitāti saistīti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti ERIH PLUS:
  • Izvērtēšanai tiek pieņemti žurnāli, kas iznākuši vismaz divus gadus;
  • Skaidri aprakstīts žurnāla neatkarīgas zinātniskās recenzēšanas process. Kā minimums žurnāla tīmekļa vietnē jābūt sniegtai informācijai par to kādā veidā tiek nodrošināts, ka piesaistītiem recenzentiem nav saistības ar autoriem;
  • Jānorāda zinātniskās redkolēģijas biedri, kā arī viņu saistība ar zinātniskām institūcijām un ar pētniecību saistītām organizācijām;
  • Jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
  • Rakstiem jābūt pievienotiem kopsavilkumiem angļu un/vai citā svešvalodā (kas plaši izmantota attiecīgajā pētniecības jomā). Ņemot vērā, ka ERIH PLUS ekspertu darba grupai žurnālu izvērtēšanai nepieciešama pieeja kopsavilkumiem, tiem jābūt pieejamiem tiešsaistē (nepietiek ar informāciju par kopsavilkumiem žurnāla izdošanas vadlīnijās);
  • Skaidri jānorāda informācija par autoru piederību zinātniskām institūcijām un ar pētniecību saistītām organizācijām;
  • Saturam jāatbilst nosacījumam – ne vairāk kā divas trešdaļas žurnālā publicēto autoru piederība ir vienai un tai pašai institūcijai (autoru piederību nosaka pārlūkojot žurnālu numurus, kas izdoti pēdējos divos gados).

Kas ir pre-print serveris?

Lielākajā daļā zinātņu nozaru ir izveidoti tiešsaistes arhīvi, kur dalīties ar savu rakstu darbu agrīnajām versijām – pre-printiem jeb nerecenzētajām manuskripta versijām. Šos digitālos pašarhivēšanas arhīvus mēdz saukt dažādi, piemēram, manuskriptu serveri, pre-print serveri, pre-print repozitoriji, pre-print arhīvi.

Pašarhivēšanai var tikt izmantoti divu veidu arhīvi: manuskriptu serveri un elektroniskie repozitoriji (gan nozaru repozitoriji, gan institucionālie repozitoriji, gan daudznozaru repozitoriji). Repozitorijos tiek pašarhivēti vai iekļauti zinātnisko pētījumu dažāda veida rezultāti, turpretī manuskriptu serveri koncentrējas uz nerecenzētajām manuskriptu versijām, un tiek veidoti kā konkrētu zinātņu nozaru arhīvi.

Jāatceras, ka privātu kompāniju veidotie zinātniskās komunikācijas tīkli jeb sociālās tīklošanas vietnes pētniekiem (piem., Academia.edu, ResearchGate) nepilda repozitoriju un manuskriptu serveru funkcijas.

 

Kas ir pre-prints?

“Pre-prints” ir zinātniska raksta manuskripta vai publikācijas versija, kurai nav vēl veikts recenzēšanas process. Tos mēdz saukt arī par autora oriģinālo manuskriptu (author's manuscript, original manuscript, first draft).

Zinātnes komunikācijā arvien biežāka ir prakse šīs manuskripta versijas padarīt publiski pieejamas, lai pētījuma rezultāti būtu atzīti un pieejami pēc iespējas agrāk, un lai rosinātu diskusiju un iegūtu ieteikumus uzlabojumiem pirms recenzēšanas un publicēšanas.

 

 Ir dažādi iemesli, kāpēc zinātnieki izvēlas to darīt:

  • lai pēc iespējas ātrāk padarītu pieejamu informāciju par pētījumu rezultātiem, kas oficiāli tiks publicēti daudz vēlāk (ņemot vērā zinātniskās publicēšanas procesa ilgo norisi, kā arī iesniegšanas stadijas paildzināšanos gadījumos, kad žurnālu redakcijas noraida raksta publicēšanu);
  • lai nodrošinātu autorību, jo pašarhivējot nerecenzēto manuskriptu, tiek izveidots publisks ieraksts ar datuma zīmogu un atkarībā no pakalpojuma, kāds izmantots, arī digitālais pastāvīgais identifikators (DOI);
  • lai informētu par pētījumu bez maksas;
  • lai padarītu pirmo pētījuma rezultātu apraksta versiju pieejamu neformālai recenzēšanai un atgriezeniskās saites iegūšanai (lai uzlabotu un precizētu tekstu un iespējams mainītu kādus nākošos pētījuma projekta posmus);
  • lai publiskotu pētījumus ar negatīviem un nulles vērtības rezultātiem, kas paši par sevi var būt nenovērtējami, lai gan tiek uzskatīti par nepietiekami saistošiem, lai tos publicētu žurnālā;
  • lai veicinātu pētījuma ietekmi, jo pētījuma rezultāti būs agri pieejami un citi pētnieki jau varēs atsaukties uz tiem (zinātņu nozarēs, kur atsaukšanās uz nerecenzētiem manuskriptiem ir pieņemta prakse);
  • lai veicinātu atpazīstamību un atrodamību, jo publikāciju versijas, kas publiskotas nerecenzēto manuskriptu serveros, tiek indeksētas jeb padarītas atrodamas arī meklētājprogrammās, piemēram, Google Scholar, Google un akadēmiskās meklētājprogrammās un  indeksēšanas servisos.
  • lai demonstrētu pilnu publikācijas dzīves ciklu, norādot arī saiti uz publicētās gala versijas pieeju žurnāla tīmekļa vietnē vai datubāzē;
  • lai varētu iepazīties ar publikācijas izmantošanas statistiku, jo nerecenzēto manuskriptu serveri mēdz nodrošināt manuskripta lejupielādes (downloads), skatīšanās (views) un citu rādītāju uzskaiti.
 

Kam pievērst uzmanību pirms publiskot manuskripta versiju:

Jāpārbauda žurnāla nosacījumi/politika – lielākā daļa žurnālu atbalsta nerecenzētā manuskripta versiju pašarhivēšanu, tomēr pirms tam vienmēr jāpārbauda izdevēja vai žurnāla politika attiecībā uz publikāciju versiju publiskošanu. Ar politiku var iepazīties ne tikai izdevēju un žurnālu tīmekļa vietnēs, bet arī speciāli veidotā datubāzē Sherpa Romeo.

Jāiegūst līdzautoru piekrišana – jāpārliecinās, ka līdzautori piekrīt nerecenzētā manuskripta pašarhivēšanai, licences un arhīva izvēlei.

Jāapsver iespējas dalīties ar pētījuma datiem vai citiem rezultātiem – pētījuma datus vai citus pētnieciskos rezultātus, uz kuriem balstīta publikācija, var padarīt (vairāk vai mazāk atvērti) pieejamus. Pašarhivēšana arī palīdz publikācijā ievietot atsauces uz šiem dažādiem pētījuma rezultātiem. Jāatceras šos dažādos pētījuma rezultātus sasaistīt, ievietojot saites un pastāvīgos identifikatorus (piem., DOI) arhīvu ierakstos.

 

Manuskriptu serveri:

 

Iegaumē!

Pirms atsaukšanās uz nerecenzētu manuskriptu, nepieciešams pārbaudīt vai žurnāls, kurā plānots publicēties, atzīst šādu praksi.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

A Practical Guide to Preprints (Autors: Kristina Hettne, Ron Aardening, Dirk van Gorp, Chantal Hukkelhoven, Nicole Loorbach, Jeroen Sondervan, & Astrid van Wesenbeeck)

Introduction to Preprints (Autors: Center for Open Science)

Sharing Preprints | Sharing Preprints (fosteropenscience.eu) (Autors: FOSTER)