The content of this page is intended for Latvian speakers.

 

 

 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver arvien jaunas iespējas un risinājumus zinātniskajai komunikācijai un informācijas apmaiņai. Jauni risinājumi ļauj autoriem izcelt un popularizēt savu pētījumu, tostarp publikācijas un citus izpētes rezultātus plašākai auditorijai ar mērķi palielināt lasītāju loku, citējumu skaitu un ietekmi pārstāvētās zinātņu nozarēs.

Tīmeklī pieejamais zinātniska satura apjoms ir strauji pieaudzis un turpina augt. Rezultātā pētniekiem jāsastopas ar lielu izaicinājumu atrast nepieciešamo informāciju, lai labi pārzinātu jaunākos atklājumus nozarē, kā arī, lai informētu interesentus par saviem atklājumiem un pētnieciskajiem rezultātiem. Savukārt lasītāji un citi interesenti, laika limita un informācijas pārbagātības dēļ, vēlas viegli/ērti/ātri atrast un piekļūt vajadzīgajai informācijai, kas, savukārt, nesaskan ar zinātniskām publikācijām raksturīgo formātu, kur bieži iekļauti gari nosaukumi un sarežģīti kopsavilkumi. Lasītāji arvien biežāk meklē risinājumus, kur var ātri pārlūkot un identificēt interesējošo saturu, un šim nolūkam labi noder pielāgoti metadati (piem., īsi virsraksti, kopsavilkumi vienkāršā valodā, pētījuma ietekmes paziņojumi attiecīgās jomas pašreizējo zināšanu vai sociālekonomiskas un/vai vides kontekstā (impact statement) u.c.)

Blakus tradicionālajām izpētes rezultātu izplatīšanas formām (konferences, prezentācijas, tīklošanās pasākumi klātienē u.c.) palielinās to pētnieku skaits, kuri vēlas izplatīt informāciju par savu darbu, izmantojot tiešsaistes tīklus (online networks).

Lai veicinātu atpazīstamību, interesenti var:

  • Izveidot un uzturēt tiešsaistes profilu/us;
  • Iesaistīties zinātnes komunikācijas tīklos savā nozarē/ēs;
  • Izveidot profilus sociālajos tīklos;
  • Rakstīt emuāru, sniedzot pētījuma kopsavilkumu vieglāk uztveramā un interesi piesaistošā formā, kā arī pievienojot saiti uz publicēto darbu;
  • Izmantot multimediju failus, kas palīdzētu izskaidrot pētījumu un parādīt to plašākā kontekstā;
  • Pievienot publikācijām saites uz izpētes datu kopām;
  • Izveidot papildus metadatus, lai palīdzētu meklētājprogrammām efektīvāk atrast publikāciju (tostarp īsu publikācijas nosaukuma formu (Running Title));
  • Izmantot unikālos identifikatorus (piem., ORCID ID, DOI u.c.);
  • Uzraudzīt un mērīt atpazīstamības progresu.

 

Atbalsts no izdevējiem un zinātniskām institūcijām

Autors un autoru kolektīvs vislabāk pārzina savu pētījumu un var pavēstīt par to detalizētāk, tostarp izskaidrot kontekstu, tāpēc viņi ir galvenie atpazīstamības veicinātāji. Tomēr arī izdevēji piedalās savu izdevumu atpazīstamības un lasītāju loku palielināšanā, reklamējot žurnālus un citus izdevumus, piedāvājot dažādus komunikācijas kanālus un vadlīnijas autoriem publikāciju atpazīstamības veicināšanai. Dažādu izdevēju vadlīnijas pieejamas šeit:

BMJ:  https://authors.bmj.com/promote-your-paper/

Cambridge University Press: https://www.cambridge.org/core/services/aop-file-manager/file/5a1ebf1a2180a62106bb3f03/Refreshed-Guide-Top-10-ways-to-promote-your-article.pdf

Elsevier: https://www.elsevier.com/authors/journal-authors/submit-your-paper/sharing-and-promoting-your-article

Emerald Publishing: https://www.emeraldgrouppublishing.com/our-services/authors/promote-your-work

nature publishing group: https://www.nature.com/content/authortips/index.html

Oxford University Press: https://academic.oup.com/journals/pages/authors/promoting_your_article

Peter Lang: https://www.peterlang.com/page/marketing/marketing-your-book

SAGE: https://uk.sagepub.com/en-gb/eur/promote-your-article

Springer: https://www.springer.com/gp/authors-editors/journal-author/journal-author-helpdesk/after-publication#c14350

Taylor & Francis: https://authorservices.taylorandfrancis.com/ensuring-your-research-makes-an-impact/

Wiley: https://authorservices.wiley.com/author-resources/Journal-Authors/Promotion/index.html

Attiecībā uz zinātniskām institūcijām, daudzas no tām sniedz atbalstu pētījumu atpazīstamības veicināšanā, bet ne vienmēr ir skaidrs, kuri departamenti un darbinieki ir atbildīgi par šo pakalpojumu. Dažādās institūcijās šis pakalpojums tiek organizēts dažādi un ir vērtīgi noskaidrot, kā tas tiek organizēts autoru pārstāvētajās struktūrvienībās, institūcijās un citās organizācijās. Šajā jautājumā var palīdzēt departamenti un nodaļas, kuru atbildībā ir aktivitātes, kas saistītas ar, piemēram, zinātniskās darbības koordināciju un monitoringu, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, konkrētiem pētījumu projektiem, zinātnes komunikāciju, sabiedriskajām attiecībām, zināšanu pārnesi un pārvaldību, bibliotēkas pakalpojumiem, institūcijas tīmekļa vietni, personāla attīstību, pētniecības izcilības veicināšanu.

 

Tiešsaistes profilu izveidošana un uzturēšana

Profila, kurā apkopota informācija par zinātniskajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, izveidošana var autoriem sniegt daudz priekšrocību:

  • padarīt publikācijas un citus pētnieciskos rezultātus labāk atrodamus;
  • iegūt lielāku atpazīstamību zinātniskajā kopienā;
  • dibināt un piefiksēt jaunus kontaktus;
  • saņemt jaunāko informāciju par publikācijām, lai sekotu līdzi jaunākajiem atklājumiem un publikācijām savā jomā;
  • pievienoties diskusiju grupām;
  • gūt priekšstatu par lasītāju loku, izmantojot profilu platformas piedāvātos izmantošanas statistikas un/vai altmetrijas datus.

Kad ir pārdomāta atpazīstamības celšanas stratēģija un pieņemts lēmums kādā sociālā tīklā izveidos profilu, vērtīgi ir:

  • paredzēt pietiekoši daudz pūļu un laika sava profila uzturēšanai un atjaunināšanai, lai būtu lielāks ieguvums;
  • izmantot vairākas sociālo tīklu platformas, lai palielinātu lasītāju loku;
  • pievienot saites un/vai piesekot institūciju, organizāciju vai pētniecības nozaru kopienu profiliem;
  • sasaistīt dažādus savus profilus, pievienojot saites arī uz autoru profiliem sevis pārstāvētās institūcijas un citās vietnēs;
  • pievienot informāciju par interesējošajām jomām, tādejādi paverot iespēju saņemt attiecīgus ieteikumus tīkla izveidošanai;
  • pievienot fotoattēlu;
  • pievienot informāciju par savām publikācijām un, ja iespējams, pilntekstu vai saiti uz to. (Pētniekiem ar pieredzi labāk profilā pievienot visvairāk citētās vai citādi novērtētākās publikācijas; jaunajiem pētniekiem un doktorantūras studentiem piemērotāk būtu pievienot zinātniski recenzētus rakstus vai rakstus, kas iesniegti zinātniskā žurnālā recenzēšanai (preprint versiju);
  • pievienot mirkļbirkas/tēmturus, ja tas ir iespējams;
  • pievērst uzmanību sava profila sekotājiem un to skaitam;
  • pievienot citu svarīgu informāciju pētnieciskās darbības kontekstā (piem., par iegūtiem Grantiem, saņemtām balvām, publicētiem rakstiem, kas apraksta pētījumus (feature article));
  • pārliecināties autorlīgumā, vai un kādas ir tiesības kopīgot publikāciju sociālajos tīklos (gadījumā, ja nav  tiesību kopīgot, profilā var norādīt saiti, kas savienota ar izdevēja žurnāla vietni).

 

Noderīgi zinātniskās komunikācijas tīkli (pastāv bezmaksas un maksas versijas)

Academia.edu – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar dažādiem pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un sekot līdzi atpazīstamības metrikai*.

Mendeley – sociālais tīkls pētnieku sadarbības veicināšanai, tostarp piedāvā izveidot personīgo profilu, izmantot atsauču pārvaldības rīka pakalpojumus un veidot darba grupas ar kolēģiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

ResearchGate – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un veidot sadarbības tīklu, piedalīties diskusijās, saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

* Pētījumu rezultātu metrika mēģina kvantitatīvi noteikt publikācijas vai autoru pētījumu atpazīstamību un ietekmi zinātņu nozarē.

 

Citi atpazīstamības veicināšanai noderīgi sociālie tīkli un platformas

Facebook – plaši pazīstams sociālais tīkls, kas sniedz iespēju popularizēt savu darbu neformālā vidē, izmantojot savu/ izdevēja/ žurnāla lapu. Izvēloties izmantot Facebook, jāatceras, ja autors vēlas nodalīt privātās un profesionālās aktivitātes, tad jāizveido atsevišķs profils profesionālam komunicēšanas tīklam un attiecīgi jāuzaicina pievienoties savi kolēģi un citi zinātniskās kopienas interesenti.

Google Scholar Citations – ir viena no visatpazīstamākajām informācijas meklētājprogrammām, kas ļauj meklēt no viena punkta plašā akadēmisko informācijas resursu klāstā. Pieejams ir arī pakalpojums pētniekiem profilu izveidošanai (publiski vai privāti redzamu). Profilos var apkopot informāciju par publikācijām un sekot līdzi citējumiem. Autoriem jāatceras, ka Google Scholar Citations automātiski ģenerētais saraksts nav pilnībā precīzs, tāpēc tas jāpārskata un jāakceptē tikai atbilstošās publikācijas.

LinkedIn – ir pasaulē lielākais sociālais tīkls, kas pamatā orientēts uz saišu veidošanu profesionālām, tostarp uzņēmējdarbības, vajadzībām. Tas efektīvi palīdz veidot savu sociālo tīklu (tostarp apkopot informāciju par konferencēs satiktiem pētniekiem), kā arī veicina zinātnisko un citu darba sasniegumu atpazīstamību. LinkedIn piedāvā plašas iespējas labi strukturēt informāciju par sevi un savām profesionālajām interesēm.

Slideshare – platforma prezentāciju kopīgošanai.

Twitter – mikroemuāru vietne tiek izmantota, lai veicinātu pētījumu atpazīstamību, dalītos un diskutētu par aktuālām tēmām, kā arī ērti noder atgriezeniskās saites iegūšanai īsā formā. Lai veicinātu diskusijas un atgriezeniskās saites iegūšanu, nereti Twitter konts tiek izveidots un uzturēts konferencēm to norises laikā.

YouTube – platforma video/audio materiālu kopīgošanai. Pieejama iespēja veidot atsevišķus video/audio kanālus.

 

Iegaumē!

Pirms kopīgo zinātniskos rezultātus (publikācijas un to versijas, izpētes datus, prezentācijas u.c.) pārliecinies, kam pieder autortiesības, kas rakstīts autorlīgumā un vai nepastāv kādi ierobežojumi publicēto darbu kopīgot. Savukārt, ja darbs vēl nav publicēts, tad jāpārbauda, kādi ir potenciālā izdevēja nosacījumi.

Nereti autoru potenciālajiem sadarbības partneriem, pārstāvētajām institūcijām un pētījumu projektu finansētājiem interesē ne tikai žurnāla ietekmes faktors, bet arī plašāks zinātniskās publikācijas atpazīstamības un ietekmes rādītāju kopums, piemēram, altmetrijas rādītāji (lejupielāžu, skatījumu, komentāru, rekomendāciju, saglabātu grāmatzīmju, citējumu skaits u.c.) un Hirša indekss. Altmetrijas datus mēdz apkopot un piedāvāt dažādi zinātniskās komunikācijas tīkli, tiešsaistes platformas un rīki.

 

PAPILDU MATERIĀLI:

Share Your Sci – tīmekļa vietne pētniekiem zinātniskās komunikācijas prasmju uzlabošanai

Videoieraksts “Social Media for Scientists - How to Promote Your Research” (Autori: Chaseedaw Giles, Janet Rowe, American Society for Microbiology)

Videoieraksts “Sharing science through story” (Autors: Fergus McAuliffe, TEDx)

“The A to Z of social media for academia” (Autors: Andy Miah)

“Improving Research Impact Through the Use of Media” (Autori: Eva Czaran , Malcolm Wolski, Joanna Richardson)

“Online collaboration: Scientists and the social network” (Autors: Richard Van Noorden)

Projekta “Innovations in Scholarly Communication” tīmekļa vietne (Autorība: Utrehtas universitāte)

Piemērs publikācijai, kurā izmantoti multimediji: “The top 100 papers: Nature explores the most-cited research of all time” (Autori: Richard Van Noorden, Brendan Maher, Regina Nuzzo)

Piemērs atraktīvai pētnieka mājas lapai: https://andymiah.net/ (Autors: Prof. Andy Miah)