Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Klajā nācis žurnāla „Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumi” 13. numurs
Gita Bērziņa, LU Akadēmiskā apgāda literārā redaktore
18.05.2017

LU Bibliotēka ir veiksmīgi aizvadījusi 2016. gadu, un LU Akadēmiskajā apgādā iznācis 2017. gada elektroniskā izdevuma „Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumi” pirmais numurs.

LU Bibliotēka aktīvi izmanto tehnoloģiju attīstības sniegtās iespējas, gan digitalizējot izdevumus, gan veidojot virtuālās izstādes. Interesenti var aplūkot virtuālu izstādi par LU akadēmiskā un zinātniskā personāla publikācijām, kas tapušas aizvadītajā gadā, – tādu ir vairāk nekā 1800, un daudzas no tām ir indeksētas Web of Science un Scopus citējamības datubāzē. Pētnieki un doktoranti pētniecības jaunākās tendences var iepazīt brīvpieejas e-kursā „Atvērtā zinātne / Open Science”, bet ikvienam lasītājam LU Bibliotēkā pieejamas e-grāmatas vairākās datubāzēs.

Novārtā nav atstātas arī drukātās grāmatas un Universitātes profesoru sakrātās grāmatu kolekcijas. LU Bibliotēka ir LU pirmā vēlētā rektora Ernesta Felsberga privātās bibliotēkas mantiniece, un viena no Bibliotēkas speciālajām kolekcijām ir „Ernesta Felsberga un Mākslas kabineta kolekcija”, kurā ir gandrīz divi tūkstoši grāmatu. Nepārvērtējams ir profesora Pētera Šmita atstātais mantojums – gan daudziem labi zināmās „Latviešu pasakas un teikas” 15 sējumos, gan arī bibliogrāfiski retumi – izdevumi mandžūru, ķīniešu, mongoļu un citās valodās. Būdams ne tikai valodnieks, folklorists un etnogrāfs, bet arī sinologs, profesors daudz ceļoja pa Sibīriju, Mongoliju, Ķīnu, lasīja lekcijas Tālo Austrumu institūtā Vladivostokā. No P. Šmita Filoloģijas fakultāte saņēma visu laiku lielāko dāvinājumu – 2162 vienības – dažādu nozaru grāmatas, ksilogrāfus un rokrakstus 19 valodās. Diemžēl līdz mūsdienām visas grāmatas nav saglabājušās. Daudzu izdevumu bibliogrāfisko aprakstu kļuva iespējams izveidot tikai pagājušā gadsimta beigās, kad eksotisko valodu krājumu sāka pētīt austrumu valodu speciālisti. Kolekcijas saturs pieejams arī elektroniski.

LU Bibliotēka glabā arī īpašu kultūras mantojumu – unikālas grāmatas, kurās ierakstus veikušas ievērojamas latviešu personības – rakstnieki, dzejnieki, politiķi un LU mācībspēki. LU profesora Visvalža Varneša Klīves 85 gadu piemiņai LU Bibliotēka izveidojusi virtuālo izstādi „Vieglus darbus neatmaksājas darīt: V. V. Klīvem – 85”, tajā atspoguļota arī viņa grāmatu kolekcija. Intervijā žurnālam profesora sieva Vija Klīve stāsta par Indijā kopīgi aizvadīto laiku un misijas darbu, dalās iespaidos par Indijas klimatu, ļaudīm un kultūru.

Māksliniecisko kvalitāti grāmatai piešķir ilustrācijas, un arī LU Bibliotēkas krājumā ir daudz izdevumu, kuri ir nozīmīgi grāmatu mākslā un kurus ilustrējis mākslinieks Kurts Fridrihsons – tie ir gan antīko laiku darbi, gan latviešu dzejnieku grāmatas, no kurām izceļama grāmata „Pasāžas” – Kurta Fridrihsona un dzejnieka Imanta Ziedoņa kopdarbs. Grāmatu dizainu un ilustrācijas veido arī Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pasniedzēji, kuri pērnā gada decembrī kopā sanāca pasākumā „Vārdi un bildes”.

LU Bibliotēka pērn atklāja izstādes ne tikai par grāmatām, bet arī par zinātni – tāda ir izstāde „Latvijas Universitāte Saules sistēmā: debess ķermeņi, kam dots ar Latviju un Latvijas Universitāti saistīts vārds” par astronomu mūža ieguldījumu zinātnē. Savukārt sadarbībā ar Filozofijas un socioloģijas institūtu tika organizēts kino vakars „Atmiņas par Astrīdi Ivasku”. Fizikas profesors Mārcis Auziņš tikšanās reizē LU Bibliotēkā interesentiem stāstīja par laiku, kuru kā viesprofesors pavadījis Kalifornijas Universitātē Bērklijā, par kolēģi Čārlzu Taunu, Nobela prēmijas laureātu, kurš uz Universitāti iet nevis strādāt, bet baudīt fiziku, un par grāmatu baudīšanu Sanfrancisko grāmatnīcās.

Žurnālā arī detalizētāks apskats par divām grāmatām – „Kolektīvais ģēnijs: inovāciju vadības māksla un prakse” un „Social Media for Creatice Libraries”. 

Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumu 13.numuru skatīt šeit!