Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Foto: Olga Procevska, LU pētniece
Foto: Olga Procevska, LU pētniece

Diskusijas dalībnieki aicina aizdomāties par propagandas radīto mītu un tēlu klātesamību mūsdienu kultūrā
Aija Rozenšteine, LU pētniece
21.12.2012

Spītējot ziemas spelgonim un gada nogales aizņemtībai, 19.decembra vakarā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF) pulcējās vēsturnieki, politologi, komunikācijas speciālisti un cilvēki, kuru interešu lokā ir propagandas tēma, lai ar rosinošu diskusiju par propagandu nosvinētu Kaspara Zeļļa tikko iznākušās monogrāfijas “Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)” atvēršanas svētkus.

Pasākuma ietvaros norisinājās diskusija "Propagandas radīto tēlu un nozīmju dzīvotspēja sabiedrības apziņā”. Tās dalībnieki bija LU Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) dekāns, Politikas zinātnes nodaļas profesors Dr. phil. Juris Rozenvalds, LU VFF Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesors Dr. hist. Ilgvars Butulis, LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas asoc. profesors Dr. hist. Ojārs Skudra, Latvijas Okupācijas muzeja un LU SZF SPPI pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs un grāmatas "Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)” autors, LU SZF SPPI pētnieks Dr. hist. Kaspars Zellis.

Diskusiju vadīja LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas doktorants  Mg. soc. sc. Didzis Bērziņš.

"Kaspara Zeļļa darbā ir analizēts teorētiski un empīriski plašs liecību klāsts – gan propagandas pētniecības teorētiskās nostādnes, gan nacistiskās propagandas realizācija okupētās Latvijas teritorijā, atsevišķi raksturojot institūcijas, kas bija atbildīgas par propagandu un to realizēja, kanālus, pa kuriem propaganda tika izplatīta, saturu, kas tika propagandēts un ietekmi vai propagandas iedarbīgumu. Manuprāt, tieši šis pēdējais jautājums par propagandas efektivitāti ir vienlaikus visnozīmīgākais un arī visgrūtāk atbildamais, un tieši tam arī galvenokārt ir veltīta šī diskusija,” sākot pasākumu, klātesošos uzrunāja Didzis Bērziņš.

Diskusijas dalībnieki, raugoties no savas pētniecības lauka perspektīvas, runāja par nacistisko propagandu, tās aktualitāti un nozīmi, kā arī vērtēja  iespējamās nacistiskās propagandas atbalsis mūsdienu Latvijas sabiedrībā. Prof. Juris Rozenvalds atgādināja, ka propaganda ne vienmēr sniedz melīgu informāciju un, saistot grāmatas problemātiku ar mūsdienu situāciju, norādīja: "Propaganda pastāv arī šodien, tikai citos veidos. Tā nav tik piesātināta un lielākā atšķirība ir tā, ka sabiedrībai ir iespēja veidot arī citu viedokli.”

“Rakstot par vēsturi, manuprāt, svarīgi ir saprast, ka attiecīgā laika propaganda vienmēr pastāv līdzās reāliem vēstures faktiem un notikumiem, cilvēku personīgajām pieredzēm, kas viss kopā veido sabiedrības priekšstatus un rīcību vienā vai otrā situācijā. Tāpēc ir problemātiski pateikt, kas no tā visa vairāk un kas mazāk ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi un pieņemtos lēmumus. Tāpēc es aicinātu atturēties gan no kategoriskiem priekšstatiem, ka propagandai būtu margināla loma sabiedrības ietekmēšanā, gan no mēģinājumiem sabiedrības rīcības modeļus skaidrot, tikai balstoties uz mūsdienās zināmām propagandas teorijām. Meklējot nacionālsociālistiskās propagandas atstātās pēdas mūsdienās, manuprāt, svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka Latvija Otrā pasaules kara un pēckara laikā ir piedzīvojusi ne tikai salīdzinoši īslaicīgu nacistu, bet daudz ilgstošāku padomju totalitārā režīma un propagandas klātbūtni, kas abos gadījumos ir atstājušas savus nospiedumus cilvēku sociālajā atmiņā, bieži vien konfliktējot vai nereti pārklājoties savā starpā. Tāpēc kara gados pārdzīvotā vairākkārtēja okupācijas varu nomaiņa un ietekme būtu jāpatur prātā, analizējot gan nacistu, gan padomju propagandu, un tādas pašas morālas dabas konsekvences būtu jāievēro, vērtējot propagandas īstenotāju sadarbību ar vienu vai otru okupācijas režīmu,” norādīja Uldis Neiburgs.

Diskusijas gaitā izskanēja arī daudz atzinīgi vārdi par Kaspara Zeļļa monogrāfiju “Ilūziju un baiļu mašinērija”.

Ipaši gan autora veikumu kopumā, gan tieši konkrēto grāmatu cildināja prof. Ilgvars Butulis, uzsverot Kaspara Zeļļa drosmi un neatlaidību, pētot sarežģītus vēstures jautājumus. Arī asoc. prof. Ojārs Skudra atzina: “Šo grāmatu ir vērts lasīt vairāku iemeslu dēļ, bet noteikti tādēļ, lai izprastu mūsu  traumatisko desmitgadi.” Ojārs Skudra atsaucās uz prof. Zelčes  pētījumiem, kuros ir aktualizēta traumatiskās desmitgades [1939.–1949.] tēma, mēģinot izprast, kas ir tie apstākļi, kuri nosaka mūsu attiecības ar citām tautām.

Pasākuma noslēgumā, atbildot uz klātesošo jautājumiem un skatoties gan savu, gan citu vēsturnieku vēlamo pētījumu virzienā, Kaspars Zellis atzina: “Lai izprastu šo problemātiku par propagandas iespaidu uz mūsdienu sociālo atmiņu, tā būtu jāskata plašākā kontekstā, tādēļ pastiprināti jāpēta arī Ulmaņlaika propaganda un īpaši padomju propaganda.”

Arī pēc diskusijas noslēguma turpinājās aizsākto jautājumu risināšana neformālākā gaisotnē. Didzis Bērziņš izteica gandarījumu par to, ka šāda saruna sākta un izteica cerību, ka tā vēl attīstīsies, gan diskutējot sociālajos tīkos, gan tiešajās sarunās. Viņš norādīja: “Domājot par nacistiskās propagandas mītu vai tēlu klātesamību mūsdienu sabiedrībā, nozīmīgi ir divi aspekti. Pirmkārt, cik lielā mērā ir iespējams nošķirt kādu mītu vai tēlu kā konstrukciju no notikuma vai personāža jeb pamata, uz kura šī propagandētā konstrukcija ir balstīta. Otrkārt, vai ir iespējams nodalīt un izvērtēt atsevišķu institūciju vai laikposmu, ideoloģiju ietekmi uz kāda mīta vai tēla dzīvotspēju mūsdienu sabiedrībā. Ņemot vērā šīs divas iebildes, tomēr jāatzīst, ka nacistiskās propagandas radītie, veidotie un/vai pastiprinātie mīti un tēli joprojām ir klātesoši un aktuāli mūsdienu Latvijas kultūrā daudz lielākā mērā, nekā mēs bieži vien esam gatavi to atzīt, līdz ar to arī Kaspara Zeļļa darba aktualitāte un nozīmīgums ir augsts.”

Monogrāfijas “Ilūziju un baiļu mašinērija” izveide norisinājusies valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros, sadarbojoties LU Vēstures un filozofijas fakultātei, LU Sociālo zinātņu fakultātei, apgādam “Mansards” un Fridriha Eberta fondam.